papildināts - noīsina "airBaltic" padomi; amatu zaudē "olšteinietis" un "Vienotības" cilvēks
PIETIEK27.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā Pietiek jau ziņoja dienu iepriekš, ceturtdien notika kompānijas airBaltic akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par lidsabiedrības padomes "noīsināšanu". Amatus zaudēja tikai pirms dažiem mēnešiem ar tā dēvēto "olšteiniešu" politisko ietekmi padomē ievēlētais Valters Grīnvalds (attēlā) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā virzītais Raitis Tukāns, kuru 2011. gada ziemā šim amatam ar koalīcijas partnera tiesībām bija neformāli bīdījis toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kā Pietiek jau prognozēja.
Formālais iemesls pārmaiņu veikšanai airBaltic padomē ir tās locekļa Ginta Kiršteina pirms dažām dienām publiskotais lēmums pamest šo darbu. Līdz ar to bija nepieciešams pārvēlēt visu padomi.
Oficiāli airBaltic padomes locekļu skaita samazināšana no sešiem uz trim locekļiem tiek pamatota ar tās optimizāciju, tostarp ietaupot līdzekļus. Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārmaiņas saistītas ar skandālu, ko nolemts neizlaist uz āru, un valsts kapitāldaļu turētāja uzticības zudumu šiem diviem padomes locekļiem. Kiršteina vietā padomē tiks apstiprināts bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa padomnieks Kaspars Briškens. Amatu padomē atstāja arī vēl viena Satiksmes ministrijas (SM) amatpersona - Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča.
Līdz šodienai airBaltic padomē darbojās seši locekļi - padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, padomes priekšsēdētāja vietnieks, ar Vienotību saistītais Nikolajs Sigurds Bulmanis, SM ierēdne Ilze Aleksandroviča, ar tēvzemiešu ietekmi savulaik amatā nonākušais Gints Kiršteins, kurš paziņojis par aiziešanu, kā arī Raitis Tukāns un Valters Grīnvalds.
Tukāns amatā tika apstiprināts 2011. gada ziemas sākumā toreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, bet viņu, izmantojot koalīcijas "vecākā brāļa" tiesības, šim amatam bija neformāli ieteicis tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Tukāns tomēr ticis uzskatīts ne tik daudz par Vienotības, cik konkrēti partijas nesenā "kasiera" Edgara Jaunupa ietekmē esošu cilvēku.
Savukārt Grīnvalds airBaltic padomē pēnajā decembrī nonāca pateicoties tā dēvēto "olšteiniešu" politiskajai ietekmei uz SM, kas realizējas caur Klāvu Olšteinu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Grīnvalda iepriekšējā pieredze bija tāla no aviācijas. Viņš savulaik vadīja Valsts kontroles komunikāciju daļu, bet pēdējā viņa darbavieta bija ar Ventspils tranzītbiznesa spēlētāja, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni ietekmi saistītais biznesa ziņu portāls Baltic News Network (BNN.lv). Ar "olšteiniešiem" Grīnvaldu saista personiska pazīšanās.
Pietiek jau dienu iepriekš prognozēja, ka ceturtdien kā oficiālais iemesls Tukāna un Grīnvalda atbrīvošanai no airBaltic padomes locekļu amatiem tiks minēta līdzekļu optimizācija. Tomēr patiesais iemesls, kuru nolemts neiznest uz āru, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja uzticības zudums šīm personām. Tukāns un Grīnvalds lidsabiedrības padomē bremzējuši lēmumu, ar kuru šonedēļ airBaltic valdei tomēr tika dots mandāts turpināt sarunas ar diviem iespējamajiem jauno lidmašīnu piegādātājiem - kompānijām Airbus un Boeing. Tas amatpersonu neoficiālos komentāros ticis saistīts ar risku, ka abiem potenciālajiem piegādātājiem var rasties "nepareizs priekšstats par korupcijas riskiem valsts iepirkumos Latvijā".
Otrs oficiāli neatzītais iemesls ir aizdomas par to, ka divi airBaltic padomes locekļi lobējuši vienas konkrētas reklāmas aģentūras intereses reklāmas pakalpojumu iepirkumā. Pietiek zināms, ka otras konkurējošās reklāmas firmas vadība nosūtījusi vēstuli airBaltic šefam Martinam Gausam, atklāti paužot aizdomas, ka "daži airBaltic padomes locekļi lobē" konkursa otrajā kārtā izgājušās reklāmas aģentūras intereses. Sūdzības iesniedzēji arī brīdinājuši par iespējamo vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
