Par agru mēģināt uzminēt biļešu cenas "Rail Baltica" maršrutā uz 2030. gadu
Aivars Strakšas11.07.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Vēl jau "Rail Baltica" projekts ir tikai uz papīra, un kas zina, vai to izdosies līdz 2030. gadam pabeigt. Nav pat zināms, vai projektā iesaistītajām valstīm izdosies sarūpēt finansējumu. Tāpēc runāt var tikai par principiem, kas būs biļešu cenu veidošanas pamatā.
Pirmkārt, cena būs jānosaka, skatoties uz maršruta konkurētspēju ar citām alternatīvām. Tas ir tikai loģiski. Nevienu ar varu piespiest nesanāks.
Otrkārt, pārvadātājs skatīsies uz ieņēmumu optimizācijas iespējām. Tātad potenciālais pasažieru skaits un pasažieru izvēles elastība starp pārvietošanās iespējām, skatoties no cenas izmaiņām. Mērķis - maksimizēt ieņēmumus.
Treškārt, visas izmaksas, kā arī pārvadātāja saprātīgu peļņu, ko neizdosies segt no biļešu ieņēmumiem, būs spiestas uzņemties uz sevi projekta dalībvalstis. Tātad nodokļu maksātāji. Un tas ar pašreiz plānotajām projekta izmaksām patiešām nebūs maz.
Tie, kuriem ir bijusi iespēja izmantot ātrvilcienu, zina, ka ātrvilciena biļetes nav lētas. Parasti cenas ir salīdzināmas ar lidmašīnas biļešu cenām. Tātad ātrvilcienu izvēlēsies nevis brauciena lētuma, bet citu iemeslu dēļ.
Nez vai ātrvilciens būs iemesls iedzīvotājiem papildus pārvietoties. Kāds izvēlēsies ātrvilcienu, atsakoties no lidmašīnas, cits no autobusa, vēl kāds no privātās automašīnas. Tāpēc ar ātrvilciena parādīšanos diez vai "vidējā temperatūra slimnīcā" būtiski mainīsies.
Tas tā, viela papildu pārdomām, vērtējot ātrvilciena projekta ieguldījumu ekonomikā.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
