Papildu labumiņš uz valsts rēķina: lidojumus apmaksā valsts, lojalitātes punkti birst politiķu un ierēdņu kabatās

Vācijas politiķiem jāaiziet par punktu piesavināšanos

„Krāj pins punktus un iegūsti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valūta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainītu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartēm,” – tā savus lojalitātes punktus reklamē aviokompānija airBaltic.

Arī lielai daļai citu pasaules aviokompāniju ir lojalitātes programmas, kuru būtība ir viena un tā pati – jo vairāk, tālāk un biežāk cilvēks lido, jo vairāk lojalitātes punktu viņš saņem, un tos iespējams apmainīt pret „bezmaksas” lidojumiem un citām vērtībām.

Īsti bez maksas gan šie lojalitātes punkti ir cilvēkiem, kuri paši par saviem lidojumiem nemaksā, un viņu vidū liela daļa ir valsts amatpersonas, kas dodas dienesta komandējumos.

Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnītos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzībām. Viņu vidū bija Berlīnes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandējumos iegūtos aviokompānijas Lufthansa Bonus Miles lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvēkiem.

G. Gisi bija spiests aiziet no amata un publiski paziņoja: „Es esmu pieļāvis kļūdu, ko es sev nevaru piedot.” Turklāt viņš nebija vienīgais, kas šādas valsts un personiskās kabatas sajaukšanas dēļ zaudēja amatu, - par to pašu tika apsūdzēti vēl vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.

Latvijas izņēmums – Kultūras ministrija

Taču, kamēr Vācijas politikā šāda valsts līdzekļu izmantošana personiskām vajadzībām tiek uzskatīta par nepieņemamu un ir aizliegta ar likumu, Latvijā situācija ir pilnīgi citāda.

Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs valda neformāls viedoklis – dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses.

Diena atrada tikai vienu izņēmumu – Kultūras ministriju. Daces Melbārdes vadītā ministrija atklāj, ka tāpat kā citās valsts iestādēs arī tajā airBaltic lojalitātes programmas pins punkti tiek uzkrāti katrai fiziskajai personai – ministrijas darbiniekiem, nevis ministrijai kā biļešu pasūtītājam.

Taču šī bija vienīgā ministrija, kas uzskatīja par nepieciešamu nekavējoties veikt vadošo iestādes amatpersonu aptauju, lai noskaidrotu, ka pēdējos divos gados uzkrātos punktus nav izmantojusi ne pati ministre, ne kāds no astoņiem vadošajiem ministrijas darbiniekiem.

Tomēr arī Kultūras ministrija izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu - kādi iekšējie normatīvie akti iestādē nosaka kārtību rīcībai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem, ko iestādes darbinieki ir ieguvuši, dodoties valsts apmaksātos komandējumos un citos ārvalstu braucienos, un ko nosaka šie normatīvie akti. Cik noprotams, šādu noteikumu nav arī šajā iestādē.

Satiksmes ministrs klusē tāpat kā viņa ministrija

Šā gada janvārī jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits plašu ievērību guva ar savu publisko atteikšanos no airBaltic viņa lojalitātes kartei piešķirtās VIP pakalpojumu paketes (iespēja divreiz gadā bez maksas ceļot biznesa klasē un pārvadāt rokas bagāžu, izmantot VIP zāli un prioritāru reģistrāciju).

„Šāda veida piedāvājumi nav savietojami ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonām. Otrkārt, tas nebūtu ētiski attiecībā pret tiem daudzajiem miljoniem airBaltic pasažieru, kas lido, izmanto pakalpojumus un viņiem šis īpašais VIP pakalpojums ir jānopelna,” toreiz paziņoja T. Linkaits.

Toties par valsts apmaksātos lidojumos saņemtiem lojalitātes punktiem personiskām vajadzībām principiālais satiksmes ministrs ir daudz nerunīgāks, - viņš pats uz jautājumiem šai saistībā vispār neatbild, un arī viņa vadītā Satiksmes ministrija pauž Kultūras ministrijai diametrāli pretēju nostāju.

T. Linkaita vadītā ministrija uzskatot, ka, tā kā „spēkā esošie normatīvie akti nereglamentē aviokompāniju lojalitātes karšu un tajos uzkrāto punktu izmantošanas noteikumus”, ministrijas iekšējos normatīvos dokumentos nekāda atsevišķa kārtība rīcībai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem neesot noteikta.

Arī uz atkārtotu Dienas jautājumu, vai tiešām Satiksmes ministrija nevēlas un negatavojas noskaidrot, kādu personisko labumu no dienesta komandējumiem, tātad uz valsts rēķina ir guvušas ministrijas vadošās amatpersonas, atbilde ir – tas netiks noskaidrots.

Apliecinājumam, ka „ministrija, iegādājoties aviobiļetes darbinieku komandējumu nodrošināšanai, neievāc un nekad nav ievākusi informāciju par darbinieka privātā rīcībā esošajām lojalitātes kartēm vai dalību jebkādās lojalitātes programmās”, T. Linkaita vadītā iestāde vēl piebilst – tā veicot „tikai tādu savu darbinieku personas datu apstrādi, kurai ir likumīgs pamats un leģitīms nolūks”.

Reirs, Bordāns, Rinkēvičs – klusē visi

Līdzīga ir arī citu ministriju nostāja. „Attiecībā uz amatpersonu personīgā lietošanā esošām lidsabiedrību lojalitātes kartēm vai individuālu dalību atlaižu programmās, kuras piesaistītas konkrētai personai, informējam, ka ārējie normatīvie akti neaizliedz valsts pārvaldes darbiniekiem vai amatpersonām individuālu dalību lojalitātes vai atlaižu programmās,” skaidro Finanšu ministrija.

Tās ieskatā valsts pārvaldes normatīvie akti un darba līgumi neparedzot informācijas par bonusa punktu piešķiršanu un to izlietojumu apstrādi, jo šādu personas datu apstrādei neesot tiesiska pamata. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs uz jautājumu, cik lojalitātes punktus viņš saņēmis par lidojumiem dienesta komandējumu ietvaros un kā tos izmantojis, atbildēt nevēlas.

Arī bezkompromisu tiesiskumu sološā Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija apliecina, ka „neviens normatīvais akts Latvijā, tajā skaitā Tieslietu ministrijas iekšējie noteikumi, neregulē kārtību par aviokompāniju lojalitātes punktiem”.

Savukārt uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka arī ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki un departamentu vadītāji atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko saņēmuši pēdējos divos gados, un par to izlietojumu, atbilde vairs netiek sniegta.

Ārvalstu komandējumos pērn īpaši intensīvi braucis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, - ministra un viņa sabiedrisko attiecību padomnieka Mārtiņa Drēģera komandējumiem 2018. gadā kopā iztērēti 118 885 eiro. Tomēr ne politiķis, ne viņa vadītā ministrija datus par privāti sakrātajiem un iztērētajiem lojalitātes punktiem neatklāj.

Arī šajā ministrijā neesot izdoti iekšējie normatīvie akti, kas regulē rīcību ar aviokompānijas lojalitātes punktiem, kā arī ministrijā netiekot veikta nekāda uzskaite par aviokompānijas lojalitātes punktiem.

Vienīgā atšķirība – uz jautājumu, vai arī pārējās Ārlietu ministrijas vadošās amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko tās par dienesta braucieniem saņēmušas pēdējo divu gadu laikā, tiek paskaidrots – ministrijas atbilde, ka tai šādu datu nav, neesot „interpretējama tādējādi, ka ministrijas amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem un to izmantošanu”.

Tikmēr pašas Ārlietu ministrijas amatpersonas – ministrs, valsts sekretārs, tā vietnieki un departamentu vadītāji –, faktiski apgāžot šo atbildi, ziņas par to, kā izmantojuši sakrātos lojalitātes punktus, tomēr nesniedz.

Valsts kontrole mēģina izlocīties

Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arī Elitas Krūmiņas vadītajā Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtiem lojalitātes punkti tiek uzskatīti par personisku mantu, šī iestāde tāpat skaidro – tā revīzijās nekad neesot vērtējusi jautājumu saistībā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešķiršanu un izmantošanu publiskajā sektorā.

Valsts kontrole būtībā apliecina – ir reizes, kad šī citkārt asā un principiālā iestāde var būt ļoti nevarīga. „Dati par piešķirtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rīcībā un šāda informācija Valsts kontroles pārbaudēm nav pieejama,” E. Krūmiņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšķirīga politika lojalitātes punktu piešķiršanā”

E. Krūmiņas vadītā iestāde izsaka pateicību par „jautājuma aktualizēšanu”, taču uz jautājumu, vai šajā jomā tiek plānotas kādas darbības, vispirms vienkārši neatbild un tikai pēc atkārtotas jautāšanas apliecina, ka „neplāno veikt revīziju, lai vērtētu jautājumu par konkrētu personu rīcību, izmantojot/neizmantojot aviokompāniju piešķirtos lojalitātes punktus”.

Lai gan airBaltic akciju kontrolpaketes turētājs ir Latvijas valsts, E. Krūmiņas viedoklis esot: „Likumdevējs Valsts kontrolei nav piešķīris pilnvaras veikt revīzijas privātās kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas vai akcijas nepieder publiskai personai, kā arī pārbaudīt privātpersonu darījumus.”

KNAB sācis pārbaudi

Tiesa, valsts iestāžu nostājai var nākties mainīties. Kopš februāra beigām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudi saistībā ar tam iesniegumā norādītiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un gadiem ilgi ir bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķi personiskajām vajadzībām.

„Šie lojalitātes punkti ir uzskatāmi par materiālu vērtību, jo tos saņemošās personas tos var apmainīt pret bezmaksas lidojumiem, uzturēšanos viesnīcās un citiem labumiem. Tas nozīmē, ka šajās iestādēs, iespējams, sistemātiski un gadiem ilgi amatpersonas ir nelikumīgi izmantojušas valsts resursus un guvušas no tām personisku labumu,” teikts iesniegumā, kurā minētos faktus pašlaik pārbauda KNAB.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: