Paputējusi uzņēmēja radusi iespēju ziedot Latvijas Zaļajai partijai 9000 eiro
PIETIEK28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Latvijas Attīstībai, Vienotībai un Saskaņai vien biedru naudās un ziedojumos vēl aizvien ieplūst apšaubāmu avotu nauda. Ja ticēt oficiālajiem datiem, pēdējos ziedojumus Latvijas Zaļā partija saņēmusi pagājušā gada beigās, kad divu nedēļu laikā pār to nolijis īsts finansējuma lietus, četros ziedojumos partijas kasē nonākot 68 400 eiro. Ja trīs ziedotāji ir zināmi uzņēmēji, tad ceturtais ziedojums 9000 eiro apmērā ir nācis no faktiski izputējušas uzņēmējas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, laikā no pagājušā gada 18. decembra līdz 30. decembrim partijas kase ir papildinājusies ar 20 000 eiro no SIA Knauf valdes priekšsēdētāja Jāņa Krauļa, kā arī ar tādu pašu summu no nekustamo īpašumu uzņēmēja Igora Rapoporta un 19 400 eiro no uzņēmēja Askolda Kļaviņa.
Taču ceturtais iespaidīgais ziedojums ir saņemts no 1981. gadā dzimušās Anitas Āboliņas, - viņa pagājušā gada 30. decembrī Latvijas Zaļajai partijai ziedojusi deviņus tūkstošus eiro, un, kā rāda Lursoft datu bāze, viņas oficiālais finansiālais stāvoklis ir gluži cits nekā pārējiem trim partijas lielziedotājiem.
Formāli A. Āboliņai gan pieder veselu divu uzņēmumu kapitāldaļas – 50% SIA Amber Circle 12 000 eiro nominālvērtībā un 45% SIA In Progress 1260 eiro nominālvērtībā, turklāt uzņēmumā In Progress viņa ir arī valdes locekle. Taču, tuvāk ieskatoties, izrādās, ka ne viens, ne otrs uzņēmums vismaz oficiāli nevar nodrošināt A. Āboliņai oficiālus ienākumus, kas būtu pietiekami ievērojamā ziedojuma veikšanai.
2015. gadā reģistrētā SIA Amber Circle oficiāli nodarbojas ar autokravu pārvadājumiem, taču uzņēmējdarbība ir bijusi izcili neveiksmīga: uzņēmuma nodokļu parādi ir vairāk nekā 21 tūkstotis eiro, jau kopš pagājušā gada jūnija sākuma – tātad pusgadu pirms 9000 eiro ziedojuma veikšanas – SIA Amber Circle ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aizliegts veikt darījumus, un tāpat ir pieņemts arī lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Tikai nosacīti veiksmīgāka ir bijusi otra Latvijas Zaļās partijas lielziedotājas uzņēmuma - SIA In Progress darbība. Šī SIA, kas it kā sniedz juridiskos pakalpojumus, vispār nav iesniegusi gada pārskatu par 2019. gadu, kad tā līdzīpašniece veikusi 9000 eiro ziedojumu. Savukārt 2018. gadā SIA strādājusi ar nulles apgrozījumu un dažus desmitus eiro lieliem zaudējumiem.
Nekādu citu oficiālu uzņēmējdarbību Latvijas Zaļās partijas lielziedotāja, kā rāda Lursoft dati, neveic.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
