Par 1. slimnīcu KNAB ziņots jau daudzkārt, bet iepriekšējās pārbaudes beigušās ar čiku
PIETIEK16.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanas gan Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca, gan tās valdes locekļa Genādija Sevastjanova dzīvesvietā, trīs cilvēkus arī aizturot saistībā ar kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu. Taču patiesībā informāciju par šajā pašvaldības SIA notiekošo KNAB bija saņēmis jau gadiem ilgi, taču nebija adekvāti reaģējis. Pietiek šodien atkārtoti publicē kāda lasītāja sniegto informāciju, pēc kuras saņemšanas KNAB pirms diviem gadiem sāka kārtējo formālo pārbaudi, kura tradicionāli beidzās ar čiku, - zīmīgi, ka jau toreiz šajā informācijā figurēja tas pats Savostjanovs:
„Jau ilgāku laiku spēkā ir prasība uz valdes locekļu amatiem rīkot konkursus kapitālsabiedrībās, kur pašvaldības vai valsts kapitāldaļas ir vairāk par 50%. Rīgas dome šīs prasības ievēro pēc saviem ieskatiem, piemēram, Rīgas 1. slimnīcā no pagājušā gada valdes priekšsēdētāja ir I. Zlobina, bet informācija par rīkotu konkursu nav pieejama.
Rīgas 1. slimnīcas valdē ievēlēti A.Pavārs un RD deputāts no Saskaņas G.Sevastjanovs. G.Sevastjanovs ir N.Zlobinas tēvs, kurš vienlaikus ir arī uzņēmumu Medasko un X dental īpašnieks. Kā rāda deklarācija, G.Sevastjanovs kā ārsts konsultants strādā savā uzņēmumā Medasko par konsultantu.
Uzņēmumu mājas lapas liecina, ka abi nodarbojas ar zobārstniecību bērniem un pieaugušajiem, zobu higiēnu, ķirurģiju, implantiem un protezēšanu. Kopš 2013. gada Rīgas 1. slimnīces sastāvā tika iekļauta Bērnu zobārstniecība, kas arī nodarbojas ar visa veida zobārstniecību.
Bet tas G. Sevastjanovam netraucē atrasties slimnīcas valdē, kaut viņš ir līdzīgu uzņēmumu īpašnieks, turklāt arī strādā vienā no tiem par konsultantu, - vai varbūt 3 gadus Rīgas domes kapitāldaļu turētājas nav to pamanījis un ticis maldināts? Varbūt arī nezina, ka bez konkursa ieceltā N.Zlobina ir G. Sevastjanova meita?
Rīgas dome ir pārsteidzoši nekaunīga, savu uzņēmumu valdēs un amatos bez konkursa ieceļot savus partijas biedrus, kas profesionāli ne tuvu neatbilst prasībām, un tam žurnālisti jau sen nepievērš uzmanību.
Taču dīvaini, ka Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests (NVD) un Veselības inspekcija ar savu milzīgo ierēdņu armiju palaiž garām šādas lietas, tikai runājot par izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmu, godīgu konkurenci, kvalitāti.
Esot Rīgas 1. slimnīcas valdē, Sevastjanovu ģimene tieši spēj ietekmēt zobārstniecības nodaļas darbu slimnīcā, noteikt cenrādi, lemt par aparatūras iegādi, algām un to piemaksām, kā arī attīstības perspektīvām, jaunām metodēm.
Turklāt diezgan dīvainā veidā Rīgas 1. slimnīcā darbojas dienas stacionārs, kur gan tiek veiktas tik sarežģītas manipulācijas, ka tās liedz pacientiem doties vakarā mājās un tiek piedāvāts izīrēt gultu pa nakti. Nav gan atrunāts vai šai īrē ietilpst arī mediķu uzraudzība, medikamenti un ārkārtas palīdzība kritiskās situācijās un kā tā tiek sniegta. Par tādām lietām gan pacienti parasti neaizdomājās.
Rīgas 1. slimnīcā vairs nav savas diennakts laboratorijas, rentgendiagnostikas vai citas diagnostikas, tādēļ adekvātas neatliekamās palīdzības sniegšana pa nakti paliekošiem pacientiem ir stipri apšaubāma.
Interesanti, ka Rīgas 1. slimnīca atteicās no savas labi aprīkotās plaša profila laboratorijas, tā vietā atvēlot telpas Recipe koncernam piederošajai SIA Centrālā laboratorija, kas nu ieguva ekskluzīvas telpas pašā Rīgas centrā un garantētu pasūtījumu no Rīgas 1. slimnīcas un tās teritorijā esošiem veselības uzņēmumiem.
Pēc privāto laboratoriju datiem, to peļņa svārstās robežās no 10 līdz 30% no apgrozījuma, bet Rīgas 1. slimnīcas menedžments šis peļņas iespējas ir atdevis citiem ar valdes lēmumu.
Par šādu dienas stacionārā pārtapšanu “īstā” stacionārā nekādu interesi neizrāda Veselības inspekcija. Arī NVD, slēdzot līgumus, nenosaka, kādi darbības principi vai manipulāciju apjomi ir pieļaujami, un to, ka, atļaujot nakšņot Rīgas 1. slimnīcas telpās, faktiski tiek apdraudēta pacientu drošība un veselība, vispār neievēro.
Rīgas domei pieder arī Rīgas 2. slimnīcas kapitāldaļas, kur valdē darbavietu atradusi Saskaņas biedre B.Rozentāle. Viņa skaitās darbā Rīgas Austrumu slimnīcā, ir docētāja medicīnas augstskolā RSU un vēl paspēj būt padomes locekle Rīgas plānošanas reģionā un valdē nevalstiskās biedrībās.
Saskaitot kopā visus darba laikus, sanāk ap 24 stundām diennaktī, turklāt visur B. Rozentāle saņem labu algu. Vislielākā alga ir valsts slimnīcā, kur alga par 2015. gadu ir 37 065 eiro, vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, gandrīz kā valdes loceklim. Reti gan kurš sastop B.Rozentāli darbavietā parastajā darba laikā...
Valsts finansē veselības aprūpi, un Veselības ministrija nemitīgi pieprasa papildu līdzekļus, bet kad VM ubeidzot sāks sekot līdzi tam, kas notiek nozarē, cik liela ir darba efektivitāte un kur paliek milzīgie līdzekļi?”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
