Iesaki rakstu: 
Kad 2009. gada sākumā atklājās, ka valdības garantijas kredītam lūgušais uzņēmums Liepājas metalurgs nule iegādājies jaunu BMW X6 luksusauto, kura cena sākas no 60 tūkstošiem eiro, uzņēmums apgalvoja, ka līdz ar ekonomiskās krīzes sākumu nopirktā dārgā automašīna esot iekonservēta un tikšot pārdota. Izrādās, ka uzņēmuma vadība melojusi, - šī automašīna joprojām ir jaunās grūtībās nonākušā uzņēmuma īpašumā, un to savām vajadzībām izmanto Liepājas metalurga padomes priekšsēdētāja un lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina (attēlā pa kreisi) dēls Aleksejs Zaharjins.
„Uzņēmuma naudu pēc saviem ieskatiem tērējiet lepnu automašīnu iegādei personiskām vajadzībām, bet, kad līdzekļi aptrūksies, vērsieties pie valdības pēc aizdevuma garantijām – un tā, neiedziļinoties jūsu tēriņos, gan jau nāks jums pretim. Par to, ka vismaz Latvijā tas ir reāli iespējams, apliecina uzņēmuma Liepājas metalurgs pieredze,” – tā 2009. gada sākumā informēja Baltic Screen.
Publikācijā bija norādīts, ka pilnīgi jaunu automašīnu BMW X6, kuru uz ielas var atpazīt pēc valsts reģistrācijas numura HF7786, iegādājies metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – „tas pats, kurš aizvadītajā rudenī vērsās pie Latvijas valdības pēc finansiālas palīdzības, lūdzot garantēt 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) aizņēmumu tā modernizācijas plāniem”. Turklāt jaunais luksus auto bija iegādāts nevis līzingā, bet gan īpašumā un pilnībā no paša uzņēmuma līdzekļiem.
Kad šis fakts nāca gaismā, uzņēmuma sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Ilana Ivanova pēc vairākas dienas ilgas taujāšanas pauda šādu Liepājas metalurga vadības skaidrojumu: „Bija paredzēts, ka automašīnu izmantos Liepājas metalurga administrācija, taču pašlaik tā ir iekonservēta, un tiek strādāts pie iespējas to pārdot.”
Nu izrādās, ka uzņēmums, kas atkal vērsies pēc palīdzības pie valdības, ir melojis: CSDD dati rāda, ka tieši šī pati automašīna – 2008. gada izlaiduma BMW X6 ar valsts reģistrācijas numuru HF7786 – joprojām ir Liepājas metalurga īpašumā. Kā zināms no avotiem uzņēmumā, to savām vajadzībām izmanto uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka posteni.
Turklāt, kā noskaidroja Pietiek, uzņēmuma vadība melojusi arī par to, ka auto it kā ticis iekonservēts un nav lietots - oficiālie dati rāda, ka jau pirmajā ekspluatācijas gadā tieši šis "iekonservētais" luksus auto jau nobraucis 15 tūkstošus kilometru, savukārt pašlaik tā nobrauciens ir jau virs 70 tūkstošiem kilometru.
Liepājas metalurga vadība otrdien nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, kā tā skaidro šo faktu un savus 2009. gada sākuma apgalvojumus, ne uz jautājumu, kura uzņēmuma amatpersona pašlaik lieto šo automašīnu, ne uz jautājumu, vai uzņēmuma vadībai, kura paziņojusi, ka nevarot samaksāt par elektroenerģiju, nav neērti vienlaikus ekspluatēt šādu automašīnu.
Šī gan nav vienīgā Liepājas metalurga vadības ekspluatētā luksus automašīna. Kā rāda CSDD dati, uzņēmuma 133 vienības lielajā autoparkā ir arī seši Volkswagen Touareg, viens Mercedes Benz S500 un viens vismaz 80 tūkstošus eiro vērtais Range Rover. Uzņēmums nesniedz nekādas ziņas par to, kādām tā amatpersonām krīzes laikā nepieciešami šādas klases auto.
Foto no Liepājas metalurga mājas lapas
Seko mums 
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
