papildināts - Pļavnieku dzīvoklīša pensionārs, bijusī dzīvesbiedre un dēls Saskaņai spēj ziedot sešus tūkstošus
L. Lapsa08.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties ārkārtas Saeimas vēlēšanām, krasi palielinājusies šķietami trūcīgu ļaužu vēlme no nezināmiem avotiem sameklēt iespaidīgas naudas summas un tās ziedot savam iemīļotajam politiskajam spēkam. Pietiek tuvākajās dienās publicēs ziņas par veselu virkni šādu gadījumu, kuru vidū viens no spilgtākajiem: gados pavecs izbijis laulātais pāris, kura vienīgā oficiālā mītne ir vidēja izmēra Pļavnieku dzīvoklītīs un kuram nav nekāda sava biznesa vai ienesīgu kapitāldaļu, kā arī viņu dēls, kam pieder neliels, ar zaudējumiem strādājošs uzņēmums, spējuši Saskaņas centra pārmantotājai – sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa trīs dienu laikā ziedot sešus tūkstošus latu.
Vienā dienā – šā gada 2. augustā – jau pensijas vecumu sasniegušais 1943. gadā dzimušais Jānis Lūsis un viņa, spriežot pēc visa, bijusī dzīvesbiedre (joprojām gan ir spēkā viņu laulības līgums, bet Lūses amatpersonas deklarācijā gan uzrādīts jau cits dzīvesbiedrs - kāds Igors Permjakovs), 1956. gadā dzimusi Ludmila Lūse kopā Saskaņai ziedojuši 5000 latu: no šīs summas 3500 latu bijis ģimenes galvas ziedojums, savukārt Lūse Saskaņai ziedojusi 1500 latu.
Pēc visa spriežot, gados pavecais pāris naudu ieguvis kādā netradicionālā ceļā, jo oficiālo datu bāžu informācija liecina, ka viņiem nav nekādu ienesīgu uzņēmumu vai amatpersonu posteņu privātuzņēmumos, turklāt arī nekādus oficiālus darījumus Lūšu ģimenes pārstāvji pēdējos gados nav veikuši.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Jānis un Ludmila Lūši oficiāli mitinās nevis lepnā savrupmājā, kas varētu atbilst viņu dāsnā ziedojuma apmēram, bet gan 62,2 kvadrātmetrus lielā dzīvoklītī Rīgā, Salnas ielā. Šo dzīvokli viņi jau sensenos laikos – 1999. gadā iegādājušies par 3166 latiem.
Turklāt arī šī summa – kas ir mazāka par tagadējo vienas dienas ziedojumu – Lūšu pārim ir bijusi pašu spēkiem „nepaceļama”, līdz ar ko ņemts aizņēmums sākotnēji Rietumu bankā, tad – Aizkraukles bankā.
Vēl pašlaik, kā var noprast no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ierakstiem, Lūšu pāris nav ticis pie pietiekamas rocības, lai nomaksātu dzīvokļa kredītu, - uz to joprojām reģistrēta 25 tūkstošu latu hipotēka par labu Aizkraukles bankai.
Kā izriet no Lūšu laulību līguma, šī ir arī viņu vienīgā patiešām vērtīgā manta, ko viņi arī ierakstījuši 2001. gadā noslēgtajā un 2003. gadā reģistrētajā līgumā par visas mantas šķirtību, - tas fiksēts kā Ludmilas Lūses atsevišķā manta.
Lursoft datu bāze rāda, ka ne Ludmilai Lūsei, ne Jānim Lūsim (viņš nav pazīstamais šķēpmetējs, bet viņa vārda un uzvārda brālis) nepieder un arī nekad nav piederējušas kādu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļas, viņi tādās arī nav ieņēmuši kādus amatus.
No Lūses Centrālajai vēlēšanu komisijai deklarētajām ziņām, kas datētas ar šā gada 3. augustu - dienu pēc iespaidīgo ziedojumu reģistrēšanas -, izriet, ka viņai kā Rīgas Domes Finanšu departamenta Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietniecei arī personiskajos uzkrājumos nav bijis iespaidīgu līdzekļu, kas ļautu brīvi šķirties no lielām naudas summām, - ja vien viņa tos nav izmantojusi ziedojumam partijai. Lūsei nav bijis skaidrās naudas uzkrājumu, kas pārsniegtu 500 latus, bankā viņai glabājušies 1022 lati, savukārt parādsaistības bijušas 18 731 eiro un 5818 latu apmērā.
Saskaņā ar Lūses amatpersonas deklarāciju pērn viņa Rīgas domē algā saņēmusi 8486 latus (pirms nodokļu nomaksas), bet izputējušajā Ogres komercbankā - 4524 latus. Taču nekādu uzkrājumu viņai nav bijis arī iepriekš, - šo gadu viņa sākusi bez kādiem deklarētiem skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumiem.
Spriežot pēc Lūses amatpersonas deklarācijas un uzvārdu sakritības, Saskaņai ievērojamu summu ziedojis arī Lūšu dēls, 24 gadus vecais Edgars Lūsis. Kaut gan vienīgais viņam piederošais uzņēmums – SIA FP.I.P., kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušo gadu beidzis ar tikai 17 206 latu apgrozījumu un 1486 latu zaudējumiem, Lūsis Saskaņai ziedojis vēl 1000 latu.
Tomēr, neraugoties uz to, Lūšu ģimene kopā ir spējusi Saskaņai trīs dienās ziedot sešus tūkstošus latu, tā liekot atcerēties neoficiālo informāciju par, iespējams, arī ārpus Latvijas cēlušos „melno” finansējumu, kura legalizēšanai Saskaņas centrs izmantojot trešo personu pakalpojumus.
Par minēto gadījumu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Drošības policijā.
Savukārt Saskaņas centrs līdz pirmdienas vakaram nekādus komentārus saistībā ar šiem saņemtajiem ziedojumiem tā arī nesniedza.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
