Par 4. maija Latvijas Republikas realitāti un to, ko atklāj viens cilvēks – bijušais "Valmiermuižas" alus darītājs Aigars Ruņģis
Edgars Abrams, Mg.Sc.admistr.26.09.2025.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Noskatoties interviju ar Aigaru Ruņģi – uzņēmēju, kurš daudziem asociējas ne tikai ar kvalitatīvu produktu, bet arī ar godprātīgu uzņēmējdarbību un atbildību pret valsti, izjutu dziļu smagumu un sirdssāpes. Šajā intervijā viņš ne tikai runāja par konkrētām nozares problēmām, bet faktiski atklāja Latvijas pārvaldes anatomiju un tās ironiju, birokrātiju un cilvēcības trūkumu.
Tā bija ne tikai uzņēmēja runa. Tā bija sirdsapziņas runa. Vīrs, kurš ilgus gadus godprātīgi maksājis nodokļus, investējis reģionos, radījis darbavietas, popularizējis Latvijas vārdu ārvalstīs, tagad ir spiests pārtraukt darbību ne tirgus vai kvalitātes dēļ, bet valsts veidotas pārraudzības un pārprastas "korporatīvās pārvaldības” dēļ.
Šis nav tikai viens gadījums. Tā ir sistēmiska diagnoze. Latvija nav iznīcināta vienā dienā, tā "asiņo" jau trīsdesmit gadus, bet īpaši pēdējā desmitgadē, kad vara ir kļuvusi par slēgtu telpu pārkrāsotu ekskomunistu, bijušo kolaborantu un iedzīvotāju uzticību zaudējušu politiķu pārvaldītu struktūru. Demokrātija ir formāla, bet ne saturiska. Atbildība deleģēta, bet ne uzņemta.
Un tad Saeimas deputāts Butāns paziņo par iniciatīvu sasaukt "krīzes komisiju alus nozarē". Cik ciniski un simboliski, ka par sabrukušas pārvaldības rezultātiem politiķi vēlas runāt, it kā tie būtu laika apstākļi vai nejaušības. Vai tiešām domājat, ka sabiedrību joprojām var pārliecināt ar šādiem “politiskā teātra” cēlieniem?
Kur bija šī valsts, kad Ruņģis centās sadarboties? Kur bija Saeimas balss, kad uzņēmējs mēģināja brīdināt? Kur ir jūsu sirdsapziņa šodien?
Jūsu vietā es šodien klusētu. Vai vēl labāk visi simt atkāptos. Ne tāpēc, ka sabiedrība to pieprasa ar piketu, bet tāpēc, ka jūs paši saprastu - ir robeža, kur beidzas funkcija un sākas cieņa pret valsti. Jūsu cenu superkalkulatori, “optimizētās” shēmas un informatīvie ziņojumi neko nemaina - mēs jūtam, ka mūs vairs neviens nedzird.
Budžets neizjuks, ja šī Saeima atkāpsies jau rītdien. Neatkarība neizgaist, ja cilvēki, kas to nodevuši, tiks aizstāti. Valsts modelis nesabrūk, ja to pārņem cilvēki ar sirdsapziņu, nevis kalkulāciju. Valsts tikai iegūst, jo Tā Kunga ceļš ir viens - taisns un godīgs.
Mārtiņš Luters reiz sacīja: “Publiska krusta pārmešana ne vienmēr ir ticības apliecinājums. Ticība dzimst sirdī.”
Tāpat ir ar patriotismu. Ne karogs profilbildē, ne svinīgs balsojums nav valsts mīlestības apliecinājums. Tas rodas klusumā. Darbībā. Atbildībā. Un arī godīgā atkāpšanās reizēm ir tās augstākā forma.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
