Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.

Sistēmas cilvēkam uzreiz ir skaidrs, ka runa ir par 2003./2004. gada miju. Fotogrāfijā ir redzama tipiska Tieslietu ministrijas sistēmas ballīte. Ja bildē ir Gunārs Kūtris, tad skaidrs, ka runa ir par laiku no brīža, kad viņu Ministru kabinets ar 2003. gada 26. marta rīkojumu Nr. 189 iecēla par valsts sekretāru, līdz brīdim, kad Saeima 2004. gada 15. janvārī paziņoja par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi un Ministru kabinets ar 2004. gada 4. februāra rīkojumu Nr.82 no 6.februāra lika atbrīvot no valsts sekretāra amata.

Jānorāda, ka 5. februārī Einars Repše paziņoja par valdības atkāpšanos, līdz ar to Aivars Aksenoks sagādāja Gunāram Kūtrim drošu patvērumu no Tautas partijas iespējami pastiprinātās uzmanības un atbilstošas rīcības, izmantojot Einara Repšes pasūtīto un Egila Levita nopamatoto "rotācijas" sistēmu sakarā ar valsts sekretāra kompetences jautājumiem, tai skaitā rīcību ar Tieslietu ministrijas nekustamajiem īpašumiem un padotībā esošo iestāžu darbības uzraudzību un kontroli.

Ja bildē ir Aldis Gobzems, tad runa ir par laiku no 2003. gada 15. maija, kad viņu konkursa kārtībā (ar Edgara Jaunupa gādību, Aivara Aksenoka atbalstu un Gunāra Kūtra parakstu, jo Tieslietu ministrijas kadru atlase ir valsts sekretāra kompetence) iecēla Tieslietu ministrijas Padotībā esošo iestāžu departamenta direktora amatā (Latvijas Vēstnesis, 23.05.2003., Nr. 77 (2842)), ieskatot laiku, kad tieslietu ministrs Aivars Aksenoks 2003. gada 19. decembrī, par ko 20. decembrī ziņoja LETA, pieņēma lēmumu Maksātnespējas administrācijas direktora amatā iecelt maksātnespējas procesu speciālistu Aldi Gobzemu.

Noteikti nav runa par Vinetas Muižnieces un Solvitas Āboltiņas laiku tieslietu ministru amatos, jo, lai arī Vineta Muižniece, jau neesot ministres amatā, bija aicināta uz Tieslietu ministrijas balli, šāda prakse ar bijušo aicināšana drīzāk gan ir izņēmums. Tātad taisnība, ka runa visticamāk ir par Tieslietu ministrijas sistēmas (iespējams, par Maksātnespējas aģentūras, kā tolaik to sauca, nevis par Maksātnespējas kontroles dienestu) ballīti 2003./2004. gadu mijā.

Ja patiesībai atbilst, ka tā ir Maksātnespējas aģentūras 2003/2004. gadu mijas balle, tad droši var teikt, ka tā faktiski bijusi Alda Gobzema iecelšanas amatā balle, kas nosaka arī atmiņā palikušo "jautrību". Gunārs Kūtris gan atviegloti esot uzsmaidījis tikai brīdī, kad bija zināms balsojuma rezultāts, lai arī vieta bijusi apsolīta.

Zils fons vismaz vienā attēlā labi redzams. To neredz tikai tas, kas nespēj atšķirt zilu krāsu, jo citādāk taču ievērotu Gunāra Kūtra smaidīgo seju uz zila fona. Ja "zils" fons domāts pārnestā nozīmē, tad tas konkrētajā bildēs nav redzams. Katrs savu triumfu izrāda, kā nu māk, vieniem vajadzīga arka, citiem obelisks, bet citiem ārdīšanās uz valsts rēķina sarīkotā ballītē. Ja Leonīds Iļjičs sirsnīgi mutējās sirsnīgos brīžos, kāpēc lai to nedarītu arī nule ieceltais direktors?

Jutas Strīķes atrašanās Maksātnespējas administrācijas ballē saistāma ar to, ka 2003. gada 23. septembrī, kā ziņoja LETA, Jutu Strīķi Einars Repše iecēla par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju pēc tam, kad Saeima noraidīja viņas kandidatūru. Tiesa, nav saprotams, kāpēc viņa būtu jāaicina, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums kopš tā pieņemšanas 18.04.2002. un spēkā stāšanās 01.05.2002. paredz, ka tā ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Maz ticams, ka aicināti bija visi valsts sekretāri un cita resora padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāji. (Jāpiebilst gan, ka vismaz attēlā redzama nevis Juta Strīķe, bet gan zināmās aprindās labi zināmā Agnese Kveska.) 

Visbeidzot, "Mīļums", ja atmiņa neviļ, ir mīļvārdiņš vēl no studiju laikiem. Ko gan citu teiks meitene, ja puisis no laukiem kautri sasveicināsies un bučos roku! Par puišiem nezinu. Roku bučošana publiski puišiem nenotika.

Novērtē šo rakstu:

35
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...