papildināts - Sprūdžs apsver Ventspils domes atlaišanu; tā konfrontē ar ministru, lemjot, ka atstādinātais Lembergs vēl aizvien ir mērs
PIETIEK26.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) gatavo juridisko pamatojumu Saeimas lēmumam par Ventspils domes atlaišanu un jau meklē politisko atbalstu šādam lēmumam, kas ir apgrūtinoši, ņemot vērā Vienotības rezervēto attieksmi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kuru ministrs nekomentē. Par šādu nodomu ministrs informējis Reformu partijas Saeimas frakcijas deputātus. Tikmēr Ventspils dome piektdien sasauktā ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu, ka arī pēc tam, kad ministrs atstādinājis no amata pilsētas mēru Aivaru Lembergu, viņš "savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā".
Ventspils pilsētas dome, kurā vairākums ir Aivara Lemberga partijai Latvijai un Ventspilij, piektdien ārkārtas sēdē pieņēma īpašu lēmumu, ka arī pēc pašvaldību ministra Sprūdža lēmuma par Lemberga atstādināšanu no amata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā.
Lēmums arī paredz no ministra Sprūdža steidzami pieprasīt "dokumentārus pierādījumus" tiem apgalvojumiem par Lemberga pieļautajiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem viņš balstījis savu 22. oktobra rīkojumu Nr.343 par Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata.
Ventspils dome no Sprūdža pieprasa sniegt tādus dokumentārus pierādījumus, "kas nav krimināllietas apsūdzībā ietverts viedoklis, kuru joprojām skata vispārējās jurisdikcijas tiesā un par kuru spēkā nav stājies notiesājošs tiesas spriedums, kā arī personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai šos pierādījumus pamatotu".
Tikmēr Sprūdža gatavība rosināt valdību virzīt Saeimā lēmumu par Ventspils domes atlaišanu pašlaik rādās grūti realizējama, jo Reformu partijai pagaidām tam nav nepieciešamā politiskā atbalsta koalīcijas partneru vidū. Vienotības līderi, premjeru Valdi Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un partijas Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi ieskaitot, pauduši "mulsumu" par Sprūdža lēmumu atstādināt no amata Lembergu.
Vienotības jaunatnes organizācija šonedēļ vēstulē partijas valdei gan aicināja rosināt Ventspils domes atlaišanu. "Mēs pilnībā atbalstām ierosinājumu partijas valdes locekļiem paust skaidru nostāju jautājumā par naudas un varas attiecībām politikā un Ventspils domes atlaišanas virzīšanu, un lūdzam partijas valdi šo pozīciju apspriest atklātā valdes sēdē," uzskata Vienotības jaunieši.
Likums Par pašvaldībām noteic, ka pašvaldības dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma. Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Bet, tā kā jau pašlaik līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ir mazāk par likumā noteiktajiem 15 mēnešiem, ārkārtas vēlēšanas Ventspils gadījumā nenotiktu.
Kā pamatojums Saeimas lēmumam par domes atlaišanu saskaņā ar likumu Par pašvaldībām var būt kāds no šādiem apstākļiem: dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus; atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē; divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas; nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.
Foto no ventspils.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
