Par "Kuldīgas Vasaras Vitrāžas" svētku tirdziņu: pārdomām man un, ceru, arī Tev!
Jana Ķirse28.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sestdien ar bērniem pastaigājāmies svētku tirdziņā parkā pie Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju tehnikuma. Parka malā, kur nevienam netraucēja, meitenes (varēja būt apmēram 10 gadus vecas) neuzkrītoši tirgoja paštaisītu limonādi. Meitenes bija uzzīmējušas smuku plakātu, kurā bija norādīta cena; ka limonādei var pievienot ogas vai ledu. Protams, mani bērni gribētu limonādi nopirkt (un atbalstam, lai mazajām tirgotājām krājas naudiņa saviem mērķiem).
Kamēr gaidām savu limonādi, pie meitenēm pienāk sieviete un ļoti nopietnā balsī saka, lai pārdod šiem pircējiem savu limonādi, tūlīt savāc visas mantas un zvana savām mammām. Citādi būšot problēmas ar Kuldīgas pašvaldības policiju.
Viena no meitenēm satraukusies, tūlīt zvana mammai un pastāsta par radušos situāciju. Lieki piebilst, ka bērns bija patiešām satraucies!
Nopirku limonādi saviem bērniem, samaksāju un aizgāju. Un mans septiņgadnieks priecājas, cik garšīga ir limonāde, bet nevarēja saprast, kāpēc meitenēm ir jāvāc viss nost; ko sliktu viņas dara, ja nevar turpināt tirgoties!
Jā, meitenēm nebija tirgošanās atļaujas, bet vai tagad pie katra mazā bērna piebrauks pašvaldības policija? Sodīs? Sodīs vecākus? Vai tad ir labāk, ja šie bērni sēž mājās, baksta telefonus vai planšetes?
Vai nav atzīstami un forši, ka meitenes darbojas, izprot naudas vērtību? Un pats galvenais - saprot, kā naudiņu var nopelnīt?
Ja šo varbūt lasa to meiteņu mammas, tad Jūsu meitenes ir tiešām malači un limonāde bija tiešām garda!
Bet es ļoti gribētu zināt Tavu viedokli un Kuldīga pašvaldības policijas viedokli! Un kādu pilsētu mēs veidojam saviem bērniem, Inga Bērziņa?
Paldies, ja izlasīji līdz galam!
Pārpublicēts no Facebook
Attēlā - Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
