Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man vajag atteikties no Triju Zvaigžņu ordeņa, citādi es nespēšu būt objektīvs pret valsts prezidentu. Tāds vēstījums šad un tad parādās manā lentē sociālajos tīklos. Pirms pāris gadiem Ordeņa kapituls nolēma piešķirt augstāko valsts apbalvojumu mediju cunftes pārstāvjiem, izvēloties pa diviem žurnālistiem no dažādu jomu plašsaziņas līdzekļiem. Es biju viens no tiem. Toreiz neviens no mums neatteicās. Vai vajadzēja?

Jautājums ir vietā. Tagad, kad vairāki novērtētie ir atteikušies no saviem apbalvojumiem, viņu vēstījums, neapšaubāmi, ir pievērsis sabiedrības uzmanību. Daudzi to ir novērtējuši vairāk nekā sākotnēji paredzēto atzinību. Noteikti ir vērts reizēm pateikt "nē". Bet kas gan būtu tas vēstījums, ko es pasacītu, ja paziņotu, ka atsakos no piešķirtā ordeņa?

Es jau tagad dzirdu, kā kādi saka: vai tu tiešām nesaproti? Pieņemot ordeni no valsts varas, tu vairs nevari būt objektīvs pret devēju! Tu taču būsi Egilam Levitam mūžīgi pateicīgs! Tev vairs nevarēs uzticēties! Kā gan tu varēsi būt kritisks pret viņu, ja viņš tevi ir šādi uzpircis?!

To dzirdot, es patiesi priecājos par jautājumu un diskusijas būtību. Es ar lielāko gandarījumu atteiktos no jebkuras atzinības un apbalvojuma (jāpiebilst, ka man mājās ir dažādi apbalvojumi, tajā skaitā Cicerona balva, ko piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmija), ja vien varētu pagriezt šo jautājumu tajā virzienā, kas patiešām Latvijā ir aktuāls.

Manuprāt, veselīga sabiedrība grib un spēj pateikt viens otram paldies.

Vispirms atkāpei. Es uz atzinībām un apbalvojumiem raugos samērā... nu, kā lai to labāk pasaka: nezinu, vai vārds "pieticīgi" ir vietā. Manuprāt, tā ir paldies pateikšana. Tur nav nekāda cita ieguvuma. Par šiem ordeņiem vai apbalvojumiem neviens naudu nedod, ceļojumos nesūta un nekādus citus bonusus nepiešķir. Un tas ir pareizi. Kāds (šajā gadījumā Ordeņa kapituls) ir gribējis pateikt paldies par līdz šim darīto, novērtējot žurnālistikas lomu Latvijā.

Manuprāt, veselīga sabiedrība grib un spēj pateikt viens otram paldies. Ir tik daudz negatīvā apkārt, turklāt žurnālisti neizbēgami pastāvīgi dzīvo negatīvā informācijas laukā, tā ir mūsu darba sastāvdaļa. Un ir svarīgi to līdzsvarot ar pozitīvo. Tāpēc es priecājos, kad pats varu kādam pateikt paldies, un mācos uzklausīt "paldies" arī tad, kad to saka man (atzīšos, reizēm jūtos neērti, bet cenšos tam tikt pāri).

Bet Latvijā žurnālistika patiešām saskaras ar lielu problēmu. Runa ir nevis par pateicību, bet par samaksu. Es nevaru spriest par komercmedijos strādājošajiem, lai par saviem ētiskajiem izaicinājumiem viņi runā paši. Taču es strādāju sabiedriskajā medijā, un, ja nu ir kāds patiešām ētiskas dabas izaicinājums, tā ir mana alga. Tā gan ir atkarīga no politiķu labvēlības. Viņi katru gadu lemj, vai un cik man maksāt. Un par to diemžēl mēs runājam pārāk maz.

Es sabiedriskajos medijos strādāju jau vairāk nekā 30 gadus. Ienācu Latvijas Radio laikā, kad tas pārgāja no valsts uz sabiedriskā medija pārvaldības principiem. Toreiz visu pārējo izdevās atrisināt, bet finansējuma avotu ne. Atceros, 90. gados sacīja, ka tas ir pārejas posms – Latvija ir nabadzīga, tikko atguvusi neatkarību, pamazām visu atrisināsim. Taču laiks gāja, pamazām visu piemirsa. Pirmo reizi asāk to izjutu pirms gadiem septiņiem, kad Eiropā sākās migrācijas krīze.

Taču pandēmijas laikā tas jau kļuva ļoti aktuāli. Ne tikai parasto klausītāju, pat neapmierināto opozīcijas politiķu mutē populārs kļuva vecais apzīmējums – valsts radio. Ar ļoti skaidru vēstījumu aicinot mūs neklausīties vai neuzticēties mūsu darbam – jo mēs taču strādājam valdošās koalīcijas labā! Kas maksā, tas pasūta mūziku! Un visi tie, kam tas ir izdevīgi vai kam mēs esam uzkāpuši uz varžacīm, šo vēstījumu aktīvi popularizēja. Ko es esmu varējis iebilst?

90. gadu otrajā pusē man nācās aiziet no darba Latvijas TV, jo mans priekšnieks nespēja (vai negribēja) stāvēt pretī politiskajam spiedienam. Labi atceros tās sajūtas, kad viņš ienāca montāžas telpā un teica: steidzami jāmaina ieraksts, jo man ir pavēle no šīs dienas neļaut Tomsonam iziet ēterā.

Protams, ka es iebilstu. Nav tā, ka Latvijā nebūtu izveidots amortizācijas slānis, kas pasargā žurnālistus no tiešas politiskas iejaukšanās. Taču šobrīd tas lielā mērā ir atkarīgs no cilvēkiem, kas šo slāni sargā. To ir viegli noārdīt. Pietiek vienā (politiķu) vai otrā (mediju pārvaldības) pusē nonākt ieinteresētiem cilvēkiem, lai viss mainītos. Esmu to jau piedzīvojis. 90. gadu otrajā pusē man nācās aiziet no darba Latvijas TV, jo mans priekšnieks nespēja (vai negribēja) stāvēt pretī politiskajam spiedienam. Labi atceros tās sajūtas, kad viņš ienāca montāžas telpā un teica: steidzami jāmaina ieraksts, jo man ir pavēle no šīs dienas neļaut Tomsonam iziet ēterā. Es tikai nojaušu, kas aiz tā visa stāvēja, bet aizkulises nekad neuzzināju.

Šobrīd politiķi nespēj ietekmēt žurnālistu darbu. Tiešā veidā (vismaz attiecībā uz mani) viņi to pat necenšas darīt. Taču tas nenozīmē, ka situācija nevar mainīties. Interesanti, ka tie paši politiķi, kas, opozīcijā esot, ir dēvējuši mūs par valsts radio un televīziju, apsūdzot valdošās koalīcijas apkalpošanā, paši, nonākot pie varas, maina savu retoriku. Jo, esot pie varas, pašreizējā kārtība ir izdevīga un saprotama. Pat ja viņiem nav vēlmes ietekmēt žurnālistu darbu, viņi neredz nepieciešamību ko mainīt līdzšinējā radio un televīzijas finansēšanas modelī. Tas šķiet pārāk riskanti. Vairums nesaprot, kāpēc daudzās rietumvalstīs ir izveidots neatkarīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, kurš nav atkarīgs no ikgadējās politiskās lemšanas par budžetu. Mums taču viss darbojas! Kāpēc mainīt to, kas pašiem šķiet labs?

Jā, šobrīd amortizācijas siets ir tāds, ka es ar partiju politiskajām vēlmēm varu nerēķināties, bet nav nekādu garantiju, kas notiks jau pēc gada.

Kad publiskajā telpā parādījās diskusijas par to, vai man vajadzēja pieņemt Triju Zvaigžņu ordeni, es kaut kādā mērā par to priecājos. Tas nozīmē, ka cilvēkiem rūp žurnālistu darbs un viņu ētika. Ja neinteresētu, viņi par to nerunātu. Tikai tā nav diskusija par patiešām būtisko. Kas gan mūs, žurnālistus, var padarīt atkarīgus – tie, kas vienreiz dzīvē pasaka paldies, vai tie, kas katru gadu lemj, cik daudz samaksāt par darbu? Jā, šobrīd amortizācijas siets ir tāds, ka es ar partiju politiskajām vēlmēm varu nerēķināties, bet nav nekādu garantiju, kas notiks jau pēc gada.

Pašlaik politiskajā dienaskārtībā ir nonācis jautājums par Latvijas Radio un Latvijas TV apvienošanu. Es pret šo procesu izturos, cik nu iespējams, neitrāli. Jebkura reorganizācija dod gan ieguvumus, gan riskus. Ja 1998. gadā nebūtu divu atsevišķu sabiedrisko mediju, es nezinu, kur es šobrīd strādātu. Toreiz man bija iespēja atgriezties radio. Ja mēs uzņemamies risku apvienot divus medijus vienā, tad ārkārtīgi svarīgi ir likvidēt jebkādas sviras, kā politiķi varētu ietekmēt šo mediju. Ikgadējā politiķu lemšana par medija budžetu ir šāda svira. Tuvākajos mēnešos īpašā darba grupā spriedīs par apvienota medija finansēšanas modeli. Šis ir īstais brīdis saprast, kāpēc tik daudzās demokrātiskajās Eiropas valstīs sabiedrisko mediju finanses nav atkarīgas no ikgadējiem politiķu lēmumiem.

Tas ir jautājums arī par sabiedrības uzticību. Protams, uzticēšanās ir atkarīga no daudz un dažādiem faktoriem. Arī žurnālistiem ir svarīgi būt paškritiskiem. Tomēr arguments par mūsu algām ir būtisks. Ja mēs spēsim to atrisināt, tad varam diskutēt par pateicības izteikšanu jeb apbalvojumiem. Kā jau minēju, ar prieku atteikšos no jebkura sava darba novērtējuma, lai tikai vairotu uzticēšanos profesionālai, brīvai un neatkarīgai žurnālistikai.

Novērtē šo rakstu:

24
110

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...