Par agru mēģināt uzminēt biļešu cenas "Rail Baltica" maršrutā uz 2030. gadu
Aivars Strakšas11.07.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Vēl jau "Rail Baltica" projekts ir tikai uz papīra, un kas zina, vai to izdosies līdz 2030. gadam pabeigt. Nav pat zināms, vai projektā iesaistītajām valstīm izdosies sarūpēt finansējumu. Tāpēc runāt var tikai par principiem, kas būs biļešu cenu veidošanas pamatā.
Pirmkārt, cena būs jānosaka, skatoties uz maršruta konkurētspēju ar citām alternatīvām. Tas ir tikai loģiski. Nevienu ar varu piespiest nesanāks.
Otrkārt, pārvadātājs skatīsies uz ieņēmumu optimizācijas iespējām. Tātad potenciālais pasažieru skaits un pasažieru izvēles elastība starp pārvietošanās iespējām, skatoties no cenas izmaiņām. Mērķis - maksimizēt ieņēmumus.
Treškārt, visas izmaksas, kā arī pārvadātāja saprātīgu peļņu, ko neizdosies segt no biļešu ieņēmumiem, būs spiestas uzņemties uz sevi projekta dalībvalstis. Tātad nodokļu maksātāji. Un tas ar pašreiz plānotajām projekta izmaksām patiešām nebūs maz.
Tie, kuriem ir bijusi iespēja izmantot ātrvilcienu, zina, ka ātrvilciena biļetes nav lētas. Parasti cenas ir salīdzināmas ar lidmašīnas biļešu cenām. Tātad ātrvilcienu izvēlēsies nevis brauciena lētuma, bet citu iemeslu dēļ.
Nez vai ātrvilciens būs iemesls iedzīvotājiem papildus pārvietoties. Kāds izvēlēsies ātrvilcienu, atsakoties no lidmašīnas, cits no autobusa, vēl kāds no privātās automašīnas. Tāpēc ar ātrvilciena parādīšanos diez vai "vidējā temperatūra slimnīcā" būtiski mainīsies.
Tas tā, viela papildu pārdomām, vērtējot ātrvilciena projekta ieguldījumu ekonomikā.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
