papildināts - Ķīlis "ar smagu sirdi" piekrīt kompromisam, kas garantēs balsis Dombrovska apstiprināšanai
PIETIEK30.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien demisionējušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis Pietiek atzīst, ka "ar smagu sirdi" piekrīt kompromisam par grozījumu iesaldēšanu Augstskolu likumā, kuri paredz paplašināt ES valstu valodu lietojumu valsts dibinātajās augstskolās, kas, pēc kritiķu domām, notiktu uz latviešu valodas rēķina. Pietiek jau otrdienas rītā ziņoja, ka tieši šo Ķīļa virzīto grozījumu atsaukšana ir cena, kuru par savām balsīm Vjačeslava Dombrovska (RP) apstiprināšanai par nākamo izglītības ministru prasa Nacionālā apvienība un daļa Vienotības frakcijas. "Alternatīva [kompromisam] ir turpināt ņemties ar "trako" Ķīli vai otra - ar diplomātisko Vjačeslavu, otrs variants partneriem ir tīkamāks," sev ierastajā manierē piekāpšanos vienā no savu reformu punktiem pamatoja Ķīlis.
"Nē," bija sākotnējā Ķīļa atbilde, vai viņš atbalsta atteikšanos no konkrētajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Lūgts precizēt, demisionējušais izglītības ministrs Pietiek skaidroja, ka esot "virkne citu lietu", kuru vārdā šim koalīcijas partneru nosacījumam, viņaprāt, šobrīd ir vērts piekrist, jo Dombrovska apstiprināšana ļaus turpināt izglītības reformas plašākā spektrā. Ja no 10 iecerētajām reformām 8 notiekot, "tad ar smagu sirdi var piekrist". "Slava nelaidīs nopurgāt augstākās izglītības jomu. Viņš ir lielāks diplomāts nekā es. Un šis jautājums [par grozījumiem Augstskolu likumā, paplašinot ES valodu lietošanu augstākās izglītības programmās] atgriezīsies drīz vien, jo nepieciešams pašam augstākās izglītības sektoram," uzskata Ķīlis.
Pietiek jau otrdienas rītā rakstīja: lai gan publiski tiek apgalvots, ka nosacījums, ar kādu Roberts Ķīlis gatavs atkāpties no amata, ir iesākto izglītības reformu turpināšana un Reformu partijas (RP) nominētais Vjačeslavs Dombrovskis šo politisko pēctecību Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā nodrošinās, realitātē, lai panāktu jaunā ministra apstiprināšanai nepieciešamās balsis Saeimā, aizkulisēs jau notiek sarunas par kompromisiem, piekāpjoties atsevišķos Ķīļa reformu plāmos, kas apmierinātu Nacionālo apvienību (NA) un daļu Vienotības frakcijas deputātu.
Pēc Pietiek publikācijas Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs iebilda pret tajā lietoto formulējumu, apgalvojot, ka "grozījumi netiks atsaukti". Kā noskaidroja Pietiek, Dombrovskis, otrdien tiekoties ar Vienotības frakciju, kuras tā dēvētais "profesoru spārns" iebilst pret svešvalodu lietošanas paplašināšanu augstskolās, apsolījis šos grozījumus "tālāk nevirzīt". Šādu formulējumu no slēgtās tikšanās Pietiek atreferēja Vienotības deputāte Ina Druviete, un viņu šāds kompromiss apmierinot, jo Dombrovskis apsolījies, ka "tālāk par valsts sekretāru sanāksmi šie grozījumi ne Ministru kabineta komitejā, ne valdības sēdē, ne Saeimā nenonāks".
Realitātē tā ir tikai spēlēšanās ar vārdiem, kas ļauj saglabāt seju RP. Šobrīd Augstskolu likuma grozījumi, kurus NA jau nodēvējusi par "Latvijas valsts interesēm neatbilstošiem", izsludināti saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē. RP izglītības ministra kandidāts apņēmies bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem Saeimā neiesniegt grozījumus, kas skar valodas lietojumu izglītības sistēmā, Pietiek apstiprināja arī pats Dombrovskis. Viņš izvairījās lietot apzīmējumu "kompromiss" un uzsvēra, ka turpinās visas Ķīļa iesāktās reformas, tostarp turpinās centienus koalīcijas partnerus pārliecināt par nepieciešamību grozīt Augstskolu likumu attiecībā uz ES valodu lietošanu augstskolu programmās.
Vēl prmdien Vjačeslava Dombrovska nominēšanai nebija vienprātības pat RP – pret viņa kandidatūru izglītības ministra amatam bija divi no 16 RP frakcijas deputātiem. Pēc Pietiek informācijas, tās ir deputātes Inita Bišofa un Inga Bite. Lai gan pirmie publiskie izteikumi par iespējamo Ķīļa pēcteci pirmdien bija diplomātiski labvēlīgi, līdz Dombrovska sarunām ar koalīcijas partneru deputātiem bija šaubas, ka viņu varētu neatbalstīt vismaz pieci no 20 Vienotības frakcijas deputātiem, un neoficiāli bija zināms, ka bez kompromisiem attiecībā uz izglītības reformu apmēru RP kandidāts nevar cerēt uz visām 13 NA balsīm. Arī Vienotības tā dēvētais "profesoru spārns" jeb politikā savulaik ienākušie augstskolu mācībspēki, kā arī daži nacionāli konservatīvāk noskaņotie deputāti, kuri ir opozīcijā Ķīļa uzsāktajām reformām, kā nosacījumu balsojumam par Dombrovski izvirzīja Augstskolu likuma grozījumu atsaukšanu.
Strīdīgie grozījumi Augstākās izglītības likumā paredz, ka valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes varēs savās mācību programmās plašāk izmantot apmācību Eiropas Savienības valodās un tas līdz ar likumā atrunātiem nosacījumiem attiektos arī uz studiju programmām, kuras finansē no valsts budžeta. Šis ir jau otrais mēģinājums šoreiz maigākā formā paplašināt svešvalodu lietošanu augstskolās, ko IZM pamato ar vēlmi veicināt augstskolu un koledžu starptautisko konkurētspēju. Vēl iepriekš 7. martā IZM virzīja saskaņošanai grozījumus, kuri bija attiecināmi arī uz valodām, kas nav ES oficiālās valodas. Pēc protestiem IZM politiskā vadība šos grozījumus atsauca, atzīstot, ka pēc būtības tas nozīmētu augstskolās pieļaut bakalaura studijas krievu valodā. Vaina par šādu grozījumu virzīšanu tika uzlikta uz IZM ierēdņu pleciem, apgalvojot, ka tie nav bijuši saskaņoti ar ministra Ķīļa biroju.
NA paudusi uzskatu, ka jau pašreiz spēkā esošā Augstākās izglītības likuma redakcijā noteiktie izņēmumi paver pietiekami plašas iespējas lietot svešvalodas, ko līdz šim augstskolas nebūt ne pietiekami plaši ir izmantojušas. "Jebkāda veida svešvalodu lietojuma papildu paplašināšana var notikt vienīgi uz valsts valodas lietojuma samazināšanas rēķina. Tādēļ IZM neatlaidīgi virzītos grozījumus Augstskolu likumā Nacionālā apvienība vērtē kā Latvijas valsts interesēm neatbilstošus," pirms dažām dienām paziņoja NA.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
