papildināts - Parakstīts paklusām sagatavotais lēmums par LIAA direktora Ozola paturēšanu amatā
PIETIEK23.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā Pietiek jau prognozēja, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidēs no Vienotības saraksta) šodien tiešām parakstījis rīkojumu par Andra Ozola atkārtotu iecelšanu saimnieciski ietekmīgajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā, termiņu pagarinot vēl uz 5 gadiem, tas ir, līdz 2019. gada 22. novembrim, portālam vēlā pēcpusdienā apstiprināja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Ministrs ar lēmumu vilcinājies līdz pēdējam brīdim, kas "paaugstinājis tā cenu" un neoficiāli izskan aizdomas, ka tas saistīts ar ekonomisku un politisku vienošanos, jo Ozola darbība daudzkārt radījusi jautājumus, gluds nav bijis arī LIAA direktora ceļš uz pielaides saņemšanu valsts noslēpumam.
Pietiek jau rakstījis, ka Ozols ilgi pretojās jaunajam amata aprakstam, kas liedz viņam strādāt bez pielaides valsts noslēpumam, un tas tika saistīts ar bažām to neiegūt. Pielaidi viņš visbeidzot saņēma 2012. gadā, tomēr tikai uz gadu un 2013. gadā kavējās vērsties ar lūgumu par tās pagarināšanu.
Ozola nu jau otrais termiņš LIAA direktora amatā beidzas novembrī, un saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, ekonomikas ministram kas pieņem lēmumu par viņa iecelšanu iestādes vadītāja amatā, sešus mēnešus pirms termiņa beigām jāpieņem lēmums par termiņa pagarināšanu vai pamatots lēmums par atbrīvošanu no amata, par to informējot personu.
Ozolam pozitīvs rīkojuma projekts uz Vjačeslava Dombrovska (foto no Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības palātas pasākuma) galda nogūlis tikai ceturtdien, bet ministrs to vēl neparakstīja, kas "paaugstināja lēmuma cenu". Rīkojums sagatavots pēkšņi un klusi, un Pietiek avoti Ekonomikas ministrijā zina stāstīt, ka tas nebalstās caurskatāmā Ozola darbības izvērtējumā.
LIAA administrē Eiropas Savienības fondus, īstenojot partiju sponsoriem īpaši pievilcīgo Augstas pievienotās vērtības investīciju programmu, no kuras iepriekšējos gados miljonu finansējumu saņēmuši vairāki partiju dāsni ziedotāji. Medus pods, kas pievelk partiju sponsorus, tas ir arī šobrīd, kad notiek aktīva ziedojumu vākšana gaidāmajai 12. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai.
Tieši šobrīd uzsākta programmas 4. kārtai iesniegto projektu izvērtēšana, kam jānoslēdzas 30. jūnijā. Projekta kopējais 4. kārtas finansējums ir 42,4 miljoni eiro, un maksimālais publiskā finansējuma apjoms, uz ko var pretendēt projekta iesniedzējs, ir palielināts līdz 2,135 miljoniem eiro.
Ozols par LIAA direktoru kļuva 2004. gada novembrī Induļa Emša (ZZS) valdības laikā, kad ekonomikas ministrs bija Aināra Šlesera toreizējās Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Juris Lujāns. Tieši Šlesers tiek uzskatīts par Ozola "atradēju" un viņa karjeras pamatu licēju. Pēc Jaunā laika nākšanas pie varas bija vairāki skandāli un mēģinājumi atstādināt Ozolu no amata ekonomikas ministru Krišjāņa Kariņa un vēlāk Arta Kampara laikā. Tomēr Ozolam vienmēr izdevies noturēties saimnieciski ietekmīgajā LIAA direktora krēslā. Skaidrojumu tam var meklēt arī Vienotības (iepriekš Jaunā laika) ietekmīgiem sponsoriem piederošu uzņēmumu veiksmē, apgūstot LIAA administrētos ES fondus. 2009. gada novembrī Kampars, lai gan iepriekšējos mēnešos publiski konfliktēja ar Ozolu, vēl uz pieciem gadiem pagarināja viņa pilnvaras amatā.
LIAA 2009. gadā ir bijusi pretimnākoša arī ES finansējuma piešķiršanā Dobeles pazemes gāzes krātuves projekta izpētei, no kā ieguvējs ir arī Vjačeslavam Dombrovskim pietuvinātās Sandras Sondores-Kukules vīrs Guntars Kukuls. Viņam kopā ar vairākiem uzņēmējiem pieder zemes virs potenciālās gāzes krātuves. Projekta izvērtējums paaugstina tā cenu, ja tiktu nolemts to pārdot potenciālam investoram.
Ozols jau vairākus gadus ir precējies ar Zaļo un zemnieku savienības politiķi Danu Reiznieci-Ozolu, kura tiek uzskatīta par Ventspils mēra Aivara Lemberga politisko favorīti. ZZS šobrīd, kā zināms, ir jaunās valdības koalīcijas partneris.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
