Papildus algas paaugstinājumam Ušakovs „Rīgas satiksmes” Bemhenam piešķīris arī 9000 eiro prēmiju
PIETIEK24.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Papildus iespaidīgam algas paaugstinājumam Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, pildot pašvaldības SIA Rīgas satiksme dalībnieku sapulces funkcijas, pērn ne tikai ar apšaubāmu pamatojumu ievērojami palielinājis par nesaimnieciskumu bieži kritizētā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena algu, bet vēl arī piešķīris viņam 9180 eiro prēmiju par „darbības rezultātiem”.
„Prēmijas izmaksa apstiprināta 2016.gada 24.maija Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē par vidēja termiņa darbības stratēģijas izpildi un darbības rezultātiem. Bruto prēmijas apmērs 9 180 eiro,” apliecina Rīgas satiksmes pārstāve Baiba Bartaševiča.
Ar „dalībnieku sapulci” šajā gadījumā ir jāsaprot Rīgas domes priekšsēdētājs Ušakovs, kurš oficiāli ir uzņēmuma kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Tas nozīmē, ka faktiski Ušakovs šādus lēmumus pieņem vienpersoniski, pats sapulcējoties un apspriežoties pats ar sevi.
Kā Pietiek jau informējis, oficiāli Rīgas pašvaldība to, kas un ar kādiem tieši apsvērumiem Bemhena atalgojumu palielinājis tā, ka tas no 48 564 eiro 2015. gadā pieaudzis līdz 71 725 eiro, pamato ar Laimdotas Straujumas vadītās valdības pieņemtiem noteikumiem:
„Saskaņā ar Ministru kabineta 22.12.2015. noteikumu Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi) 13.2.apakšpunktu dalībnieku sapulce līdz 01.06.2016. nosaka (pārskata) mēneša atlīdzības apmēru tām amatpersonām, kuras ievēlētas amatā līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, nodrošinot, ka attiecīgajai amatpersonai mēneša atlīdzības apmēra palielinājums nepārsniedz 25% salīdzinājumā ar mēneša atlīdzības apmēru, kāds amatpersonai noteikts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai.
Ņemot vērā, ka RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs amatā bija ievēlēts līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, dalībnieku sapulcei bija pienākums pārskatīt mēneša atlīdzību atbilstoši Noteikumiem.
2015.gadā valdes priekšsēdētājam L. Bemhenam mēneša atlīdzība bija noteikta 4 590 euro apmērā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumiem mēneša atlīdzības palielinājums 2016. gadā nedrīkstēja pārsniegt 25%, kā arī izvērtējot Noteikumu 9. punktā noteiktos kritērijus, RP SIA Rīgas satiksme 24.05.2016. kārtējā dalībnieku sapulce nolēma noteikt RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājam L.Bemhenam mēneša atlīdzību 5 737 euro.
Neskatoties uz to, ka lielu daļu no RP SIA Rīgas satiksme ieņēmumiem veido publiskie finanšu resursi, jāņem vērā, ka visi RP SIA Rīgas satiksme darbības rādītāji (bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits) vairākas reizes pārsniedz lielas kapitālsabiedrības kritēriju vērtības saskaņā ar Noteikumiem un RP SIA Rīgas satiksme atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un RP SIA Rīgas satiksme stratēģijai ir uzsākusi un nākamajos gados turpinās Rīgas pilsētai stratēģiski svarīgu sabiedriskā transporta attīstības projektu īstenošanu.
Saskaņā ar 27.12.2016. RP SIA Rīgas satiksme ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu RP SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs L.Bemhens no 01.01.2017. ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā uz jaunu pilnvaru termiņu, saglabājot viņam atlīdzību 2016.gadā noteiktajā apmērā.
Interesanti, ka saskaņā ar to pašu noteikumu 13.4.apakšpunktu Ušakovs arī šogad var Bemhena algu palielināt vēl pat ceturtdaļu. „RP SIA Rīgas satiksme dalībnieku sapulce valdes priekšsēdētāja L.Bemhena mēneša atlīdzību 2017.gadā var palielināt, nepārsniedzot 25%, salīdzinot ar iepriekšējā pārskata gadā noteikto mēneša atlīdzības apmēru,” skaidro pašvaldība. Tiesa, šogad Rīgas satiksmes kārtējā dalībnieku sapulce neesot lēmusi par valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības palielināšanu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
