papildināts - pēc Zatlera izgāšanas par Saeimas spīkeri ievēl Āboltiņu
PIETIEK17.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc pirmdien notikušajiem diviem neveiksmīgajiem mēģinājumiem ievēlēt Saeimas spīkeru, 11. Saeima otrdienas rītā tomēr spēja vienoties par atbalstu Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai šajā amatā. Āboltiņa, kura vadīja arī iepriekšējo - atlaisto 10. Saeimu, tika ievēlēta ar knapu balsu pārsvaru - tikai 51 balsi. Par otru kandidātu - Saskaņas centra (SC) deputātu Andreju Klementjevu nobalsoja 41 deputāts. Trīs vēlēšanu zīmes bija sabojātas. Tomēr šārīta balsojums neliecina par Vienotības, Zatlera reformu partijas (ZRP), Nacionālās apvienības un sešu no ZRP aizgājušo deputātu veidotās koalīcijas stabilitāti. Šādai koalīcijai 11. Saeimā ir 56 balsis, tātad vismaz pieci šīs koalīcijas deputāti nav nobalsojuši par Aboltiņu. Saeimas kuluāros runā, ka tikai 51 balss atbalstu Āboltiņai tik pat labi var uzskatīt par nejaušību un šis balsojums norāda, ka trim partijām neizdosies izveidot stabilu koalīciju.
Saeimas spīkera amatam otrdien virzīt Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu pirmdienas vakarā frakcijas sēdē izlēma ZRP. Dažas stundas pirms tam Vienotības konsultācijās ar ZRP kā kompromiss tika piedāvāta ZRP deputāta Vjačeslava Dombrovska izvirzīšana Saeimas spīkera amatam pēc tam, kad divos Saeimas balsojumos atbalstu neguva Zatlers, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tomēr ZRP šādu Vienotības piedāvāto kompromisu noraidīja.
Pēc tam, kad pirmdien trīs labējo partiju koalīcija divos mēģinājumos nespēja Saeimas spīkera amatā ievēlēt Valdi Zatleru, SC frakcija Saeimas spīkera amatam nolēmusi izvirzīt savu deputātu Klementjevu. SC līderim Jānim Urbanovičam šodien bijušas konsultācijas ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju, tomēr vienošanās par 13 zaļo zemnieku atbalstu Klementjeva kandidatūrai netika panākta.
Pirms tam topošās koalīcijas it kā atbalstītais Valdis Zatlers tomēr netika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju, - otrajā balsojumā par viņu tika nodotas tikai 45 balsis, bet 51 bija pret. Pirmajā neveiksmīgajā mēģinājumā par Zatleru nobalsoja 46 deputāti, bet pret bija 49. Plānotajai valdības koalīcijai ir 56 deputātu mandāti.
Balsojuma priekšvakarā politikas kuluāros izskanēja prognozes, ka par Saeimas spīkeri otrajā piegājienā ar zaļo zemnieku balsīm var tikt ievēlēta Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Tas būtu signāls, ka nākamo valdību veidos Vienotība kopā ar Nacionālo apvienību, kā trešo partneri pieaicinot ZZS, nevis ZRP.
Tas, ka no ZRP svētdien atšķēlušies seši deputāti un frakcijā vairs ir tikai 16 deputātus, kā arī fakts, ka ZRP, Vienotība un Nacionālā apvienība, kam formāli Saeimā ir 56 balsis, aizklātajā balsojumā pirmdien nespēja panākt Zatlera ievēlēšanu, ir pastiprinājis šaubas par šādas koalīcijas dzīvotspēju.
Jau Saeimas spīkera vēlēšanu priekšvakarā politikas kuluāros tika prognozēts, ka Zatleru var neievēlēt, bet par Saeimas spīkeri ar ZZS balsīm var kļūt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Kā vēl viens scenārijs jau balsojuma priekšvakarā izskanēja Saeimas spīkera amata uzticēšana lielākajai parlamenta frakcijai - Saskaņas centram. Tas ne tikai ļautu godam no situācijas iziet Zatleram, bet arī pavērtu jaunu politisko kombināciju iespējas koalīcijas kontekstā vēlāk. Pašlaik koalīcijai ar SC nav nepieciešamā atbalsta ne ZRP, ne tās šķeltniekos, ne Vienotībā.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
