Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.

Sistēmas cilvēkam uzreiz ir skaidrs, ka runa ir par 2003./2004. gada miju. Fotogrāfijā ir redzama tipiska Tieslietu ministrijas sistēmas ballīte. Ja bildē ir Gunārs Kūtris, tad skaidrs, ka runa ir par laiku no brīža, kad viņu Ministru kabinets ar 2003. gada 26. marta rīkojumu Nr. 189 iecēla par valsts sekretāru, līdz brīdim, kad Saeima 2004. gada 15. janvārī paziņoja par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi un Ministru kabinets ar 2004. gada 4. februāra rīkojumu Nr.82 no 6.februāra lika atbrīvot no valsts sekretāra amata.

Jānorāda, ka 5. februārī Einars Repše paziņoja par valdības atkāpšanos, līdz ar to Aivars Aksenoks sagādāja Gunāram Kūtrim drošu patvērumu no Tautas partijas iespējami pastiprinātās uzmanības un atbilstošas rīcības, izmantojot Einara Repšes pasūtīto un Egila Levita nopamatoto "rotācijas" sistēmu sakarā ar valsts sekretāra kompetences jautājumiem, tai skaitā rīcību ar Tieslietu ministrijas nekustamajiem īpašumiem un padotībā esošo iestāžu darbības uzraudzību un kontroli.

Ja bildē ir Aldis Gobzems, tad runa ir par laiku no 2003. gada 15. maija, kad viņu konkursa kārtībā (ar Edgara Jaunupa gādību, Aivara Aksenoka atbalstu un Gunāra Kūtra parakstu, jo Tieslietu ministrijas kadru atlase ir valsts sekretāra kompetence) iecēla Tieslietu ministrijas Padotībā esošo iestāžu departamenta direktora amatā (Latvijas Vēstnesis, 23.05.2003., Nr. 77 (2842)), ieskatot laiku, kad tieslietu ministrs Aivars Aksenoks 2003. gada 19. decembrī, par ko 20. decembrī ziņoja LETA, pieņēma lēmumu Maksātnespējas administrācijas direktora amatā iecelt maksātnespējas procesu speciālistu Aldi Gobzemu.

Noteikti nav runa par Vinetas Muižnieces un Solvitas Āboltiņas laiku tieslietu ministru amatos, jo, lai arī Vineta Muižniece, jau neesot ministres amatā, bija aicināta uz Tieslietu ministrijas balli, šāda prakse ar bijušo aicināšana drīzāk gan ir izņēmums. Tātad taisnība, ka runa visticamāk ir par Tieslietu ministrijas sistēmas (iespējams, par Maksātnespējas aģentūras, kā tolaik to sauca, nevis par Maksātnespējas kontroles dienestu) ballīti 2003./2004. gadu mijā.

Ja patiesībai atbilst, ka tā ir Maksātnespējas aģentūras 2003/2004. gadu mijas balle, tad droši var teikt, ka tā faktiski bijusi Alda Gobzema iecelšanas amatā balle, kas nosaka arī atmiņā palikušo "jautrību". Gunārs Kūtris gan atviegloti esot uzsmaidījis tikai brīdī, kad bija zināms balsojuma rezultāts, lai arī vieta bijusi apsolīta.

Zils fons vismaz vienā attēlā labi redzams. To neredz tikai tas, kas nespēj atšķirt zilu krāsu, jo citādāk taču ievērotu Gunāra Kūtra smaidīgo seju uz zila fona. Ja "zils" fons domāts pārnestā nozīmē, tad tas konkrētajā bildēs nav redzams. Katrs savu triumfu izrāda, kā nu māk, vieniem vajadzīga arka, citiem obelisks, bet citiem ārdīšanās uz valsts rēķina sarīkotā ballītē. Ja Leonīds Iļjičs sirsnīgi mutējās sirsnīgos brīžos, kāpēc lai to nedarītu arī nule ieceltais direktors?

Jutas Strīķes atrašanās Maksātnespējas administrācijas ballē saistāma ar to, ka 2003. gada 23. septembrī, kā ziņoja LETA, Jutu Strīķi Einars Repše iecēla par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju pēc tam, kad Saeima noraidīja viņas kandidatūru. Tiesa, nav saprotams, kāpēc viņa būtu jāaicina, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums kopš tā pieņemšanas 18.04.2002. un spēkā stāšanās 01.05.2002. paredz, ka tā ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Maz ticams, ka aicināti bija visi valsts sekretāri un cita resora padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāji. (Jāpiebilst gan, ka vismaz attēlā redzama nevis Juta Strīķe, bet gan zināmās aprindās labi zināmā Agnese Kveska.) 

Visbeidzot, "Mīļums", ja atmiņa neviļ, ir mīļvārdiņš vēl no studiju laikiem. Ko gan citu teiks meitene, ja puisis no laukiem kautri sasveicināsies un bučos roku! Par puišiem nezinu. Roku bučošana publiski puišiem nenotika.

Novērtē šo rakstu:

35
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...