papildināts - Šķēle jauno aiziešanu no politikas nosvin ar jaunu Audi par 80 tūkstošiem
L. Lapsa25.08.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Riteņbraucējs
25.08.2011. 18:06Bet Zatleru Lilitiņai vajag jaunu 2011.gada izlaiduma karieti "Mercedes" ar visiem ekstrām, un tautas apmaksātiem kučieriem, ka arī lepnu pili, jo redz esošā personīgā rezidence esot atdota dēlēnam pusaudzim.
paldies
25.08.2011. 17:43Paldies Flikam,laikam Kijeva norekinajas par PAKALPOJUMU un nu Andritis beidzot var ko atļauties:)
nnnn
25.08.2011. 17:37Neliels un absolūti nebūtisks labojums - aizvadītajos gados AŠ pārvietojās nevis ar Audi A6, bet gan A4.
Apmēram šādu:
http://images.usedcheapcars.org/used-audi/2002-audi-a4-sedan-audi-1-8l-4-cylinder-automatic-s5/02a4bluet1-ucc.jpg
Lapsam - korekcija
25.08.2011. 17:33Līdz šim Šķēle brauca ar pavecu (šķiet, 2003.gada) A4. nevis A6? Vai ne tā?
Lieciet mieru
25.08.2011. 17:22Lieciet mieru šķēlem. Jums līdz viņa prāta un darba spējām kā līdz Javas salai.
latviešu sociālists
25.08.2011. 17:05Redz miljonāri par saviem auto pvn nemaksā, bet parastam strādniekam par pārtiku bērnam - maizi un pienu 22% pvn jāmaksā. Es par savu veco lūzni esmu gan sociālo, gan ienākuma nodokli, gan pvn samaksājis, jo par visu to naudu, ko krāju auto, šos nodokļus esmu samaksājis. Arī ceļa nodoklis par šādiem šoseju vagotājiem ir smieklīgs pret nobrauktajiem kilometriem, mašīnas cenu. Vēl smieklīgāks, ja salīdzīna cenas / nodokļa proporciju ar 15 gadīgu VW, par kuru jāmaksā 90 lati. Ko Dombrovskis gaudo, ka nav naudas??? Lūk viņa ir, vajag tikai gribu šādas izšķērdības aplikt ar pvn, ienākuma nodokli un sociālo nodokli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
