papildināts - Vienotība gatavojas Kampara demisijai; ministru nomaiņas var būt maiņas kārts prezidenta vēlēšanās

Vairāki Vienotības vadošie politiķi, tostarp valdes locekļi, Pietiek neoficiāli apstiprināja, ka skandālā ar amatpersonas deklarācijā norādītajiem neskaidrās izcelsmes naudas līdzekļiem ierautā Kampara nomaiņai ir plašs atbalsts un pašlaik vēl atlicis izšķirties, kas ieņems viņa vietu. Šo jautājumu Jaunā laika (JL) vadība arī esot šaurā lokā pārrunājusi ar premjeru Valdi Dombrovski, kurš, rūpējoties par valdības stabilitāti, vēlas aprobežoties tikai ar iekšlietu ministra nomaiņu. Kā zināms, Lindas Mūrnieces demisija februārī tika atlikta līdz 6. jūnijam. Kampars līdz 19. maijam atrodas komandējumā Ķīnā, tādēļ viņa komentāru Pietiek iegūt neizdevās.

Pašlaik ticamākais kandidāts uz ekonomikas ministra amatu ir Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, lai gan šim amatam apsvērti arī frakcijas deputātu Arvila Ašeradena un Jāņa Reira vārdi. Pēdējais netiek izslēgts arī kā iekšlietu ministra kandidāts. Zaķis savulaik ir bijis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš arī ilgstoši vadījis Saeimas Tautsaimniecības komisiju. Pats Zaķis par vēlmi nomainīt Kamparu ekonomikas ministra amatā izsakās negribīgi, lai gan rodas iespaids, ka politiķis, kura interešu lokā līdz šim bijuši tieši tautsaimnieciskie jautājumi, no šāda izaicinājuma neatteiktos.

Ašeradens vēlmi pacīnīties par šo amatu bija vēl nerunīgāks. Pietiek rīcībā ir informācija, ka Ašeradens, kurš pārstāv Pilsonisko savienību (PS), būtu pretendents uz Vienotības Saeimas frakcijas vadību, ja Zaķis pārietu darbā uz valdību. PS ir visvairāk deputātu vietu Vienotības frakcijā. Tieši tādēļ, ka JL līderi nevēlētos frakcijas grožus, kas ir nopietns varas resurss kuluāru sarunās, nodot PS rokās, Zaķa kļūšana par ekonomikas ministru vēl nav izlemta.

Tikpat sarežģīti JL būtu šķirties no Reira, kurš vada premjera partijai izšķirīgi svarīgo Saeimas Budžeta komisiju, tādēļ viņa iespējas kļūt par iekšlietu ministru nav skaidras. Pats Reirs Pietiek arī uzsvēra, ka viņam patīkot tas, ko viņš dara, tādēļ vadīt Iekšlietu ministriju neesot ieinteresēts. Premjera redzeslokā iekšlietu ministra amatam esot arī daži Mūrnieces ieteiktie iekšlietu sistēmas profesionāļi. Tomēr dzirdēts arī viedoklis, ka Vienotība, kura ir lielākais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks, nevar atļauties demonstrēt vājumu un meklēt bezpartejisku ministra kandidātu, neuzņemoties politisko atbildību par šo jomu.

Pašlaik nav skaidrs, kad Saeimas balsojumam varētu tikt virzīti jaunie ministri. Mūrnieces demisijas oficiālais datums ir 6. jūnijs. Uz 2. jūniju nolikta Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Ja tajā izdotos ievēlēt prezidentu, ar jauno ministru apstiprināšanu nebūtu jākavējas. Bet netiek izslēgts, ka, pirmajai kārtai izgāžoties, balsojums par ministriem var tikt virzīts pirms otrās vēlēšanu kārtas un tikt izmantots partiju tirgū vai vismaz spiediena izdarīšanai ar mērķi ietekmēt prezidenta vēlēšanu rezultātu.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek teica, ka zaļie zemnieki šķēršļus Vienotības ministru nomaiņai nelikšot, lai gan "jāskatās, kādus cilvēkus virzīs vietā". "Tā arī uzrakstiet, ka mums viņu ministrijas nevajag!" mudināja Brigmanis, ar to noliedzot, ka kādi Vienotības līderi varētu būt piedāvājuši vienošanos, piemēram, par Ekonomikas ministriju apmaiņā pret atbalstu tam vai citam prezidenta kandidātam.

Kāds cits avots no zaļo zemnieku vidus Pietiek neoficiālā sarunā pieļāva, ka jaunā iekšlietu ministra apstiprināšana un citu, piemēram, ekonomikas ministra demisija, kā arī sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecība noteikti radīs fonu Valsts prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai. ZZS pirmdien jau kuro nedēļu prasīja atlikt gāzes termināļa jautājuma izskatīšanu valdībā, vēloties saņemt jaunu un jaunu detalizētu informāciju no Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas. Lembergs vēlētos, lai termināli ceļ Ventspilī, kamēr Kampars aizstāv Rīgu.

Vienotības līdzpriekšsēdētājs un Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka iespējamās ministru nomaiņas apvienības priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai būtu jāapspriež ar līdzpriekšsēdētājiem, bet "nekas tāds nav darīts". Šādi plāni, viņaprāt, jādiskutē Vienotības valdē, "nevis kaut kur citur pa stūriem". Ja kādam esot vēlme rīkot politisko tirgu Valsts prezidenta vēlēšanās, tad tā būšot šo cilvēku "īstermiņa Pirra uzvara" un viņu tālākā politiskā karjera Latvijā būšot "zem jautājuma zīmes".  

Pēc Kristovska domām, ne par kādiem plāniem "B" nevarot būt runas, "tāpēc, ka plāns "A" ir jāīsteno". "Pilsoniskās savienības valde ir nepārprotami darījusi zināmu gan publiski, gan arī Vienotības iekšienē, ka mēs atbalstām Zatleru un nekādus citus variantus neredzam un neizskatām," atgādināja Kristovskis. 

Ja pirmajā vēlēšanu kārtā prezidenta amatā uz otro termiņu tiks pārvēlēts Valdis Zatlers, Vienotība būs parādījusi, ka spēj kā lielākais politiskais spēks Saeimā kontrolēt svarīgus balsojumus. Ja ne, tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kurā noteikumus diktēs ZZS, kam atšķirībā no Vienotības ar premjeru un Saeimas spīkeri nav neviena no augstākajiem valsts amatiem. Tādēļ politiskā loģika nosaka, ka pirmā roka kompromisa kandidāta izvirzīšanai būs zaļajiem zemniekiem. Dzirdēts arī viedoklis, ka partijas izvēlēsies nepaildzināt tirgu, bet censties vienošanos panākt strauji starp pirmās kārtas pirmo un otro balsojumu.

To, vai Zatlers tiešām netiks pārvēlēts un pirmā vēlēšanu kārta tiks izgāzta, lielā mērā priekšā pateiks laika posms no 19. līdz 24. maijam, kurā notiks prezidenta kandidātu izvirzīšana. Ja kāds šim amatam izvirzīs Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, tas ar lielu varbūtību signalizēs, ka ir panākta aizkulišu vienošanās par Zatlera izgāšanu. Šādā gadījumā tiek prognozēts, ka neviens no abiem kandidātiem neiegūs nepieciešamo 51 balsi un tiks rīkotas jaunas vēlēšanas. 

Novērtē šo rakstu: