papildināts - ZRP premjera kandidātam Sprūdžam nav augstākās izglītības diploma
PIETIEK17.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Edmunds Sprūdžs, kuru Zatlera reformu partija (ZRP) izvirzījusi premjera amatam, nav varējis uzrādīt augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā internetā iepretim viņa vārdam ierakstīts „vidējā”. Pats Sprūdžs deputāta kandidāta deklarācijā apgalvo, ka 2010. gadā esot ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Roberta Kenedija koledžā Šveicē, tomēr atbilstoša dokumenta viņam nav. Iepriekš uzsāktās studijas augstskolā Turība viņš pametis, bet Šveices koledžā uzņemts, paša vārdiem runājot, "bez formāla iepriekšējā diploma, balstoties uz klātienes interviju ar rektoru, darba pieredzi un divām rekomendācijas vēstulēm".
ZRP pārstāvji Pietiek skaidro, ka Sprūdžs 2010. gadā Šveices koledžā ieguvis tā saucamo „mazo MBA” grādu, bet izvēlējies turpināt studijas un rakstīt maģistra darbu, tādēļ šo „starpdiplomu” neesot paņēmis.
Par „starpdiplomu” ZRP sabiedrisko attiecību speciālisti sauc Roberta Kenedija koledžas Šveicē sertifikātu biznesa administrācijā. Tā kā Sprūdžam nav bijis augstāko izglītību apliecinoša dokumenta, pretim viņa vārdam CVK ierakstīts „vidējā izglītība”.
„Mēs to nokārtosim,” par šo situāciju Pietiek saka ZRP valdes loceklis un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Tukišs. Viņš atzīst, ka „procesā” esot arī MBA grāda iegūšana. Partijas sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Holma precizē, ka maģistra darbs Sprūdžam jāpabeidz līdz 2012. gada janvārim. Tikmēr Sprūdžs savā deputāta kandidāta deklarācijā, kuru iesniedzis CVK, norādījis, ka ir pabeidzis Roberta Kenedija koledžu Šveicē, 2010. gadā iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā. Šī informācija norādīta ailītē „pabeigtas šādas mācību iestādes”.
Presē minēta informācija, ka Sprūdžs studējis ekonomiku un tiesību zinātnes arī augstskolā Turība. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Sprūdžs pēc divu gadu studijām Turību ir pametis bez augstākās izglītības dokumenta. Tas savukārt liek uzdot jautājumus par to, kā Sprūdžs bez iegūta bakalaura grāda varējis uzsākt maģistra studijas Šveicē.
Roberta Kenedija koledžas mājaslapā internetā lasāms, ka tā piedāvā divas studiju programmas tiem, kas vēlas iegūt koledžas izglītību – sertifikātu projektu vadībā un sertifikātu biznesa administrācijā. Biznesa administrācijas programma akreditēta Velsas universitātē. Beidzot Roberta Kenedija koledžu Šveicē, izglītību apliecinošajos dokumentos tiek norādīts, ka iegūts zinātniskais grāds Velsas universitātē, liecina informācija koledžas mājaslapā.
Pēc četru kursu pabeigšanas persona var izvēlēties vienu no divām iespējām – vai nu turpināt mācības maģistra programmā, par to kopumā samaksājot 10 000 Šveices franku, vai doties prom ar starptautiski atzītu koledžas izglītības sertifikātu biznesa administrācijā. Pēc visa spriežot, Sprūdžs izvēlējies pirmo iespēju. Roberta Kenedija koledžas noteikumi neļauj iegūt divus izglītību apliecinošus dokumentus – gan šo sertifikātu, gan maģistra diplomu. Šāda informācija atrodama mācību iestādes, un to skaidro arī ZRP pārstāvji.
Pati Roberta Kenedija koledža norāda, ka sertifikāts biznesa administrācijā nenozīmē, ka programmas beidzējs ieguvis tā dēvēto „mazo MBA” grādu. „Mazais MBA ir tikai nosaukums, lai atšķirtu šo programmu, bet nebūs norādīts sertifikātā vai akadēmiskajos ierakstos,” brīdina koledža. Tas savukārt liek apšaubīt informāciju, ko Sprūdžs sniedzis CVK – proti, ka viņš jau ir ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā.
Pats Sprūdžs vēlāk trešdienas vakarā Pietiek skaidroja, ka Roberta Kenedija koledža Cīrihē „pietiekami augstu kotējas [laikraksta] Financial Times veidotā augstskolu topā”. „Mācījos Velsas universitātes akreditēto Master of Business Administration programmu. Mācības notiek kā online, tā Cīrihē (residential sessions). Sāku mācīties 2005. gadā, uzņēma bez formāla iepriekšējā diploma, balstoties uz klātienes interviju ar rektoru, darba pieredzi un divām rekomendācijas vēstulēm. 2010. gadā universitāte, pabeidzot visus MBA moduļus (tādus kā Corporate Finance, Organizational Behavior, Strategic Management, Competitiveness of Nations un citus), bija jāizvēlas, vai saņemt MBA diplomu vai rakstīt disertāciju (dissertation) M.Sc. diploma saņemšanai. Tajā brīdī diploms man nešķita steidzams, tāpēc nolēmu rakstīt disertāciju. Tās aizstāvēšanas termiņš ir 2012. gada janvāris un tēma saistīta ar uzņēmumu vadības informācijas sistēmu tirgus izpēti Latvijā,” rakstiskajā atbildē savas studijas Šveicē apraksta ZRP premjera amata kandidāts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
