papildināts - Kostīmu mākslinieces „rekordhonorārs” norāda uz iepirkumu mahinācijām Nacionālajā operā
PIETIEK27.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dīvainības ap rekordsummu – 14,5 tūkstošiem latu, ko Latvijas Nacionālās operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja ziņām saņēmusi par kostīmu skiču un tehniskos zīmējumu radīšanu vienam iestudējumam, - norāda uz iespējamām iepirkumu mahinācijām operā.
Pietiek jau informēja, ka Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda – pagājušajā gadā operas iepirkumā, kurā Pasternaka bijusi vienīgā pretendente, viņa ieguvusi pasūtījumu par 14 500 latu radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello.
Pagājušā gada 6. septembrī publicētais biroja paziņojums ir nepārprotams un skaidrs: šī summa paredzēta tieši Pasternakai un tieši viena konkrēta uzdevuma veikšanai - "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" (šāds ir gan iepirkuma līguma nosaukums, gan oficiālais veicamo darbu apraksts).
Taču pēc publikācijas, kurā tika aprakstīti arī citi daudzus tūkstošus latu vērtie Pasternakas iegūtie operas iepirkumi, operas kostīmu māksliniece 23. oktobrī vērsās pie Pietiek ar prasību pēc atsaukuma.
Saskaņā ar Pasternakas versiju patiesībā viņas "honorārs par baletu Otello ir 4705 Ls bruto", savukārt 14 500 latu esot "konkrētā baleta visu kostīmu izmaksu budžets". Tāpēc „būtu tikai godīgi, ja Jūs atsauktu nepatieso informāciju un tās vietā publicētu patieso”.
Dienā, kad Pasternaka atsūtīja atsaukuma lūgumu, Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē nekas vēl neliecināja, ka kostīmu mākslinieces argumenti būtu patiesi, - tajā vēl joprojām bija minēts, ka tieši par kostīmu skiču un tehnisko zīmējumu radīšanu tieši Pasternakai tikuši tieši 14 500 latu.
Taču pārsteidzošā kārtā jau nākamajā dienā – 24. oktobrī Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze papildinājās ar jaunu ierakstu: no tā savukārt izriet, ka Pasternaka par uzdevumu "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" nu jau saņēmusi 4705,88 latus.
Uzdevums ir bijis identisks tam, kas pirms gada publicēts biroja mājas lapā, taču nezināmu iemeslu dēļ informatīvais paziņojums par noslēgto līgumu publicēts tikai tagad, pēc tam, kad Pietiek paziņoja par Pasternakai piešķirtajām summām.
Tas nozīmē, ka, ja ticēt operas sniegtajām ziņām, vienā un tajā pašā dienā – pagājušā gada 18. jūnijā – vienā un tajā pašā iepirkumā Nr. LNO 2012/26 ar vienu un to pašu nosaukumu "Radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" pieņemti divi lēmumi par divu dažādu summu piešķiršanu Pasternakai.
Viens no šiem lēmumiem viņai piešķīris pasūtījumu "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" par 14 500 latiem, bet otrs – pasūtījumu "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" par 4705,88 latiem.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt skaidrojumus no operas jaunās vadības. Savukārt Pasternaka, iepazīstināta ar abiem paziņojumiem, kas atrodami Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē, tagad to skaidro ar "mūsu iepirkumu biroja darbinieka kļūdu, kas atklājās, parādoties rakstam Jūsu portālā". Publicējam Pasternakas skaidrojumu pilnībā:
"Kad Operas iepirkumu biroja darbiniece sazinājās ar Valsts Iepirkumu Uzraudzības Biroju,lai šo kļūdu novērstu, viņai tika ieteikts līdzās iepriekšējam kļūdainajam ierakstam (izrādes kostīmu budžets) izdarīt pareizo (mans honorārs), pievienojot to esošajam numuram, kas arī tika izdarīts. Kā darbiniecei paskaidroja valsts IUB, nepatieso summu izņemt nepieļauj IUB elektroniskā sistēma, tādēļ divi ieraksti.
Es NEESMU saņēmusi divus honorārus un arī ar Operas finansēm viss ir kārtībā, ko apliecinājuši vairāki auditi, starptautisko Ernst&Young funkciju auditu ieskaitot.
Ja Jūs vēlaties, varu atsūtīt sava līguma kopiju, lai pieliktu punktu šim notikumam. Tas gan būtu izņēmuma kārtā, jo līgumus kā konfidenciālu informāciju mēdijiem neizsniedz un tos arī nepublicē - nevēlētos radīt sliktu precedentu.
Vēl, un tas man ļoti svarīgi - es nekādā gadijumā nevēršos un nevērsīšos pret Operas iepirkumu biroja darbinieku,un arī nevēlos, lai darbinieka vārds, ja Jūs to noskaidrojat, parādās medijos. Es vēlos nepatiesas informācijas atsaukumu."
Visa šī informācija, kas, iespējams, norāda uz finanšu mahinācijām Nacionālajā operā, jau ir nosūtīta arī Valsts policijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
