papildināts ar dokumentiem - Lidostas "Rīga" drošībnieki pārmeklējuši Gruzijas pirmo lēdiju; vainīgo meklēšanā iesaistījies premjers
PIETIEK14.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau otro nedēļu Rīgas pils, Ārlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas un starptautiskās lidostas Rīga gaiteņos turpinās neformāla izmeklēšana, skaidrojot, kurš vainīgs pie neērtās situācijas, kas izveidojās lidostā 31. maijā, kad dienu pēc Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili valsts vizītes noslēguma no Latvijas prom devās viņa dzīvesbiedre Sandra Elizabete Rūlofsa. Šīs nedēļas sākumā lietas apstākļu noskaidrošanā iesaistījies arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Ārlietu ministrijas valstssekretārs Andris Teikmanis apgalvo, ka incidentu ar Gruzijas pirmās lēdijas pārmeklēšanu mājupceļā no Latvijas mūsu valsts ir "diplomātiski noregulējusi".
Gruzijas prezidenta valsts vizīte Latvijā noritēja no 29. līdz 30. maijam, kad Saakašvili devās prom no Rīgas. Incidents, kurā iesaistīta viņa dzīvesbiedre Sandra Elizabete Rūlofsa, noticis dienu vēlāk - 31. maijā, kad Gruzijas pirmā lēdija viena pati kopā ar miesassargu un vēl vienu pavadoni vēlējusies pamest Latviju ar airBaltic reisu Rīga-Kijeva. Pēc informētu Pietiek avotu teiktā, Rūlofsa palikusi Rīgā vēl uz vienu dienu, lai izklaidētos, tostarp iepirktos.
Tā kā Gruzijas primā lēdija plānojusi lidot ar regulāro reisu un atsevišķi no oficiālās delegācijas, tad uz viņu attiecināti visi tie paši nosacījumi kā uz ikvienu pasažieri. Tādēļ Rūlofsa kopā ar citiem Kijevas reisa pasažieriem izgājusi drošības pārbaudi, kam, kā apgalvo lidostas amatpersonas, viņa nav iebildusi. Sarežģījumi sākušies brīdī, kad, izejot caur elektroniskajiem drošības vārtiem, tie sākuši pīkstēt, noreaģējot uz kādu metālisku priekšmetu. Līdzīgi kā ar ikvienu pasažieri šādā gadījumā, lidostas drošības dienesta darbinieki Gruzijas primajai lēdijai lūguši noaut kurpes un novietot tās uz skenera slīdlentes, lai pārbaudītu sīkāk.
Aprakstītot tālāk notikušo, vairāki lietas apstākļu noskaidrošanā iesaistītie, lieto vārdu "tracis". Drošības pārbaudē iejaucies Gruzijas prezidenta kundzes miesassargs, paaugstinātā tonī licis pārbaudi pārtraukt, paziņojot, ka tādā gadījumā Rūlofsa nekur nelidos un lidostai jānodrošina viņas jau nodotās bagāžas atdošana. Incidents tomēr beidzies veiksmīgi, Gruzijas pirmā lēdija ar to pašu reisu aizlidojusi uz Kijevu, bet vainīgo noskaidrošana Latvijā, iesaistoties aizvien jaunām amatpersonām, turpinās jau otro nedēļu. Satiksmes ministrs Aivis Ronis, gan aicina nepārspīlēt notikušo un pauž uzskatu, ka jautājums izsmelts un lidostas, kurā Satiksmes ministrija (SM) ir valsts kapitāldaļu turētāja, pārstāvju sniegtie skaidrojumi ir apmierinoši. "Pārpratums lidostā ir nekas salīdzinot ar skandālu, ja Ministru kabineta ēdnīcā rindai pietrūktu paplātes," Pietiek ceturtdien teica Ronis.
Citādās domās ir Gruzijas prezidenta valsts vizītes nodrošināšanā iesaistītās, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis. Viņš uzskata, ka lidostas drošības dienests nav rīkojies profesionāli un šādu savu viedokli gatavojas oficiāli iesniegt gan SM, gan lidostas Rīga vadībai. "Es neuzskatu, ka viņi rīkojās profesionāli un nav jāmeklē paragrāfi viņu darbības attaisnošanai," par lidostas drošības dienesta darbībām saka Teikmanis.
Tikmēr lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, kurš jau nākamajā dienā pēc incidenta izsaukts pie SM valsts sekretāra Anrija Matīsa skaidrot situāciju, uzskata, ka viņa drošībnieki rīkojušies saskaņā ar noteikumiem un jautājumi drīzāk uzdodami ĀM un Valsts prezidenta kancelejas protokola cilvēkiem, kuri nav snieguši visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu Gruzijas prezidenta kundzes gludu mājupceļu. Pietiek ceturtdien neizdevās no iesaistītajām pusēm iegūt Valsts prezidenta kancelejas uz lidostu nosūtīto faksu ar instrukcijām Gruzijas prezidenta dzīvesbiedres izbraukšanas nodrošināšanai - tas tiek solīts piektdien. Bet lidostas un Rīgas pils stāstītais par šo dokumentu diametrāli atšķiras.
Lidostas Rīga šefs Luhse un lidostas drošības dienesta priekšnieks Raimonds Lazdiņš Pietiek apgalvo, ka no Valsts prezidenta kancelejas saņemts fakss ar lūgumu trim personām, tostarp Sandrai Elizabetei Rūlofsai, pirms lidojuma nodrošināt VIP zāles pakalpojumus. Instrukcijā neesot bijis ne vārda par Rūlofsas statusu, tāpat neesot bijis lūgums atbrīvot viņu no drošības pārbaudēm. Tā kā Gruzijas prezidenta kundzei ir citādāks uzvārds kā vīram un Rīgas pils neesot informējusi, kas ir šī persona, lidosta neesot varējusi zināt, kas ir šī persona.
"Tie ir tīrākie meli!" Pietiek savukārt saka Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Rīgas pils nosūtītajā faksā lidosta esot informēta gan par to, ka Rūlofsa ir Gruzijas prezidenta kundze, gan par to, ka viņa Latvijā uzturas valsts vizītes ietvaros. "Tur viss bija skaidri un gaiši pateikts," saka Daudze. Instrukcijā tiešām neesot pausts lūgums Rūlofsu atbrīvot no drošības pārbaudes, bet tas, pēc Daudzes domām, ir pašsaprotami un lidostas drošības dienestam pašam bijis jāsaprot, ka "nekad nevienā valstī prezidenta sievu lidostā nepārmeklē". Arī ĀM valsts sekretārs Teikmanis apgalvo, ka Rīgas pils lidostai sniegusi visu nepieciešamo informāciju.
Luhse savukārt uzskata, ka drošībnieki izpildījuši visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tādēļ "par ko lai ripotu galvas, ja cilvēki pildīja savu darbu?". Lidostas šefs trim šīs maiņas darbiniekiem esot pasniedzis godarakstu, jo uzskata, ka par "malačiem".
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
