Iesaki rakstu: 
Man jāsaka, ka Hosams Abu Meri kungs ir diezgan noslēpumains pilsonis. Tiem, kas nezina viņa biogrāfijas detaļas pirms viņa ierašanās Latvijā, būs ļoti grūti atrast informāciju par viņa jaunību, radiem vai vecākiem.
Par Abu Meri kunga dzīvi pirms ierašanās Latvijā ir zināms tikai tas, ka savu dzimteni Libānu viņš atstājis 18 gadu vecumā. Līdz tam brīdim Abu Meri kungs it kā vispār neeksistēja.
To pašu var teikt par viņa Libānas ģimeni - vairākas stundas meklējot internetā, man neizdevās atrast nevienu interviju, kurā slavenais ārsts un politiķis Abu Meri runā par saviem vecākiem. Tikai vienu reizi un pat netieši Abu Meri kungs pieminēja savu ģimeni, kad Beirūtā šī gada augustā notika zemestrīce.
Abu Meri kungs aktīvi darbojas savus sociālajos tīklos, taču arī tur nav informācijas par viņa Libānas saknēm. No vairākiem simtiem fotogrāfiju kopš 2015. gada es neesmu atradis nevienu fotogrāfiju, kas jebkādā veidā būtu saistīta ar Abu Meri kunga dzimteni.
Tajā pašā laikā Abu Meri kungs pirms dažām dienām ar viņam jau raksturīgo noslēpumainību paziņoja par sava brālēna nāvi. Paziņojumā teikts, ka viņa brālēns Libānā, kuram ir 31 gads, sportisks armijnieks, mēnesi cīnījies ar Covid-19 slimnīcā, nomiris.
Uzreiz jāsaka, ka ir diezgan dīvaini, ka pēc 28 gadu nodzīvošanas Latvijā Abu Meri kungs, runājot par savu brālēnu medijos, atcerējās viņu tikai pēc viņa nāves. Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka faktiski vienīgais, ko Abu Meri kungs varēja pateikt par savu brālēnu, bija tas, ka viņa brālēns nomiris.
Ņemot vērā, ka brālēns bijis sportisks armijnieks, Abu Meri kungs nepiemin ne brālēna militāro pakāpi, ne karaspēku, kurā dienējis, ne sporta veidu, ar kuru nodarbojies. Abu Meri kungs nesaka, cik tuvi viņš un viņa brālēns bija. Viņš arī nerunā par to, kā viņa vecāki pārdzīvo šo nāvi. Mēs nezinām, vai brālēnam ir sava ģimene un bērni. Abu Meri kungs pat brālēna vārdu nepiemin.
Viss, kas mums jāzina par Abu Meri kunga, iespējams, nelaiķa brālēnu, ir tas, ka viņš nomira no koronavīrusa. Mums nav jāpiepilda galva ar nevajadzīgu informāciju par skumjām, ko nāve radīja ģimenei. Mums vienkārši jāatceras, ka koronavīruss ir nopietna slimība, no kuras jūs varat nomirt. Ja atceramies, ka koronavīruss ir bīstams, tad mirušā karavīra vārdam nav pilnīgi nekādas nozīmes.
Neesmu no tiem, kuri katru vakaru ar nepacietību gaida nākamo Alda Gobzema tiešraidi, vai tiem, kuri koronavīrusu uzskata par feiku. Bet, lasot šādas ziņas par noslēpumaina Latvijas politiķa noslēpumaino radinieka nāvi koronavīrusa dēļ, es sāku saprast, kāpēc cilvēku prātos parādās skepse par pandēmiju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
