papildināts - "Zaharjina komanda" valdībai: ja iestāsies "Liepājas metalurga" maksātnespēja, valsts visu pazaudēs, tāpēc kapitalizējiet parādus
PIETIEK21.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Liepājas metalurgs maksātnespējas gadījumā gan valsts, gan arī tai piederošie Citadele banka un Latvenergo "faktiski zaudēs" savus finanšu līdzekļus, ko tām ir parādā krīzes situācijā nonākušais uzņēmums, - to pirmdien maksas reklāmās lielākajos laikrakstos paziņojusi t.s. "Zaharjina komanda" - no amata atstādinātajam uzņēmuma lielākajam akcionāram Sergejam Zaharjinam lojālā uzņēmuma valde, padomes un arodbiedrības pārstāvji. Vienīgā izeja esot - valstij un tās uzņēmumam savus parādus kapitalizēt, tā faktiski tiekot pie vēl vienaairBaltic.
Jau 30. septembrī Pietiek brīdināja par gatavoto scenāriju: prognozēti izgāžoties maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzētajai 10 miljonu latu aizdevuma saņemšanai no potenciālajiem investoriem, aizvien ticamāks kļūst variants, ka, nevēloties pieļaut uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu, Valda Dombrovska valdība var pieņemt lēmumu par valsts ieguldījuma veikšanu Liepājas metalurgā, pārvēršot akcijās uzņēmuma kredītsaistības valstij un citiem lielajiem kreditoriem.
Šādam lēmumam sākotnēji būtu nepieciešama publiska iniciatīva, un tieši ar tādu pirmdien klajā nākusi pašreizējā uzņēmuma vadība, paziņojot, ka "kā pēdējo iespēju akciju sabiedrības Liepājas metalurgs darbības atsākšanai un ražošanas atjaunošanai uzņēmuma padome, valde un arodbiedrība redz LR Finanšu ministrijas, AS Citadele banka un AS Latvenergo kredītprasību kapitalizāciju, kas dotu iespēju valstij, tās ieguldītos līdzekļus atgūt ilgākā laika periodā, nevis faktiski zaudēt, kā tas notiks akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas gadījumā".
"Zaharjina komanda" šādu valsts soli dēvē par "solidaritāti", kuras "rezultātā valstij akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs nav jāiegulda papildus finanšu līdzekļi, bet valsts iegūs kontroli un ietekmi tajā".
Kā izriet no reklāmas, šāds aicinājums gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Ministru prezidentam izteikts vēstulē, kas datēta jau ar 16. oktobri. Visas šīs dienas neviena no šīm amatpersonām nav uzskatījusi par vajadzīgu paziņot sabiedrībai, ka šāds "jauna airBaltic" aicinājums būtu saņemts.
Vēstules autori sava piedāvājuma būtību skaidro šādi, faktiski atzīstot tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izgāšanos:
"1. Konkrēta investora akciju sabiedrībai Liepājas metalurgs vēl joprojām nav, jo uzņēmēji nav gatavi riskēt, ieguldot 37 milj. LVL uzņēmumā ar 101,9 milj. LVL lielām kredītsaistībām.
2. Mūsuprāt vienīgais risinājums ir Latvijas valsts (t.sk. LR Finanšu ministrijas - kredītprasības 51,9 milj. LVL, AS Citadele banka - kredītprasības 12,4 milj. LVL un AS Latvenergo - kredītprasības 14,5 milj. LVL) parādu kapitalizācija kopumā par 78,8 milj. LVL Pie šāda veida akciju sabiedrības Liepājas metalurgs pamatkapitāla un kredītsaistību struktūras uzņēmums būtu pievilcīgs arī bankām, izsniedzot kredītu ražošanas atjaunošanai.
3. Kredītsaistību kapitalizācijas un akciju emisijas laika periodā būtu nepieciešams saglabāt uzņēmuma aktīvus un personālu, kas laika periodā 01.11.2013. — 01.04.2014 veidotu 10,5 milj. LVL lielas izmaksas, kuras patreizējā situācijā iespējams segt tikai ar nodrošināto kreditoru finansējumu.
4. Minētās darbības būtu solidārs Latvijas valsts, kreditoru, akcionāru, valdes un padomes risinājums, kas saglabātu:
- akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs - 1800 darba vietu; metalurģijas uzņēmumam pakārtoto uzņēmējdarbības vidi; eksporta produkciju ik gadu - 320 milj. LVL apmērā;
- iespēju ik gadu papildināt valsts budžetu -14 milj. LVL apmērā nodokļu veidā;
- būtisku patērētāju AS Latvenergo un AS Latvijas gāze.
Vienlaikus gan jālūdz Jūsu atbalsts kardinālām izmaiņām OIK piemērošanas kārtībā elektroenerģijai, jo ar pašreizējām elektroenerģijas izmaksām, atsākot ražošanu, uzņēmums nevar būt konkurētspējīgs pasaules tirgū."
30. septembrī Pietiek kā ticamākos tālāko notikumu scenārijus līdztekus uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanai, kuras sekas var būt neprognozējamas, minēja divus variantus, un tie abi saistīti ar faktisku valsts līdzekļu ieguldīšanu Liepājas metalurgā.
Viens no tiem - valsts, visticamākais, Citadele bankas personā ar valdības lēmumu pa daļām varētu ieguldīt uzņēmumā sākotnēji nepieciešamos 37 miljonus latu, kuri pēc tam ar akcionāru sapulces lēmumu tiktu atzīti par akciju kapitāla papildemisiju.
Akciju kapitāls attiecīgi palielinātos, valsts iegūtu būtisku pārstāvību, taču savas paketes nezaudētu arī pašreizējie akcionāri, kas tādējādi atkal tiktu pie līdzdalības strādājošā uzņēmumā.
Savukārt otrs iespējamais scenārijs - uzņēmuma administrators vai pašreizējā vadība varētu nākt klajā ar aicinājumu veikt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņas.
Atbilstoši tām lielākie nodrošinātie kreditori (vislielākais - Latvijas valsts, kā arī Citadele banka, varbūt arī SEB banka) piekristu uzņēmuma saistību pārvēršanai akciju papildemisijā. Līdz ar to valsts atkal kļūtu uzņēmuma būtisku akcionāru, bet pašreizējie akcionāri jau atkal savu līdzdalību nezaudētu.
Tieši uz šādu notikumu attīstību, kas faktiski ļautu Latvijas valstij tikt pie vēl viena airBaltic, arī mudina "Zaharjina komandas" vēstule.
Savukārt Finanšu ministrija dažas stundas pēc reklāmas parādīšanās nākusi klajā ar paziņojumu, ka Liepājas metalurga "akcionāri ar paziņojumiem Latvijas plašsaziņu līdzekļos turpina maldināt savus darbiniekus un visu Latvijas sabiedrību par iespējamu valsts kredītsaistību kapitalizāciju, jo šā gada 10.oktobrī uzņēmuma lielākie kreditori saņēma priekšlikumus grozījumiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, kas ir pretrunā šodien izplatītajam paziņojumam".
Finanšu ministrija norāda, ka ka no valsts atbalsta aspekta Liepājas metalurga lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju neesot atbalstāms, jo "tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem". Jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā varot tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri.
Ministrija arī optimistiski paziņojusi, ka "maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus".
Savukārt Zaharjina oponents, trešais lielais uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans paziņojis, ka, valsts parāda kapitalizēšana bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu Zaharjins, Iļja Segals vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai - darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai, bez kā uzņēmuma darbību atjaunot nav iespējams.
„Kārtējo reizi pierādās, ka Zaharjins un Segals nav nemaz ieinteresēti atjaunot Liepājas metalurga darbību, bet gan ar dažādiem paņēmieniem vēlas turpināt izsaimniekot uzņēmumu, turklāt riskējot ar ievērojamiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” paziņojis Lipmans.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
