Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandējumos, ir kļuvuši par patīkamu, turklāt neviena neuzskaitītu piedevu pārējam atalgojumam, - faktiski uz valsts rēķina ierēdņi un politiķi gūst iespēju iegādāties lidojumus un citus labumus sev un ģimenes locekļiem.

Vācijas politiķiem jāaiziet par punktu piesavināšanos

„Krāj pins punktus un iegūsti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valūta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainītu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartēm,” – tā savus lojalitātes punktus reklamē aviokompānija airBaltic.

Arī lielai daļai citu pasaules aviokompāniju ir lojalitātes programmas, kuru būtība ir viena un tā pati – jo vairāk, tālāk un biežāk cilvēks lido, jo vairāk lojalitātes punktu viņš saņem, un tos iespējams apmainīt pret „bezmaksas” lidojumiem un citām vērtībām.

Īsti bez maksas gan šie lojalitātes punkti ir cilvēkiem, kuri paši par saviem lidojumiem nemaksā, un viņu vidū liela daļa ir valsts amatpersonas, kas dodas dienesta komandējumos.

Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnītos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzībām. Viņu vidū bija Berlīnes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandējumos iegūtos aviokompānijas Lufthansa Bonus Miles lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvēkiem.

G. Gisi bija spiests aiziet no amata un publiski paziņoja: „Es esmu pieļāvis kļūdu, ko es sev nevaru piedot.” Turklāt viņš nebija vienīgais, kas šādas valsts un personiskās kabatas sajaukšanas dēļ zaudēja amatu, - par to pašu tika apsūdzēti vēl vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.

Latvijas izņēmums – Kultūras ministrija

Taču, kamēr Vācijas politikā šāda valsts līdzekļu izmantošana personiskām vajadzībām tiek uzskatīta par nepieņemamu un ir aizliegta ar likumu, Latvijā situācija ir pilnīgi citāda.

Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs valda neformāls viedoklis – dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses.

Diena atrada tikai vienu izņēmumu – Kultūras ministriju. Daces Melbārdes vadītā ministrija atklāj, ka tāpat kā citās valsts iestādēs arī tajā airBaltic lojalitātes programmas pins punkti tiek uzkrāti katrai fiziskajai personai – ministrijas darbiniekiem, nevis ministrijai kā biļešu pasūtītājam.

Taču šī bija vienīgā ministrija, kas uzskatīja par nepieciešamu nekavējoties veikt vadošo iestādes amatpersonu aptauju, lai noskaidrotu, ka pēdējos divos gados uzkrātos punktus nav izmantojusi ne pati ministre, ne kāds no astoņiem vadošajiem ministrijas darbiniekiem.

Tomēr arī Kultūras ministrija izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu - kādi iekšējie normatīvie akti iestādē nosaka kārtību rīcībai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem, ko iestādes darbinieki ir ieguvuši, dodoties valsts apmaksātos komandējumos un citos ārvalstu braucienos, un ko nosaka šie normatīvie akti. Cik noprotams, šādu noteikumu nav arī šajā iestādē.

Satiksmes ministrs klusē tāpat kā viņa ministrija

Šā gada janvārī jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits plašu ievērību guva ar savu publisko atteikšanos no airBaltic viņa lojalitātes kartei piešķirtās VIP pakalpojumu paketes (iespēja divreiz gadā bez maksas ceļot biznesa klasē un pārvadāt rokas bagāžu, izmantot VIP zāli un prioritāru reģistrāciju).

„Šāda veida piedāvājumi nav savietojami ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonām. Otrkārt, tas nebūtu ētiski attiecībā pret tiem daudzajiem miljoniem airBaltic pasažieru, kas lido, izmanto pakalpojumus un viņiem šis īpašais VIP pakalpojums ir jānopelna,” toreiz paziņoja T. Linkaits.

Toties par valsts apmaksātos lidojumos saņemtiem lojalitātes punktiem personiskām vajadzībām principiālais satiksmes ministrs ir daudz nerunīgāks, - viņš pats uz jautājumiem šai saistībā vispār neatbild, un arī viņa vadītā Satiksmes ministrija pauž Kultūras ministrijai diametrāli pretēju nostāju.

T. Linkaita vadītā ministrija uzskatot, ka, tā kā „spēkā esošie normatīvie akti nereglamentē aviokompāniju lojalitātes karšu un tajos uzkrāto punktu izmantošanas noteikumus”, ministrijas iekšējos normatīvos dokumentos nekāda atsevišķa kārtība rīcībai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem neesot noteikta.

Arī uz atkārtotu Dienas jautājumu, vai tiešām Satiksmes ministrija nevēlas un negatavojas noskaidrot, kādu personisko labumu no dienesta komandējumiem, tātad uz valsts rēķina ir guvušas ministrijas vadošās amatpersonas, atbilde ir – tas netiks noskaidrots.

Apliecinājumam, ka „ministrija, iegādājoties aviobiļetes darbinieku komandējumu nodrošināšanai, neievāc un nekad nav ievākusi informāciju par darbinieka privātā rīcībā esošajām lojalitātes kartēm vai dalību jebkādās lojalitātes programmās”, T. Linkaita vadītā iestāde vēl piebilst – tā veicot „tikai tādu savu darbinieku personas datu apstrādi, kurai ir likumīgs pamats un leģitīms nolūks”.

Reirs, Bordāns, Rinkēvičs – klusē visi

Līdzīga ir arī citu ministriju nostāja. „Attiecībā uz amatpersonu personīgā lietošanā esošām lidsabiedrību lojalitātes kartēm vai individuālu dalību atlaižu programmās, kuras piesaistītas konkrētai personai, informējam, ka ārējie normatīvie akti neaizliedz valsts pārvaldes darbiniekiem vai amatpersonām individuālu dalību lojalitātes vai atlaižu programmās,” skaidro Finanšu ministrija.

Tās ieskatā valsts pārvaldes normatīvie akti un darba līgumi neparedzot informācijas par bonusa punktu piešķiršanu un to izlietojumu apstrādi, jo šādu personas datu apstrādei neesot tiesiska pamata. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs uz jautājumu, cik lojalitātes punktus viņš saņēmis par lidojumiem dienesta komandējumu ietvaros un kā tos izmantojis, atbildēt nevēlas.

Arī bezkompromisu tiesiskumu sološā Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija apliecina, ka „neviens normatīvais akts Latvijā, tajā skaitā Tieslietu ministrijas iekšējie noteikumi, neregulē kārtību par aviokompāniju lojalitātes punktiem”.

Savukārt uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka arī ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki un departamentu vadītāji atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko saņēmuši pēdējos divos gados, un par to izlietojumu, atbilde vairs netiek sniegta.

Ārvalstu komandējumos pērn īpaši intensīvi braucis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, - ministra un viņa sabiedrisko attiecību padomnieka Mārtiņa Drēģera komandējumiem 2018. gadā kopā iztērēti 118 885 eiro. Tomēr ne politiķis, ne viņa vadītā ministrija datus par privāti sakrātajiem un iztērētajiem lojalitātes punktiem neatklāj.

Arī šajā ministrijā neesot izdoti iekšējie normatīvie akti, kas regulē rīcību ar aviokompānijas lojalitātes punktiem, kā arī ministrijā netiekot veikta nekāda uzskaite par aviokompānijas lojalitātes punktiem.

Vienīgā atšķirība – uz jautājumu, vai arī pārējās Ārlietu ministrijas vadošās amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko tās par dienesta braucieniem saņēmušas pēdējo divu gadu laikā, tiek paskaidrots – ministrijas atbilde, ka tai šādu datu nav, neesot „interpretējama tādējādi, ka ministrijas amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem un to izmantošanu”.

Tikmēr pašas Ārlietu ministrijas amatpersonas – ministrs, valsts sekretārs, tā vietnieki un departamentu vadītāji –, faktiski apgāžot šo atbildi, ziņas par to, kā izmantojuši sakrātos lojalitātes punktus, tomēr nesniedz.

Valsts kontrole mēģina izlocīties

Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arī Elitas Krūmiņas vadītajā Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtiem lojalitātes punkti tiek uzskatīti par personisku mantu, šī iestāde tāpat skaidro – tā revīzijās nekad neesot vērtējusi jautājumu saistībā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešķiršanu un izmantošanu publiskajā sektorā.

Valsts kontrole būtībā apliecina – ir reizes, kad šī citkārt asā un principiālā iestāde var būt ļoti nevarīga. „Dati par piešķirtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rīcībā un šāda informācija Valsts kontroles pārbaudēm nav pieejama,” E. Krūmiņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšķirīga politika lojalitātes punktu piešķiršanā”

E. Krūmiņas vadītā iestāde izsaka pateicību par „jautājuma aktualizēšanu”, taču uz jautājumu, vai šajā jomā tiek plānotas kādas darbības, vispirms vienkārši neatbild un tikai pēc atkārtotas jautāšanas apliecina, ka „neplāno veikt revīziju, lai vērtētu jautājumu par konkrētu personu rīcību, izmantojot/neizmantojot aviokompāniju piešķirtos lojalitātes punktus”.

Lai gan airBaltic akciju kontrolpaketes turētājs ir Latvijas valsts, E. Krūmiņas viedoklis esot: „Likumdevējs Valsts kontrolei nav piešķīris pilnvaras veikt revīzijas privātās kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas vai akcijas nepieder publiskai personai, kā arī pārbaudīt privātpersonu darījumus.”

KNAB sācis pārbaudi

Tiesa, valsts iestāžu nostājai var nākties mainīties. Kopš februāra beigām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudi saistībā ar tam iesniegumā norādītiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un gadiem ilgi ir bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķi personiskajām vajadzībām.

„Šie lojalitātes punkti ir uzskatāmi par materiālu vērtību, jo tos saņemošās personas tos var apmainīt pret bezmaksas lidojumiem, uzturēšanos viesnīcās un citiem labumiem. Tas nozīmē, ka šajās iestādēs, iespējams, sistemātiski un gadiem ilgi amatpersonas ir nelikumīgi izmantojušas valsts resursus un guvušas no tām personisku labumu,” teikts iesniegumā, kurā minētos faktus pašlaik pārbauda KNAB.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

76
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...