Iesaki rakstu: 
Zīmīgu gadījumu piedzīvoju vakar. Biju ieplānojis uzgrilēt cāli, tādēļ iegriezos veikalā "Maxima". Izvēlējies visresnāko, devos pie kases samaksāt. Cāļa svars un cena - 5.01 eur bija uzlīmēta uz iepakojuma. Sagatavoju tiešu naudiņu un pasniedzu kasierei. Liels bija mans pārsteigums, kad kasiere laipni atvainojās un sāka skaidrot, ka vajag vēl, jo cālis ir kļuvis dārgāks. Sistēma uzrāda, ka tas maksā jau 5.56. Protams, es piemaksāju starpību un devos prom ar visu cāli. Man jau nebija variantu... Bet pārdomas tas izraisīja.
Nav jau runa par tiem piecdesmit pieciem centiem, bet par to, ka precei laikā starp marķēšanu un pārdošanu var palielināt cenu par veseliem 10%!
Jāsaprot, ka cenu celšana, ko mēdz saukt par "inflāciju", ir naudas vērtības samazināšana, kas faktiski ir vistrulākā un nekaunīgākā zagšana. Jo par to naudu, ko tu nopelnījis vai saņēmi vakar vai pirms mēneša, tu šodien vairs nevari iegādāties iecerēto. Tev trūkst. Kur palika tava nauda?! Čiks, un pazuda!
Tā ir gluži velnišķīga cilvēku apzagšanas sistēma. Un tu nevari no tās pasargāties. Vienalga, vai tev ir virtuālā nauda, bankas karte vai dārzā ierakta burka. Zagļi tev izzags, to pat neizrokot. Ieraki naudu, izraki papīrus.
Zīmīgi ir arī tas, ka Latvijas koloniālā administrācija no tās (inflācijas) necieš, jo, piemēram, PVN un citi nodokļi tiek rēķināti procentos. Tas nozīmē - jo lielāka cena, jo vairāk saņem! Jo dārgāk, jo labāk!
(Budžetā šogad pirmajā pusgadā iekasēts par 7% vairāk, nekā plānots, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.)
Tas izskaidro, kādēļ dramatiskajos šodienas apstākļos LR hunta nebūt nesteidz samazināt vai atcelt PVN kaut vai pirmās nepieciešamības precēm un energoresursiem. Jo Latvijā nav valsts un nav valdības. Ir marionešu režīms, kuram iedzīvotāji ir resurss, peļņas avots un milzīgās aizdevumu naudas atmazgāšanas aizsegs.
Tā ka, draugi, domāsim par to, kā samazināt garnadžu radītos zaudējumus, jo izvairīties no tiem, pagaidām, nav iespējams.
Viens no veidiem ir ikdienas dzīvē censties - iespēju robežās - izvairīties no naudas lietošanas savstarpējos, privātos darījumos, vārdu sakot - barters.
Otrs - ja ir iespējas - ražot sev pārtiku (vai iegūt to iepriekš minētā bartera veidā).
Un, visbeidzot, trešais - tikt vaļā no uzblīdušā parazīta, kurš NEKAD nemitēsies sūkt mūsu asinis, mūsu dzīvību. Viņa programmā nav jēdziena PIETIEK.
Ir cilvēki, kuri tic tam, ka no parazīta var tikt vaļā ar to sadarbojoties, piemēram - "demokrātisku vēlēšanu" ceļā. Viņiem es ieteiktu pamēģināt sarunāt vai piemānīt piezīdušos ērci. Vai pierunāt kolorado kāpuru laboties. Ir bažas, ka šādu mēģinājumu rezultātā viņi paši var pārvērsties par parazītiem...
Bet pats galvenais, draugi, - nebaidieties! Nebaidieties NE NO KĀ! Visa ļaunuma un netaisnības impērija balstās uz bailēm, kas saknē ir neticība tam, ka mūsu Radītājs spēs un mācēs par mums parūpēties.
Tas, kurš pratis radīt tavu brīnišķi veidoto ķermeni ar daudzajiem orgāniem, tajā skaitā - kuņģi, pratīs arī nodrošināt to, lai tajā būtu ko likt. Tikai - nebaidies un dari to, kas atkarīgs no tevis!
Lai tev jauka un mierīga dieniņa!
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
