Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakar atzīmējām Černobiļas avārijas gadadienu. Kapa zvans Padomju Savienībai, kas atskanēja lietainā aprīļa naktī. Toreiz daudzi cerēja, ka tas būs Džefersona tēlainais a fire bell in the night un Padomju Savienība sadzirdēs trauksmi, atjaunosies kā Fēnikss no pelniem un celsies jauna un spēcīga ar Sauli augšā. Bet kapa zvans nepiedod, un tikai dažus gadus vēlāk arī visa PSRS tika iznesta ar kājām pa priekšu vēstures pēdējā gaitā.

Šodienas koronavīrusa krīze arīdzan ir zvans - līdz šim pastāvējušajai globālajai ražošanas un tirdzniecības sistēmai. Bet kāds? Vai sekos Ķīnas diktatūra pasaulē? Vai Ķīnai liks samaksāt par to, ka tā slēdza iekšējo aviosatiksmi, bet atstāja darbojošos starptautisko aviosatiksmi, tādējādi infekciju uzsūtot pasaulei. Un Ķīna izcili parāda, ka centralizētas komandu ekonomikas ir daudz labāk piemērotas mūsdienu satīklotajai pasaulei un daudz efektīvākas draudu un katastrofu novēršanā.

PSRS atšķīrās no Ķīnas ar savu daudznacionālo struktūru, ko tā centās "pārvarēt" un kas izraisīja milzīgu pretdarbību. Līdz ar to PSRS, lai gan bija tehnoloģiski labāk attīstīta, sabruka un neieguva savā rīcībā to kritisko desmitgadi, kuras laikā Ķīna kļuva par modernās tehnoloģijas un ražošanas superpoweru. PSRS gan problēmas tika apzinātas un saskatītas tehnoloģiju perspektīvas (1), bet nebija vairs GOELRO laiku entuziasma un jaunu cilvēku mobilizācijas to risināšanā.

Bet nu par šodienas Černobiļu.

Tie, kuriem vēl izdevās padomju laikā apgūt marksisma-ļeņinisma zinības, uzmanību pievērsa vairāki Lielā vadoņa darbi, patiesībā negaras runas vai raksti, kas veltīti "tekošajam" momentam. Tie vienmēr iezīmēja būtiskus pavērsienus revolucionāro sazvērnieku rīcībā un situācijas attīstībā, pagrieziena vai infleksijas punktus. Šodien it kā neatkarīgajā Latvijā, pirmoreiz esot masveidā mājas arestā, arī gribas jautāt - kā raksturot pašreizējo momentu? Ko varam gaidīt?

Vispirms noskaidrosim, kas tad šobrīd, kad it kā izsludināta ārkārtas situācija, notiek patiesībā. Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" iedzīvotājiem līdz šim bija vairāk pazīstams no plūdiem, kas noštopēja kāda novada kanalizācijas sistēmu vai izskaloja ceļu.

Vērtējot šobrīd valstī noteiktos ierobežojumus, tie nav atrodami pie ārkārtas situācijas piešķirtajām pilnvarām likuma 8. pantā. Taču tiesības noteikt "īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus" atrodamas 17. pantā, kur uzskaitītas  Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā. Vispār, salīdzinot likumā definētos īpašos režīmus ar Latvijas pašreizējo situāciju, jāsecina, ka tas, kas notiek, daudz vairāk atbilst izņēmuma stāvokļa definīcijai. Taisni jābrīnās, ka mūsu hroniskie konstitucionālo tiesību eksperti, kas var dienām bazarēt, vai Saeimas sēdes var notikt attālināti, nav pievērsuši nekādu uzmanību noskaidrošanai, kas tad valstī patiesībā ir izsludināts.

Valdošās oligarhijas nevēlēšanās dot pašreizējam stāvoklim pareizo statusu ir saprotama. Izņēmuma stāvokļa gadījumā darbu uzsāks kara tiesas, kas var tiesāt jebkuru, un krāpšanas noziegumi ar aizsardzības līdzekļu iegādi pilnīgi noteikti ir kara tiesu kompetencē. Vēl pavisam nesen kara tiesa varēja piespriest nāves sodu, lai arī pastāvēja moratorijs uz izpildi.

Latvijā spēkā esošais likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" nav konstitucionālā likuma līmenī, tas ir parasts likums. Tā nekādā ziņā nav standarta situācija Eiropā. Tā, piemēram, Vācijā infekciju aizsardzības likums pacelts visaugstākā pilnvarojuma līmenī, t.i. šis likums uzskatāms par esošu vienā līmenī ar Vācijas pamatlikumu, pieņemts ar attiecīgu augstu balsu īpatsvaru.

Līdz ar to Latvijā, kur ārkārtas situāciju likums ir ļoti vājš likums un nav augstāks par, piemēram, Civillikumu, varam gaidīt dažādu prasību jūru pret valsti, kad attiecīgais stāvoklis tiks atcelts, advokātiem būs darbs uz nākamajiem 10 gadiem. Šīs prasības cels ne jau bankrotējušu kafejnīcu īpašnieki, bet gan naudīgu ārzemju firmu filiāles un pārstāvniecības, izmantojot Latvijas likumu hronisko nesakārtotību.

Latvijas gadījumā iestājusies visai dīvaina situācija. Par to jau rakstīja Tiesībsargs (https://pietiek.com/raksti/_tiktal,_ciktal__jeb_vai_arkarteja_situacija_var_but_pamats_cilvektiesibu_ierobezosanai). Ar valdības lēmumiem Satversme tiek mīdīta kājām. Patiesība ir vel dramatiskāka - ar savu aizliegumu nodarboties ar ambulatoro medicīnu viena dzeltena veselības ministre ir samīdījusi arī Satversmes 106. pantu un ieviesusi profesiju aizliegumus pirmoreiz Latvijas vēsturē. Tātad ministrijas cirkulārs ir augstāks par Satversmi.

Likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" slavenajā 14. pantā par dīkstāves pabalstu, nosaka brutālu iejaukšanos apdrošināšanas un īpašuma tiesībās. Darba ņēmēji, kuriem aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts būtu lielāks par sakrālajiem 700 EUR, pakļauti ekspropriācijai: nosūtot dīkstāves murgā, pirmkārt ir iespējas neko nedabūt, jo ir ļoti sarežģīta pieprasīšanas kārtība un daudz papildus nosacījumu, kuru bezdarbnieka pabalstam nav. Otrkārt, no dīkstāves pabalsta nemaksājot sociālo nodokli, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga kūst kā sniegs, jo nāk iekšā mēneši ar nulles iemaksām. Te likumdevējs ir ekspropriējis pilsoņus par labu darba devējam un KPV LV sociālās ministres kasei.

Turklāt atkal veidojas nenormālā situācija, ka šis likums atceļ būtisku Darba likuma pantu. Tad tādā gadījumā bija jāmaina arī Darba likums, nosakot, ka ārkārtas situācijā ir iespēja dīkstāves regulējumu aizstāt ar ierobežotu zemu dīkstāves pabalstu. Tas arī būtu saprotams, jo arī applūdušajos novados biznesi saskaras ar pieprasījuma kritumu un līdzīgām problēmām.

Taisni jābrīnās, ka mūsu hroniskie konstitucionālo tiesību eksperti nemaz nav pievērsuši uzmanību tam, ka konstitūcija tiek mīdīta kājām, to pamatojot ar ļoti zema līmeņa normatīvo bāzi. Milzīgus konstitucionālo tiesību ierobežojumus, kas krietni pārsniedz augšminētajā likumā par ārkārtas situāciju teikto, nosaka ar parastiem likumiem, MK lēmumiem, vai kā 106. panta samīdīšanas gadījumā - ar vienas dzeltenas Saeimā netikušas ministrienes iekšējo rīkojumu.

Latvija ir uz ārkārtīgi slidena ceļa, un, piemēram, militāra apdraudējuma gadījumā vienkārši var iestāties tāds likumdošanas haoss, ka valstij nekādas t.s. "drošumspējas" nav un  nebūs. Der atcerēties, ka Latvijas Satversme nekad nav tikusi pieņemta tautas nobalsošanā pretstatā Igaunijas un Lietuvas konstitūcijām, kurām ir daudz stiprāks tautas nobalsošanas pamats.

Bet neceriet, ka šī valdība  veiks izmaiņas likumos, kur tas būtu loģiski. Jo ir radušies jauni labuma guvēji.

Dzeltenās Ilzītes lēmums valstī likvidēt ambulatoro aprūpi jau par nolemto periodu ieskaloja apdrošināšanas sabiedrību kasē vismaz 20 miljonus eiro peļņas veselības apdrošināšanā. Jo pakalpojumus nevar sniegt, tātad apdrošināšanai nav jāmaksā.

Neticas, ka Vidiņu-Viņķeļu klans to dara par pliku paldies, saistība ar apdrošināšanas industriju un kādreizējām slimokasēm pastāv. Ja entuziastiskā Ilzīte būtu izsitusi visu papildu 3 mēnešu ārkārtas stāvokli, apdrošināšanas sabiedrības jau priecātos par 40 miljoniem tīras peļņas. Un varbūt arī priecāsies, jo tiek sludināts, ka normāla veselības aprūpe neatjaunosies vēl ilgi.

Vienīgi, to visu redzot, lielai daļai varētu zust vēlēšanās pirkt šīs veselības apdrošināšanas polises, kurām nav jēgas. Turklāt ar atlīdzības atteikumiem mistiskā stāvokļa dēļ saskaras arī citu apdrošināšanas veidu klienti.

Būtībā te jāvērtē, vai veselības apdrošināšanā nav masveidā iestājies Apdrošināšanas līguma likuma 17. pants, kurā definēta "Apdrošinātā riska iestāšanās neiespējamība", un prēmijas tad jāatmaksā apdrošinājuma ņēmējam. Bet neviens apdrošināšanas tiesību speciālists kaut kā nav gribējis izteikties par šo jautājumu.

Jā, kas nu ir skaidrs - tik daudz miljonāru, kā iznāks no šīs krīzes, Latvijā īsā laikā nebūs radies nekad.

Otrs ļoti būtisks aspekts ir par Latvijā praktizēto atbildi uz koronavīrusa infekciju. Uzmanīgu dara tas, ka premjers jau ir sācis pa pasauli kladzināt par kārtējo veiksmes stāstu (2). Lai gan reālais veiksmes stāsts ir mazas testēšanas jaudas un zināma veiksme, ka Latvijā negadījās sporta mačs vai kulta celtnes apmeklējums ar masīvu infekcijas izplatību (t.s. super spreading event). Igauņiem tāds bija Sāremā.

Attiecībā uz biznesu Latvijā ieviestie pasākumi ir drakoniski un biznesus graujoši. Arī jau izlemtais pasākumu ilgums stipri pārsniedz termiņus citās valstīs. Lidosta slēgta regulāriem reisiem. Taču lidostas darbojas daudzās Eiropas valstīs, un nav līdz šim nekādu pierādījumu, ka lidmašīnu dezinficētais gaiss veicinātu inficēšanos. Protams, drošības pasākumi pastāv lidostās, bet tie nav biznesu graujoši.

Redzot, kādas summas prasa labi pelnošas ES aviosabiedrības, ir pilnīgi skaidrs, ka zaļā veidojuma airBaltic glābšana valstij izmaksās vairāk nekā 1 miljardu EUR. Par šo naudu varētu 4 gadus visiem Latvijas iedzīvotajiem uzsaukt bezmaksas biļetes ar citu aviosabiedrību 2019. gada lidojumu skaita līmenī.

Uzkrīt tas, ka pastāv liela neatbilstība starp it kā dramatiskajiem ierobežojumiem, kas ieviesti, un tai pašā laikā nolaidību kaut cik loģisku pasākumu ieviešanā. Tiek vesti no ārzemēm atpakaļ tur strādājošie Latvijas iedzīvotāji, jo acīmredzot tāda ir vienošanās starp ES valstīm, ka katra savāc savus piederīgos. Bet, kad tie ielido, tad var droši doties uz Spici iepirkties, neviens neko nekontrolē.

60. gados Honkongas gripa prasīja 3 miljonu cilvēku dzīvības, saslima simtiem miljonu, un slimības gaita bija ļoti smaga. Taču toreiz bija cita tipa vadītāji, šāda dīvaina epopeja kā šodien toreiz netika praktizēta.

Acīmredzams, ka patiesais iemesls šādu haotisku un graujošu pasākumu ieviešanai ir šodienas oligarhijas un elites bailes inficēties ar vīrusu un saslimt ar neprognozējamu slimību. Arī Latvijā. Jo infekcija ir tāds drauds, no kura ļoti grūti izbēgt.

Tie draudi, kas skar parastos cilvēkus, elites un mafijas pilnīgi neinteresē, viņi savās mājās, ofisos un mašīnās no tā ir pilnīgi norobežoti. Bet infekciju var ienest kalpotāji, var atvest ar piegādēm, un skaidrs, ka elitēm visā pasaulē tas ir reāls drauds. Tāpēc ar vieglu roku tiek upurēta parasto cilvēku dzīve un iztikšana, lai tikai samazinātu infekcijas izplatību un mazinātu augšslāņus apdraudošo risku.

Latvijā jau izpļekarētie 450 miljoni uz 800 infekcijas pacientiem, uzdod jautājumu – ja visas potenciālās riskantās ielidojošas riska grupas būtu izvietojuši kaut pieczvaigžņu hoteļos uz mēnesi, tas valstij sanāktu simtiem reižu lētāk.

No visiem caurumiem tiek pamācoši kvekšķēts, ka šoreiz situācija ir krietni labāka nekā 2008. gadā. Taču, pakasot zem lakas kārtas, aina ir cita. Lielās ES valstis atkal sāk maurot, ka ES nedrīkstētu šajā brīdī būt banku bankroti - skaidrs, kāpēc, jo tas radīs paniku un būs dārgs prieks šīm lielajām valstīm.

Latvijas perifērajā provincē var filozofēt par brīnišķīgi labo situāciju, bet, ja būtu jāglābj pat vidēja lieluma banka, tad "miera osta" ātri beigsies. Igaunija ir pilnībā pārtraukusi pensiju otrā līmeņa darbību, tādējādi stabilizējot sociālo budžetu. Latvijā otrais līmenis - banku sistēmas miskaste, kur nogrūst sliktos vērtspapīrus, - turpina darboties.

Pārsteidzoši, ka pabalstus maksā biezajiem zobārstiem un konsultāciju firmām ar miljoniem publisko pasūtījumu. Taču kopumā vienīgais kanāls, kas iepludina ekonomikā naudu - dīkstāves pabalsts -, darbojas ļoti vāji, no 450 miljoniem, kas jau iztrallināti, tas veido tikai drusku vairāk par 1%. Un apjūsmotais 1,5 miljardu EUR aizņēmums uz trim gadiem ar nenormāli augstiem 0,69%, ja Latvijas 10 gadu parādzīmēm kurss ir negatīvs saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas statistiku - te jau sen vajadzēja piesaistīt Valsts kontroli.

Palīdzība uzņēmumiem kredītu formā ir ļoti problemātiska. Pirmkārt, Eiropas Komisija ir noteikusi uzcenojumu šiem kredītiem, kas kopā ar Latvijas jau tā ļoti dārgajiem attīstības iestādes procentiem, veido nenormālu slogu. Finansiāli labi nostādītu uzņēmumu īpašniekiem ir izdevīgāk izmaksāt visu, ko var dividendēs (protams, naudu pēc tam pārvest uz ārzemēm), izvest aktīvus no firmas bilances (kamēr formālais stāvoklis skaitās labs un neviens nevar iejaukties procesā), un laist atlikušo tukšo čaulu uz bankrotu. Jo ļoti daudz kas Latvijā vairs neatjaunosies, iekšzemes kopprodukts kritīsies straujāk nekā 2009. gadā, un atjaunošanās notiks ļoti lēni. Jau gada otrā pusē bezdarbs būs katastrofāls.

Trešais lielais aspekts - ko varam gaidīt? Kantiskais - Was darf ich hoffen?

Ir pilnīgi skaidrs, ka ir nosprāguši visādi Grīn Dīli, Grietas, zaļās domāšanas, kreisās idejas. Palikusi ir cīņa par kailo izdzīvošanu. ASV masveidā aizliedz daudzreiz lietojamos maisiņus un citas preces, kas izplata infekcijas.

Situācija ir sliktāka nekā 2008. gadā, kad daudziem Latvijā tomēr bija rezerves, jo tolaik varēja zagt caur iepirkumiem, cik tik gribēja. Šodien vienkārši nav bijis tāda trekno gadu perioda pirms krīzes. Lai arī it kā bija struktūrfondi, bet nekur nekādas planšetes neredz, kas tiek darīts par šiem fondiem. Jo fondi tiek izzagti augšās, nemaz nenonākot līdz kaut kādiem tur "projektu" ieviesējiem.

Upuru būs daudz. Palasot presi, skaidrs, ka valstis, kas nevarēja NATO sakasīt 2%, netaisās krīzes laikā maksāt pat 0,2% un vislabāk vispār nekādu NATO neuzturēs. Līdz ar to jāpiekrīt Makronam, ka šis veidojums ir brain dead. Latvijas drošības arhitektūra ir aizlidojusi izplatījumā.

Kam vajadzīgs Rail Baltica? Lai izplatītu infekcijas? Var jau cerēt, ka ES nākamā perioda budžetā nauda atradīsies. Taču šobrīd izskatās, ka šo budžetu pilnībā atdos vīrusa krīzē cietušajām valstīm. Un relatīvi maz cietušās Austrumeiropas valstis nesaņems neko.

Kamdēļ runāt par kaut kādam augstskolu reformām, ja izglītība pārvērtusies par masturbēšanu internetā? Tad tik būs, kad sāks darbu ārsti, kas anatomiju mācījušies Pornhub, un inženieri, kas tiltu būvi apguvuši, spēlējot Civilizāciju.

Aprīlī 25 Itālijas valdošās partijas Pieczvaigžņu kustība deputāti nāca klajā ar ļoti būtisku memorandu. Tas satur ļoti skaidru programmu, kurai būs sekas uz visu ES. Viens no punktiem - pārtraukt Itālijas neto dāvanas Eiropas Savienības budžetam. Laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam Itālija uzdāvināja ES vairāk nekā 100 miljardus EUR. Bet ar to būs cauri.

Līdz ar to Austrumeiropas valstīm ir jāgatavojas, ka neviens nekādus struktūrfondus nedos. Gluži otrādi, tā kā Latvija maz cietusi, mums būs jāiemaksā kārtējos ES līmeņa instrumentos simtiem miljonu. Centrāleiropas valstis neplāno atcelt robežu kontroles, kamēr nebūs skaidrība par ES nākamā perioda budžetu. Tās iekasēs muitas nodevas uz robežas par visu tranzītu, lai nosegtu atņemto finansējumu. Kur tad vispār būs ES jēga?

Vienīgais, ko atlicis saprast - kam skanēs zvans? Kā klasiķis teica par kritisku periodu Eiropas vēsturē. To drīz uzzināsim.

(1) https://www.bbc.com/future/article/20161026-why-the-forgotten-soviet-internet-was-doomed-from-the-start

(2) https://www.telegraph.co.uk/news/2020/04/25/latvia-kept-covid-deaths-dozen-businesses-stayed-open/

Novērtē šo rakstu:

98
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

12

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

12

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...