Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies
Maija Krieviņa*22.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
20. septembrī LTV1 raidījumā "De Facto" politiķis, Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms apgalvoja: “2016. gadā tika pieņemti grozījumi, kas ļāva šo tikko uzcelto viesnīcu pretēji jebkurai loģikai pārveidot par daudzdzīvokļu namu. Nebija solīto darba vietu, un nodokļi bija 40 tūkstoši eiro mīnusā.”
Šādi apgalvojumi sniedz sabiedrībai nepatiesu informāciju. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas detālplānojumam uzbūvētais "Turaidas kvartāls", kur nolaistā un nesakārtotā teritorijā tika investēti 20 miljoni eiro, tika klasificēts kā viesu izmitināšanas komplekss.
Diemžēl šāds īpašuma statuss nedeva iespēju apartamentu īpašniekiem un īrniekiem šeit, Jūrmalā, deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu. Taču dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, kas tur pastāvīgi dzīvoja, vēlējās, lai viņu deklarētā dzīvesvieta atbilstu faktiskajai. Tāpēc, lai situāciju atrisinātu, būvniecības ierosinātājs iesniedza domē lūgumu par detālplānojuma maiņu.
Pēc funkcijas maiņas samaksātā NĪN apmērs nevis samazinājās, kā raidījumā apgalvo U.Kronblūms, bet, gluži pretēji, pieauga, jo vairs nepastāvēja iespēja saņemt NĪN atlaidi līdz 70% zemei un līdz 25% nekustamajam īpašumam.
Ja 2016. gadā uzņēmums samaksāja 79 800 EUR, tad 2017. gadā – 95 070 EUR, 2018. gadā - 91 072 EUR, bet 2019. gadā 84 854 EUR. Te jāpiebilst, ka katru gadu daļa dzīvokļu tiek pārdota un NĪN maksā to īpašnieki.
Īpašuma statusa maiņa neietekmēja arī izveidoto darbavietu skaitu, bet par to, ka darbavietas Jūrmalā ir radītas, liecina strādājošo samaksātie nodokļi. Trijos gados (2017.-2019.) ir samaksāti 315 tūkstoši EUR valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, bet Jūrmalas budžetā – 173 tūkstoši EUR iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
"MC Turaida Property" nav zināmi motīvi, kas liek politiķim U.Kronblūmam izplatīt nepatiesus apgalvojumus. Tomēr mēs vēlamies paust cerību, ka turpmāk arī tik nopietns raidījums kā "De Facto" akli neuzticēsies šādiem it kā ekspertiem un pārbaudīs viņu teikto, savukārt citi mediji atradīs iespēju publicēt patiesībai atbilstošu informāciju.
* SIA "MC Turaida Property" valdes locekle
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
