Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Strīdīgie ar Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīra biznesa interesēm saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi par kravu auto rindas administrēšanas deleģēšanu privātai struktūrai - Latvijas auto, kuras ģenerālsekretārs ir Jānis Āboltiņš, otrdien tiks skatīti MK komitejas sēdē. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdienas pēcpusdienā pēc koalīcijas padomes sēdes par to informēja žurnālistus, vienlaikus izvairoties atbildēt uz jautājumiem, vai un kādā veidā valdošā koalīcijas partija kliedēs bažas par šo MK noteikumu virzīšanu šaurās biznesa interesēs. Dombrovskis tikai atzina, ka par šiem noteikumiem saņemts daudz iebildumu no atbildīgajām ministrijām un šis regulējums vispirms tiks izdiskutēts MK komitejā, bet valdības sēdē rīt vēl netiks skatīts.

Pietiek jau rakstīja, ka valdības koalīcijas partijām pirmdien bija jāizšķiras, vai dot zaļo gaismu ekonomiski strīdīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas bez konkursa rīkošanas deleģēs administrēt kravas auto rindu uz Latvijas sauszemes robežas organizācijai Latvijas auto, kuras ģenerālsekretārs ir Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš.

Lai gan Pietiek rīcībā esošās Iekšlietu ministrijas aplēses rāda, ka bizness varētu nest aptuveni 1,9 miljonu eiro ienākumus tikai vienā no četriem robežšķērsošanas punktiem - Terehovā, noteikumi neparedz, ka valsts budžetā tiks pārskaitīts kaut santīms peļņas. Tāpat noteikumi iecementē pierobežas maksas stāvlaukumu biznesa attīstību, neizskaužot kravas auto rindas, bet tikai ieviešot veidu, kā no tām pelnīt.

Attiecīgie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas rada likumisko rāmi jaunam pierobežas biznesam un to bez konkursa deleģē Vienotības līderes vīra vadītajam Latvijas auto, tiek virzīti lielā steigā un, cenšoties nodrošināt iespējami īsāku laiku, kurā tie līdz apstiprināšanai būs pieejami publiskai diskusijai. Valdības 4. septembra sēdes  dienaskārtībā, kas jau publicēta, šie noteikumi nav iekļauti, tos kā Ministru kabineta lietu dienaskārtībā plānots iekļaut pēdējā brīdī, par ko SM, kas atrodas Vienotības politiskā pārraudzībā, un premjera Valda Dombrovska (Vienotība) birojs vienojušies tikai piektdienas pievakarē pāris stundu pirms darba laika beigām.

Pietiek rīcībā esošie atzinumi, kurus par pretrunīgajiem noteikumiem atkārtoti sniegušas par jautājumu atbildīgās Tieslietu ministrija (TM) un Iekšlietu ministrija (IeM), ir noteikumu projektam kritiski, apšaubot tā likumību un izdevīgumu un līdz ar to neatbalstot to tālāku virzību. IeM un TM atrodas koalīcijas partneru Reformu partijas un Nacionālās apvienības pārziņā un to pozīciju pēkšņa maiņa, ja noteikumi esošajā redakcijā tomēr nonāks uz valdības galda otrdien, norādīs uz politisku vienošanos nebremzēt strīdīgos, bet Vienotības vadībai svarīgos noteikumus. Ierēdņi, kuri bijuši iesaistīti diskutablo noteikumu saskaņošanā, Pietiek neoficiāli atzinuši, ka “no augšas” ir spiediens nekavēties ar to virzīšanu tieši šādā redakcijā, līdz ar to tiekot pievērtas acis uz pretrunām un neatbilstībām.

Lai gan Saeimā izbīdītie likuma grozījumi un tagad apstiprināšanai valībā sagatavotie noteikumi ievieš jaunu ienesīgu biznesu, to bez konkursa nododot Latvijas auto, noteikumi par robežas rindas administrēšanas delģēšanu un kārtību, kā tā tiek veikta, neparedz nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām. Noteikumu ietekmes novērtējumā iepretim ieņēmumiem valsts budžetā ievilkts “0”, lai gan IeM aplēsusi, ka gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro. Noteikumi paredz, ka “izdevumi tiks segti no ieņēmumiem par šo pakalpojumu”, lai gan nav sniegtas aplēses par šo izmaksu apmēru un nav paredzēts, ka Latvijas auto ar valsts budžetu dalīsies peļņā no šī jaunā biznesa.

Avoti starp Latvijas autopārvadātājiem, kuri nevēlējās runāt oficiāli, lai neapdraudētu savu biznesu, Pietiek norāda uz ierasto shēmu, kāda tiek praktizēta Latvijas auto: uzskrūvēt izmaksas tā, lai ienākumi budžetā nosedz izdevumus un finanšu pārskatos neparādās peļņa. Piemēram, 2011. gadā Latvijas auto ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo oficiālo finanšu pārskatu bija 3,1 miljoni latu, bet izdevumi – 3 miljoni, līdz ar ko peļņa norādīta tikai 110 419 lati. Lai gan asociācijas mājaslapā norādīti tikai 16 darbinieki, algās Latvijas auto gada laikā izmaksājis 284 tūkstošus latu.

IeM, ņemot par piemēru kravas auto plūsmu Terehovas robežšķērsošanas vietā, kur gadā uz Krieviju pāri robežai dodas vidēji 119 957 mašīnas, aplēsusi, ka gada laikā Latvijas auto maksimālie finanšu ieņēmumi no maksas par reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā tikai šajā vienā robežšķērsošanas vietā var būt līdz 1 799 355 eiro, bet trīs gados – 5 398 065 eiro. Aprēķins veikts, izmantojot Latvijas auto piedāvāto maksu par reģistrēšanos vienam kravas auto – līdz 15 eiro, bet ieņēmumus var palielināt saistītie maksas papildpakalpojumi. “Pat apstākļos, kad visi izceļojošie kravas transportlīdzekļi netiks reģistrēti ārējās sauszemes robežas rindā un būs nepieciešami finanšu līdzekļi rindas elektroniskas pārvaldības ieviešanai un uzturēšanai, jau trešajā jaunās sistēmas darbības gadā un turpmāk ik gadu jāparedz proporcionāli finanšu ieņēmumi valsts budžetā,” savā 30. jūlija atzinumā norāda IeM.

Noteikumu projekts arī paredz attīstīt pierobežas autostāvvietu biznesu, jo noteic, ka bez maksas uzgaidīšanas zonā pirms plānotās robežas šķērsošanas kravas auto drīkst pavadīt ne vairāk kā astoņas stundas, bet nākamās – maksas stāvvietā. Pirmās astoņas stundas auto obligāti jāpavada speciāli aprīkotā “uzgaidīšanas zonā”, lai gan netiek sniegta detalizēta informācija, par valstij piederošām uzgaidīšanas zonām, to izbūves un uzturēšanas vai arī privātpersonām piederošu laukumu nomas finansēšanas mehānismu. Tāpat nav noteikts, cik šo uzturēšanās zonu izmantošana izmaksās autopārvadātājam tiešā vai netiešā veidā, slēpti iekļaujot izmaksas citos maksas pakalpojumos.

Par grozījumiem Valsts robežas likumā atbildīgās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) šoziem argumentēja pret nosacījuma par konkursa rīkošanu iekļaušanu likumā, jo tas, viņaprāt, nozīmētu ar bijušās Pareks bankas vadību saistītu pierobežas stāvlaukumu īpašnieku uzvaru konkursā par robežas rindas administrēšanu. Šobrīd redzams, ka “caur sētas durvīm” panākts tas pats rezultāts, tikai biznesu pārdalot starp šo uzņēmēju grupu un Latvijas auto tā vadītāja Jāņa Āboltiņa vadībā.

Šoziem, kad Saeima pieņēma grozījumus Valsts robežas likumā, nosakot, ka SM var deleģēt rindas administrēšanu uz robežas privātpersonai, iesākumā bija iecerēts likumā ierakstīt, ka šīs funkcija tiks deleģēta Latvijas auto. Jau tolaik par grozījumiem atbildīgajā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ko vada Vienotības deputāts Latkovskis, diskusijās izksanēja, ka jaunievedums neizskaudīs rindu, kas bija formālais pamats šādas iniciatīvas virzīšanai, bet tikai noteiks kārtību, kā robežšķērsošanas gaidīšanu padarīt ērtāku, par to iekasējot maksu. Toreiz, ņemot vērā Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas vīra amatu Latvijas auto, grozījumus neizdevās pieņemt klusi, un tie tika mīkstināti, neminot vārdā organizāciju, bet ar kritēriju uzskaitījumu sašaurinot izvēli uz Latvijas auto.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šiem grozījumiem uzlika veto, tos nosūtot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka apsverama iespēja rīkot atklātu vai ierobežotu pretendentu atlasi (konkursu), lai lai godīgā ceļā izvēlētos valstij izdevīgāko pretendentu, kam deleģēt rindas administrēšanu. Saeima, lai arī mainīja likuma redakciju, konkursa rīkošanu tajā neiekļāva. Āboltiņa no Saeimas tribīnes emocionāli noliedza savtīgas intereses likuma grozījumu bīdīšanā, bet parlamenta un valdības kuluāros jau tobrīd prognozēja, ka viss tiks sakārtots ar mazāku troksni jau valdībā un Latvijas auto atgriezīsies caur Ministru kabineta noteikumiem. Koalīcijas saskaņošanai šodien virzītā noteikumu redakcija apliecina, ka prognozes ir piepildījušās.

Lai gan Valsts robežas likums noteic, ka SM “var” rindas administrēšanu nodot privātpersonai, nevis uzliek par pienākumu to darīt, ministrija izvēlējusies šīs tiesības izmantot, atstājot šaubas par šāda lēmuma pamatotību. Proti, ar Ministru kabineta noteikumiem kravas auto rindas administrēšanu uz saudzemes robežas plānots nodot valsts SIA Autotransporta direkcija, kuras kapitāldaļu turētāja ir SM un privātajai organizācijai Latvijas auto, starp abām sadalot funkcijas tā, ka jaunveidojamā informācijas sistēma rindas elektroniskai administrēšanai būs nodota direkcijas pārziņā, bet šīs sistēmas turētājs būs Latvijas auto. Tomēr, kā savā atzinumā norādījusi arī IeM, nav saprotama Latvijas auto loma administrēšanā, kas dublē vairākas Autotransporta direkcijas plānotās darbības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...