Paputējusi uzņēmēja radusi iespēju ziedot Latvijas Zaļajai partijai 9000 eiro
PIETIEK28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Latvijas Attīstībai, Vienotībai un Saskaņai vien biedru naudās un ziedojumos vēl aizvien ieplūst apšaubāmu avotu nauda. Ja ticēt oficiālajiem datiem, pēdējos ziedojumus Latvijas Zaļā partija saņēmusi pagājušā gada beigās, kad divu nedēļu laikā pār to nolijis īsts finansējuma lietus, četros ziedojumos partijas kasē nonākot 68 400 eiro. Ja trīs ziedotāji ir zināmi uzņēmēji, tad ceturtais ziedojums 9000 eiro apmērā ir nācis no faktiski izputējušas uzņēmējas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, laikā no pagājušā gada 18. decembra līdz 30. decembrim partijas kase ir papildinājusies ar 20 000 eiro no SIA Knauf valdes priekšsēdētāja Jāņa Krauļa, kā arī ar tādu pašu summu no nekustamo īpašumu uzņēmēja Igora Rapoporta un 19 400 eiro no uzņēmēja Askolda Kļaviņa.
Taču ceturtais iespaidīgais ziedojums ir saņemts no 1981. gadā dzimušās Anitas Āboliņas, - viņa pagājušā gada 30. decembrī Latvijas Zaļajai partijai ziedojusi deviņus tūkstošus eiro, un, kā rāda Lursoft datu bāze, viņas oficiālais finansiālais stāvoklis ir gluži cits nekā pārējiem trim partijas lielziedotājiem.
Formāli A. Āboliņai gan pieder veselu divu uzņēmumu kapitāldaļas – 50% SIA Amber Circle 12 000 eiro nominālvērtībā un 45% SIA In Progress 1260 eiro nominālvērtībā, turklāt uzņēmumā In Progress viņa ir arī valdes locekle. Taču, tuvāk ieskatoties, izrādās, ka ne viens, ne otrs uzņēmums vismaz oficiāli nevar nodrošināt A. Āboliņai oficiālus ienākumus, kas būtu pietiekami ievērojamā ziedojuma veikšanai.
2015. gadā reģistrētā SIA Amber Circle oficiāli nodarbojas ar autokravu pārvadājumiem, taču uzņēmējdarbība ir bijusi izcili neveiksmīga: uzņēmuma nodokļu parādi ir vairāk nekā 21 tūkstotis eiro, jau kopš pagājušā gada jūnija sākuma – tātad pusgadu pirms 9000 eiro ziedojuma veikšanas – SIA Amber Circle ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aizliegts veikt darījumus, un tāpat ir pieņemts arī lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Tikai nosacīti veiksmīgāka ir bijusi otra Latvijas Zaļās partijas lielziedotājas uzņēmuma - SIA In Progress darbība. Šī SIA, kas it kā sniedz juridiskos pakalpojumus, vispār nav iesniegusi gada pārskatu par 2019. gadu, kad tā līdzīpašniece veikusi 9000 eiro ziedojumu. Savukārt 2018. gadā SIA strādājusi ar nulles apgrozījumu un dažus desmitus eiro lieliem zaudējumiem.
Nekādu citu oficiālu uzņēmējdarbību Latvijas Zaļās partijas lielziedotāja, kā rāda Lursoft dati, neveic.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
