Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars sarunājis jaunas publiskas muļķības, - nule vācu laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung interneta versijā publicētā intervijā viņš gan par ceturto daļu palielinājis Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu, gan cieti apgalvojis – vāciešiem no Latvijas viesstrādniekiem neesot ko baidīties, jo peļņā uz Vāciju došoties, augstākais, 1000-2500 cilvēku no Latvijas.

„Vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto,” – ar šādu skaitli Kampars laikrakstam skaidrojis iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti darba piedāvājumos Vācijā. Taču izrādās, ka šo Vācijas izdevumam nosaukto skaitli Kampars vienkārši „pagrābis no griestiem”, - tas neatbilst ne oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ne arī citu analītiķu aprēķiniem.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati, 2010. gada decembrī Latvijā vidējā darba alga mēnesī bija 479 lati bruto – tātad aptuveni 331 lats jeb 472 eiro neto. Savukārt šā gada aprīlī publicētajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā minēts, ka 2010. gada pēdējā ceturksnī vidējā neto mēnešalga Latvijā bija tikai 460 eiro – gandrīz par ceturto daļu mazāka nekā Kampara nosauktā (Igaunijā – 654 eiro, Lietuvā – 478 eiro).

Kampars piektdien tā arī neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kur viņš ir ņēmis datus par 600 eiro vidējo neto mēnešalgu, ko minējis intervijā Frankfurter Allgemeine Zeitung. Tā vietā viņš norādīja uz Pietiek jau minētajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuros ir runa par vidējo bruto algu Latvijā. Uz jautājumu, no kurienes viņš ņēmis intervijā minēto 600 eiro neto algu, Kampars pretēji rīta pusē solītajam neatbildēja. Taču tas netraucēja ministram atbildi beigt ar vārdiem: „Aicinu, informējot sabiedrību, izmantot objektīvus datus, kuri ir publiski pieejami.”

Šajā intervijā Kampars šos datus min reizē ar savu pārliecību saistībā ar Latvijas iedzīvotāju interesi par Vācijas darba tirgu: „Tas mani neuztrauc, jo es uz to raugos no globālākas perspektīvas. Mums Eiropā ir jābūt atvērtiem tirgiem, arī darbaspēka jomā. Citādi ilgtermiņā mēs nespēsim konkurēt ar tādām stiprām valstīm kā Ķīna un Brazīlija.”

Vācu laikraksta korespondents Kamparam gan ieminējies, ka pēdējos divos krīzes gados emigrējuši 40 tūkstoši latviešu, - vai Vācijā pēc 1. maijā gaidāmās darba tirgus atvēršanas neesot gaidāms liels viesstrādnieku pieplūdums. Taču Kampars uz šo jautājumu ir paziņojis, ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits.

„Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā tāpat kā Vācijas uzņēmēji žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki ir jāapmāca labāk – un tā visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām ES valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 tūkstoši cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 – 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam,” Vācijas izdevumam apgalvojis Kampars.

Skaidrojot izteikumus par 1000-2500 gaidāmajiem latviešu viesstrādniekiem gada laikā, Kampars Pietiek atsaucās nevis uz kādu viņa vadītās ministrijas vai citas Latvijas iestādes pētījumu, bet gan uz Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrijas prognozi.

Savukārt pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas par putrošanos ar algu apjomu Kampars sniedza šādu atbildi (publicējam to pilnībā un bez korekcijām):

"Intervijā vācu žurnālistam minēju vidējo darba algas lielumu pēc CSP datiem un neesmu veicis izmeklēšanu, kāpēc publikācijā tā tika traktēta kā ”neto” alga. Pie tam, diez vai vācu žurnālistam un lasītājiem šī nianse ir pati nozīmīgākā informācija, ko viņi bija vēlējušies iegūt. Ceru, šī atbilde ir pietiekami precīzi noformulēta.
Vēl būtu ārkārtīgi pateicīgs, ja Jūs kā žurnālists tomēr ņemtu vērā elementārus profesionālas žurnālistikas pamatprincipus. Atbildot uz Jūsu īsziņu operatīvi un skaidri norādīju, ka informācija tiks sniegta jau tuvākajā laikā. Diemžēl, tas netraucēja Jums publicēt rakstu pirms šā komentāra saņemšanas.
Intervija laikrakstam FAZ notika manas nesenās vizītes Vācijā ietvaros. Vizītes laikā aicināju amatpersonas uz ciešāku sadarbību ar Latviju, kā arī uzrunāju ietekmīgas finanšu institūcijas par sadarbību un biznesa pārstāvjus ar aicinājumu investēt. Viens no nozīmīgākajiem sarunu tematiem ar Vācijas Ekonomikas ministriju un finanšu nozares pārstāvjiem bija Latvijas iecere izveidot vienotu attīstības institūciju, kas sniegtu dažāda profila atbalstu uzņēmējiem to darbības attīstībai. Ņemot vērā, ka Vācijā veiksmīgi darbojas vairākas šāda veida institūcijas, kā piemēram, Berlīnes Investīciju banka, Vācijas attīstības banka KfW Bankengruppe, Latvija ir ieinteresēta apgūt Vācijas pieredzi attīstības institūcijas pamatprincipu izstrādē.
FAZ, manuprāt, objektīvi bija centusies analizēt situāciju, akcentējot nozīmīgākos virzienus LV-DE attiecību perspektīvā. Savukārt, Latvijas iekšējā diskusijā, koncentrējoties uz detaļām, kas izrautas no konteksta un atspoguļotas nekorekti, manuprāt, mēs rīkojamies pēc principa „jo sliktāk Latvijai, jo labāk”. Ceru, ka tas nav Jūsu publikācijas mērķis."

Savukārt Kampara padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa interviju ir atspoguļojusi šādā aprakstā, ko tāpat publicējam pilnībā:

Ekonomikas ministrs aicina vācu investorus darboties Latvijas eksporta nozarēs un aktualizē darba spēka kvalifikācijas jautājumus

Latvijas ekonomika pakāpeniski, taču pārliecinoši atgūstas no krīzes un to sekmē ekonomikas struktūras maiņa no iekšējā patēriņa uz eksportu, vienlaikus aktuāli risināma problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkums, tā intervijā, kas vakar, 28.aprīlī publicēta Vācijas laikrakstā Frankfurter Allgemaine Zeitung, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ministrs norāda, ka bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski sarūk, tomēr vidējā bruto alga, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2010.gada nogalē bija ap 600 eiro, kas ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropas valstīs, tādēļ ir saprotama Latvijas iedzīvotāju interese par darba iespējām citviet Eiropā, piemēram, Vācijā, kuras darba tirgus tiks atvērts no 1.maija.

Ministrs uzskata, ka darba spēka kustība jāskata globālākā mērogā – Eiropas spēja nodrošināt atvērtu un vienotu iekšējo tirgu ir tieši saistīta ar eiropiešu konkurētspēju ilgtermiņā, tāpat vienota iekšējā tirgus principu ievērošana pakāpeniski izlīdzinās atalgojuma atšķirības dažādās Eiropas valstīs.

Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrija prognozējusi, ka pēc 1.maija Vācijas atvērtā darba tirgus iespējas vēlēsies izmantot aptuveni 100 tūkstoši austrumeiropiešu, to vidū darba meklētāju skaits no Latvijas nav paredzams lielāks par 1000 līdz 2500 cilvēkiem gadā. Ministrs intervijā izsaka cerību, ka cilvēki, kuri, pēc dažiem Vācijā nostrādātiem gadiem, atgriezīsies Latvijā, būs ieguvuši jaunu pieredzi un kvalifikāciju.

A.Kampars jau vairakkārt norādījis, ka kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana ir viena no nozīmīgākajām reformām, kas akūti nepieciešama Latvijā un veicama, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijām sadarbojoties ar uzņēmējiem. A.Kampars intervijā norāda, ka līdzīgi kā Latvijā, arī uzņēmēji Vācijā izjūt kvalificēta darba spēka trūkumu, tādēļ neatliekami jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar profesionālās izglītības kvalitāti, gan darbinieku pārkvalificēšanās iespējām.

„Patlaban Latvijas valdībai ir divas prioritātes – izveidot sabalansētu budžetu un radīt investīcijām un uzņēmējdarbībai, īpaši eksportējošajās nozarēs, labvēlīgu vidi. Statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, ķīmija un metālapstrāde palielinās un pat pārsniedz pirmskrīzes līmeni. (..) Valdības politikas rezultātā ir apturēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums no -18% 2009.gadā līdz aptuveni 0% 2010.gadā. Turpmākajos divos gados prognozējam IKP izaugsmi par 3,5 – 4,5%. Stabilizējoties situācijai ekonomikā, mainīsies arī atalgojuma līmenis, kas celsies atbilstoši darba produktivitātei,” intervijā norāda ministrs.”

Pilns intervijas teksts vācu valodā lasāms šeit: http://bit.ly/lFpcaH

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...