Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bez ierastajiem skaļajiem atmaskojumiem, klusi un neuzkrītoši sākts pazīstamā TV raidījuma Nekā Personīga žurnālista Jāņa Krēviča fiziskās personas maksātnespējas process. Kā rāda publisko datu bāzu ziņas, neilgi pirms maksātnespējas procesa sākuma žurnālists nodevis citai personai viņam līdz tam piederējušās uzņēmumu kapitāldaļas.

Kā rāda Maksātnespējas aģentūras reģistrs, šā gada sākumā Tukuma rajona tiesā iesniegts 1979. gada 27. decembrī dzimušā Jāņa Krēvica fiziskas personas maksātnespējas pieteikums, un 17. janvārī ir ierosināta maksātnespējas lieta.

Par iemesliem, kuru dēļ pazīstamā raidījuma žurnālists izlēmis par šādu soli, drošu ziņu nav, taču 2009. gadā raidījuma producente Arta Ģiga publiski vēstīja: „Jānis Krēvics ir klasisks mūsdienu sabiedrības pārstāvis – cilvēks, kurš daudz strādā un cenšas, lai dzīve būtu kvalitatīva. Viņš ir ņēmis kredītu kā daudzi un tāpēc var identificēties ar daudziem cilvēkiem. Ekonomikas tēmas viņam tuvākās.”

Komercķīlu reģistrs rāda, ka uz Krēvica vārda reģistrēta 6960 latu komercķīla, - Nekā Personīga žurnālists, ņemot kredītu Norvik bankā, 2009. gadā iegādājies automašīnu BMW 330.

Publisko datu reģistri gan rāda, ka pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas Krēvics parūpējies, lai kreditoriem netiktu viņa neapgrūtinātā manta, kuru iespējams nodot citiem īpašniekiem.

Lursoft dati rāda, ka žurnālists, par kura sadzīviskajām peripetijām pirms zināma laika plaši vēstīja dzeltenā prese, līdz pat pagājušā gada beigām bija vienīgais īpašnieks SIA 5 kaķi, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Egoists.

Šī SIA ar viena lata pamatkapitālu 2011. gadu beidza diezgan pieklājīgi savam mikrouzņēmuma statusam – ar 7535 latu gada apgrozījumu un gandrīz „pa nullēm” – ar 41 lata zaudējumiem. Uzņēmumam bija tikai viens darbinieks – pēc visa spriežot, pats Krēvics.

Taču, kā rāda Lursoft dati, neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas Krēvics no sava uzņēmuma šķīries par labu 1971. gadā dzimušajam Jānim Strēlim.

Tāpat pagājušā gada novembrī Krēvics oficiāli pārdevis arī viņam līdz tam piederējušos 36% SIA Red Dot Media kapitāldaļu, - šis uzņēmums zināms kā raidījuma Nekā Personīga juridiskais „jumts”.

Arī daļa no šīm kapitāldaļām nu oficiāli nonākusi Strēļa īpašumā: kā rāda Lursoft dati, pašlaik viņam tajā pieder 25% kapitāldaļu, Ģigai – 49%, bet Inetai Kursietei – 26%. Krēvics gan vēl joprojām ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uz jautājumiem, ar ko tieši saistīts viņa maksātnespējas pieteikums un kāpēc pirms šī pieteikuma iesniegšanas viņš citas personas īpašumā nodevis viņam piederošās kapitāldaļas, Krēvics paskaidroja, ka "maksātnespējas pieteikums saistīts ar t.s. “labajos laikos” uzņemtām saistībām, kuras šobrīd diemžēl vairs nespēju pildīt". Konkrēto saistību apjomu Krēvics nevēlējās nosaukt.

Savukārt attiecībā uz šķiršanos no kapitāldaļām Krēvica atbilde bija: "Par uzņēmumu - tā kā pēdējo gadu uzņēmumu aktīvi neizmantoju, tā nodošana citai personai bija tikai laika jautājums." Savukārt to, ka reizē ar savas SIA kapitāldaļām Krēvics citai personai nodevis arī SIA Red Dot Media kapitāldaļas, viņš skaidroja šādi: "Nevēlējos, lai mana privāta finanšu jautājuma risināšana kaut kādā mērā ietekmētu uzņēmumu, kas nodarbojas ar raidījuma Nekā Personīga producēšanu."

Red Dot Media skaļāku ievērību un atpazīstamību guva 2011. gada rudenī, kas atklājās fakti, kas norādīja uz raidījuma Nekā Personīga veidotāju īpašām saitēm ar partiju Jaunais laiks.

2008. gada vasarā politiķes Solvita Āboltiņa un Sandra Kalniete nodibināja biedrību Par tautas tiesībām, un tā fizisku un juridisku personu ziedojumos savāca 117 000 latu, teju visu naudu iztērējot reklāmas kampaņā, aicinot doties uz referendumu par Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, un vienlaikus kritizējot pie varas esošās partijas.

Tikai 2011. gada nogalē atklājās, ka reklāmas klipus šīs biedrības, bet faktiski - Jaunā laika masīvajai kampaņai par samaksu režisējuši un filmējuši Nekā Personīga veidotāji.

Biedrība īsā laikā savāca 117 337 latu ziedojumus, un lauvas tiesu – 75 050 latus – biedrībai saziedoja juridiskas personas. 64 000 latu no tiem biedrībai pārskaitīja partija Jaunais laiks. Šo naudu pāris mēnešu laikā saziedoja partijas biedri un sponsori, ziedojuma summām svārstoties no 1000 līdz 5000 latiem. Vēl 9 000 latus noziedoja Einara Repšes biznesa partnera Valērija Belokoņa Baltic International Bank un pāris tūkstošus – citas ar tagadējo Vienotību saistītas partijas.

Tas, ka Āboltiņas un Kalnietes biedrība saņēma ziedojumus no juridiskām personām, radīja jautājumu par tā dēvēto „pozitīvisma kampaņu” stila kopēšanu, izmantojot ar partiju saistītu biedrību kampaņas finansēšanai un tā apejot partiju finansēšanas ierobežojumus. Āboltiņa toreiz paziņoja, ka mērķis attaisno līdzekļus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uz to pievēra acis.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (tagad Abu Meri), kura 2008. gadā bija partijas Jaunais laiks valdē un kā viena no partijas atpazīstamākajām „sejām” filmējās referenduma kampaņas klipos, vēlāk pavēstīja, ka to uzņemšana notikusi raidījuma Nekā personīga studijā un procesu kūrējuši tā veidotāji.

„ Es tikai atceros, ka toreiz bija klipi, kurus TV3 toreiz taisīja – [Ilze] Jaunalksne un [Arta] Ģiga. Pirms referenduma rādīja tos klipus, kur katram bija jāierunā teksts, es atceros, [Aleksejs] Loskutovs ierunāja, es ierunāju, gāju uz studiju ierakstīt. Es neatceros, kā Ģigai saucās tas „pasākums”, bet mēs gājām uz TV3, kas bija pretī Dolei [producentu apvienība Red Dot Media tolaik mitinājās Maskavas ielā 322]. Atceros, [Inga] Spriņģe tolaik tur strādāja, es nezinu, vai viņa pie tiem klipiem tieši strādāja, bet viņa tur sēdēja.

Bet tas, ka Ģiga bija tā, kas producēja tos klipus, rakstīja tos tekstus, zvanījās, lai saskaņotu laikus, montēja – tā bija viņa. Ģiga bija tā, kas tos klipus režisēja, lika mums stāvēt un iet, soli uz priekšu, ko darīt... Viņa, cik atceros, bija arī tā, kas to tekstu sacerēja.

Bet es neatceros, kā ta tur sanāca, kam tā biedrība naudu maksāja. Nu ne jau raidījumam Nekā Personīga, tai producentu apvienībai laikam, bet skaidrs, ka tas viss gāja kā nopirkta politiskā reklāma, pilnīgi oficiāli. Tā viņa, manuprāt, arī saucās – „apmaksāta politiskā reklāma”. Tika nopirkti reklāmas laiki visās televīzijās. Es nezinu, kāda nauda tur bija apakšā,” sarunā ar Pietiek atcerējās Abu Meri. To, ka referenduma kampaņas klipus filmējuši Nekā Personīga veidotāji, atcerējās un Pietiek apstiprināja arī Aleksejs Loskutovs.

Nekā Personīga veidotāja Ģiga Pietiek gan noliedza, ka viņai un žurnālistam Krēvicam daļēji piederošā producentu apvienība Red Dot Media 2008. gadā būtu sniegusi kādus pakalpojumus Jaunā laika politiķu dibinātajai un partijas finansētajai biedrībai Par tautas tiesībām. Tāpat viņa noliedza, ka Nekā Personīga veidotāji no šī politiskā veidojuma būtu saņēmuši kādu naudu.

Tomēr šī atbilde nebija līdz galam patiesa, jo Nekā Personīga producenti naudu no Jaunā laika dibinātās biedrības bija saņēmuši pastarpināti – caur aģentūru, kuru šī biedrība bija noalgojusi kampaņas veidošanai.

Izpildot Jāņa Krēvica lūgumu, Pietiek publicē arī pilnu viņa atbildi uz uzdotajiem jautājumiem:

"Pārsteidz steiga, ar kādu sabiedrībai centāties paziņot šo valstiski nozīmīgo un visu Latvijas tautsaimniecību ietekmējošo vēsti.:)
Ņemot vērā, ka šovakar biju mazliet aizņemts, vadot raidījumu, atbildi sniedzu, līdz ko atbrīvojos.
Maksātnespējas pieteikums saistīts ar t.s. “labajos laikos” uzņemtām saistībām, kuras šobrīd, diemžēl, vairs nespēju pildīt. Šajā sev diezgan grūtajā laikā vislielāko paldies saku saviem tuvākajiem cilvēkiem par atbalstu, jo tas man ir vissvarīgākais.
Par uzņēmumu - tā kā pēdējo gadu uzņēmumu aktīvi neizmantoju, tā nodošana citai personai bija tikai laika jautājums.”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...