Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Par akcīzes nodokļiem tabakai, alkoholam un neveselīgam uzturam

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
25.08.2013.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā nodokļu sistēma ir amorāla. Mēs iekasējam par maz nodokļu, lai uzturētu valsts funkcijas. Nodokļu masa, kas rada valsts budžetu, Latvijā proporcionāli ir trešā mazākā Eiropā, bet šie nodokļi galvenokārt ir darbspēka nodokļi.

Pilnīgi pareizi valdība darbspēka nodokļus samazina, taču tai nepietiek drosmes celt citus – apgrozījuma nodokļus, piepildīt valsts budžetu, un lietot valsts budžeta līdzekļus medicīnai, izglītībai, kultūrai, drošībai (policijai, glābšanas dienestam, robežsardzei).

Visa Latvijas prese un sabiedriskā doma vienlaikus kliedz – samaziniet nodokļus, dodiet vairāk naudas skolotāju, kultūras darbinieku vai policistu algām un ceļu remontam. Pat brīdī, kad sadeg Rīgas pils jumts (Stradiņa slimnīca, „Rīgas ūdens” ēka utt.), un vainojami patiesībā jau ir celtnieki, visi prasa valsts budžetam naudu.

Tātad – valstij nav un nevar būt vairāk naudas, kā no nodokļiem un nodevām ievākts, ja vien nav vēlmes kaut ko privatizēt vai pārdot. Vienosimies, ka nevaram vairāk palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo iemaksu. Kas mums atliek – nekustamā īpašuma nodokļi, kas šobrīd aiziet pašvaldībām, kuras tad nu šim nodoklim dod milzu atlaidi, kā arī apgrozījuma nodokļi – pievienotā vērtība 21% apmērā un akcīzes nodokļi.

Protams, valstij ir tiesības pievienotās vērtības nodoklim dot ne vien samazinājumu, bet arī palielinājumu, proti, noteikt paaugstinātu pievienoto vērtību, teiksim 31% apmērā, lietām, bez kurām vienkāršais Latvijas iedzīvotājs itin viegli varētu iztikt, piemēram, Harley motocikliem vai Bentley mašīnām, zelta izstrādājumiem, kažokādām vai modes precēm. Tieši šo izstrādājumu pircēji un tirgotāji ir raženākie partiju sponsori, tādēļ vismaz šogad valdībai pietrūks politiskas gribas kaut ko tādu uzsākt.

Patiesībā vienīgie nodokļi, ko valdība var paaugstināt, nepasliktinot iedzīvotāju dzīves apstākļus, ir akcīzes nodokļi, kas ļauj izpildīt valdības deklarācijā paredzēto nodokļu masu - 1/3 no IKP. Pie kam akcīzes nodokļus var izmantot lai samazinātu atsevišķu produktu iegādi un lietošanu.

Nosakot augstāku akcīzes nodokli energonesējiem (gāzei, benzīnam), tieši tiek ietekmētas ražošanas izmaksas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju. Tad nu mūsu skatiens pavēršas uz tiem izstrādājumiem, kas nodara postu un kaitējumu cilvēku veselībai, bet joprojām tiek nopietni lietoti.

Akcīzes nodoklis tabakai

Tabakas izstrādājumi ir vienīgais produkts, ko Latvijā neražo, ko lieto pārmēru, kam nav nekāda pozitīva pienesuma. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, liela daļa no tā – kontrabandas cigaretes, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

Smēķētājs gadā nokūpina 500 –1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Dažādās valstīs šis slogs ir atšķirīgs, bet Eiropas savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24 – 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Otrs ekonomisks trieciens, ko dod tabakas smēķēšana, ir netiešās izmaksas, jo smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz pasīvajiem smēķētājiem. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu – smēķēšanas rezultāts ir samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Turklāt smēķētājs pamanās darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.

Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas statistikas Latvijā, bet ceļu policisti apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi, kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību novērsusi aizsmēķēšana. No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas.

Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem.

Tabakas industrijai ir fantastisks lobijs – gandrīz katrā partijā ir kāds deputāts, kas ar putām uz lūpām atkārtos tabakas industrijas mantras – ja jūs paaugstināsiet akcīzes nodokli – pieaugs nelegālais tirgus, cilvēkiem nepieciešamas izvēles iespējas – smēķēt vai ne, tiks piesauktas cilvēktiesības, kā arī rūpes par mazajiem veikaliem un kioskiem, kuri pārtiek no tabakas tirdzniecības.

Tabakas lobijs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā panāca Eiropas minimālās tabakas akcīzes (90 eiro uz 1000 cigaretēm, šobrīd Latvijā tas ir 74 Eiro, bet vidēji Eiropā 180 eiro) atlikšanu līdz 2018. gadam. Kopš tā laika tabakas lobisti Igaunijā brīdina par zemo akcīzi Latvijā un to, ka visi igauņi brauks pirkt cigaretes Latvijā, bet Latvijā stāsta par zemajām cenām Igaunijā, un to, ka visi plaušu vēža kandidāti trauksies blokiem pirkt cigaretes Igaunijā.

Igaunija šo minimālo akcīzi sasniegs jau 2014. gada 1. janvārī, bet cigarillām un cigāriem jau sen to ir pārsniegusi. Latvijas Veselības ministrija aicina to sasniegt 2015. gada 1. janvārī, taču loģiski būtu visām Baltijas valstīm vienlaikus to veikt 2014. gadā – lietuvieši tam piekritīs, jo viņu budžets šobrīd ir vēl caurāks.

Šādam nodokļa kāpumam ir divi argumenti – samazināsies smēķēšana bērnu un jaunatnes vidū, jo šiem pircējiem tiešām pirkumu nosaka cena, otrkārt, valsts budžetā ienāks 10 – 15 miljoni vairāk atkarībā no akcīzes pieauguma. Es saprotu, ka Saeimas finansu, budžeta (nodokļu) un tabakas lobēšanas komisijā šāda nodokļu paaugstināšana būs asiņaina kauja, bet īsti valdībai un Saeimai nav alternatīvas.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem

Latvijā šobrīd alkohola jomā ir divas problēmas: alkoholisms bērnu un jaunatnes vidū, kā arī ļoti augstais nelegālā alkohola īpatsvars. Pievienojot lielāku akcīzi, alkoholam samazinātos dzeršana bērnu vidū (kas viegli iegādājas 7% alu plastmasas pudelē par 1,15 latiem vai mistiskus kokteilīšus skārdenēs), bet pieaugušie vairāk dzertu nelegālo alkoholu.

Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir vismaz trešdaļa visa alkohola un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā. Principā tas nozīmē 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna Latvijā ik dienas. Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur to var iegādāties. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena „točka”. Katrā ciemā atrodama „točka”, par kuras esamību tikai ciema policists vienīgais neko nav dzirdējis.

Nelegālais alkohols galvenokārt tiek šķaidīts uz vietas vai nāk pāri Krievijas vai Baltkrievijas robežām veselām fūrēm, kas vairāk vai mazāk ir pietiekami augstas kvalitātes, bet valstij netiek nodokļi. Tas, kas tiek šķaidīts no nezināmas izcelsmes spirta, kā likums, satur denaturēta spirta sastāvdaļas, metanolu un dietilftalātu, acetaldehīdu, gaistošos spirtus, bioloģiski aktīvas smaržvielas, smagos metālus un tiek ražots no piesārņota ūdens.

Jādomā, ka augstā mirstība Latvijas alkoholiķiem no aknu slimībām un sirds slimībām galvenokārt saistās ar šā šķaidītā alkohola lietošanu. Pie kam šis šķaidītais alkohols sastopams ne tikai „točkās”, bet arī visai cienījamos krogos un tiek tirgots kā kaimiņienes iznests no Latvijas balzāma lielās plastmasas pudelēs.

Protams, šie šķaidītie dzērieni nav tik kaitīgi kā metanols, etilēna glikols, izopropanols vai glikola ēteri, ko mūsu līdzcilvēki pamanās iedzert garāžās, ražotnēs vai vienkārši kompānijā, bet šo dzērienu lietotāji parasti nonāk tiešā pataloganatoma aprūpē un citiem mediķiem galvassāpes vairs nerada.

Jauniešu alkoholisms ir vairāk saistīts ar legālo alkohola tirdzniecību. Visvairāk jaunieši nodzeras ar veikalā pērkamiem dzērieniem. Tādēļ Eiropas Savienības nostādne ir stingra – alkohola akcīzes nodoklis ir jāceļ. Igaunijā alkohola akcīze ir 170%, salīdzinājumā ar akcīzi Latvijā, un igauņi veiksmīgi turpina ražot savu Vana Tallinn, dzer vēl vairāk nekā latvieši, pie kam vairāk lieto legālus ražojumus.

Veselības ministres Ingrīdas Circenes uzstādījums akcīzes nodokļa paaugstināšanai bija ciets – paaugstināt pakāpeniski, divas reizes gadā, līdz tiek sasniegts igauņu akcīzes nodokļa līmenis. Pat optimālā variantā – ceļot akcīzi pa 10% divas reizes gadā, Igaunijas pašreizējo nodokli varam sasniegt tikai četros gados, bet igauņi taču arī savējo pakāpeniski paaugstina.

Alkohola akcīzes pakāpenisku, noteiktu un likumā ierakstītu paaugstināšanu būtu jāaizstāv arī alkohola ražotājiem un tirgotājiem, jo jebkura cita valdība, ja to nevadīs piesardzīgais un stabilais Dombrovskis, naudas dēļ akcīzi palielinās divkārt. Cits jautājums – kāds ir pakāpeniskā palielinājuma solis – Veselības ministrijas ieteiktie 10%, Atturības biedrības proponētie 20% vai kāds mazāks skaitlis, ko proponētu paši alkohola ražotāji.

Katrā ziņā, kā pierādīts PVO pētījumos, nodokļu likmju paaugstināšana ietekmē sabiedrības paradumu maiņu un veicina tās izpratni par veselīgu dzīves stilu. Alkohola akcīzes paaugstināšana ir valdības ziņa, ka dzeršana un pļēgurošana nav valdības atbalstīts dzīves veids. Toties valdībai būtu laiks atcerēties, ka Eiropā alkohola ierobežošana nenozīmē tikai akcīzes celšanu, bet arī cita veida nodokļu un nodevu politiku, piemēram, ļoti dārgas licences par alkohola tirdzniecību gan mazumtirdzniecībā, gan izlejamā veidā.

Ja valdība paaugstina alkohola akcīzi, vismaz daļu iegūtās naudas (pašreizējie aprēķini liecina, ka tas varētu būt aptuveni 13 miljoni latu) būtu jānovirza Iekšlietu ministrijai tādu struktūru stiprināšanai, kas var un vēlas apturēt „točku” darbību, pastiprināt muitas kontroli un pieķert negodprātīgus muitniekus un robežsargus, kas pāri Latvijas robežām pumpē nelegālu alkoholu un cigaretes.

Akcīzes nodoklis vārāmajai sālij

Pārmērīga vārāmās sāls (NaCl) lietošana Latvijā ir galvenais faktors, kas ietekmē asinsspiediena paaugstināšanos. Hipertonija ir būtisks iemesls nieru mazspējai, insultam un infarktam. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Latvijas medicīnas priofesionāļi pārmēra sāls lietošanu ierindo ceturtajā vietā kaitīgo ieradumu topā aiz smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida un alkohola pārmēra lietošanas. Ēdiena pārsālīšana mūsu valsts iedzīvotāja vidējo dzīves ilgumu samazina par 2 –3 gadiem salīdzinot ar vidējo skandināvu, bet 3 –4 gadus, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti.

Ikdienā cilvēkam nepieciešams 1 – 2 grami vārāmās sāls (NaCl). Šādu daudzumu var uzņemt ar gaļu, zivīm, citiem uzturproduktiem, kas nav speciāli sālīti. Latvieši sāli uzņem 10 – 12 gramus dienā (PVD pētījuma dati) vai 12 – 15 gramus dienā (ēšanas paradumu pētījumu dati).

Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem galvenokārt ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Lai mūsu maizīte iznāktu mīksta un kraukšķīga, tai ir par daudz vārāmās sāls. Daudz par daudz sāls ir čipsiem, desu izstrādājumiem, sieram un citiem produktiem. Pat, ja vienam produktam šis nātrija hlorīds nepārsniedz pieļaujamās devas, kopumā ikdienas iedzīvotājs, kas pārtiku pērk lielveikalā, sāli saņem par daudz.

Veselības ministrija ilgstoši centusies pārliecināt ražotājus, ka produktos Latvijā nevajadzētu būt vairāk kā 1,25 gramiem sāls uz simts gramiem produkta. Protams, marinētās siļķēs un gurķos šis skaitlis nemainīgi būs daudz augstāks. Toties, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts ražo desas un cīsiņus ar pazeminātu sāls sastāvu, lai tos varētu lietot bērni skolās un bērnudārzos. Liepkalnu maiznieki ražo ļoti labu un garšīgu graudu maizīti ar pazeminātu sāls saturu, un viņiem cenšas līdzināties Fazer maiznieki. Un tomēr – ja vidēji pusotru procentu no mūsu apēstajiem pārtikas produktiem ir vārāmā sāls, tad dienā sanāk daudz daudz vairāk par nepieciešamajiem 2 gramiem un nepārprotama slodze mūsu nierēm.

Daļai sabiedrības jau kopš bērnības ir ieradums lietot daudz vairāk sāls, nekā fizioloģiski nepieciešams, to papildus pieberot klāt nemaz nepagaršotam ēdienam. Tradīcijas sāls lietošanā nāk no seniem laikiem, kad NaCl bija būtiskākais konservants, sālīja gaļu, zivis, gurķus un sēnes. Sāls ātri notrulina garšas kārpiņas un cilvēks sāk sāli bērt arvien vairāk pie zupas, kartupeļiem, tomātiem un gurķiem. Nez kādēļ lielākā daļa no sāls atkarīgajiem kļūst par pavāriem un pārsāla jebkuru zupiņu restorānā vai ātro uzkodu ēstuvē. Ir zināma arī atkarība no sāls. Ar šo kaiti laikam visvairāk slimojuši tie, kas radījuši ātro uzkodu restorānus ar pamatēdienu – frī kartupeļus ar sāli un nedaudz gaļas.

Agri vai vēlu Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem nāksies saprast, ka sāls un cukura lietošana ierobežojama jebkurā veidā. Kaut vai tādēļ, ka tieši cukura diabēts, adipozitēte, arteriāla hipertenzija un sirds asinsvadu mazspēja kopā ar sirds vai smadzeņu infarktu ir tā buķete, ko ārstēt cilvēkam ir visdārgāk un visgrūtāk. Pārmērīga sāls un cukura lietošana jebkurā gadījumā vēlāk atsaucas uz valsts un iedzīvotāju pašu maciņu, dārgos medikamentus gadiem lietojot.

Veselības ministrijas piedāvājums aplikt ar akcīzes nodokli produktus ar paaugstinātu sāls daudzumu, nevis pašu sāli, ir pamatots. Tomēr būtu mērķtiecīgi pirmajā nodokļa piemērošanas reizē ar nodokli aplikt tikai pārsālītos produktus, kam sāls saturs pārsniedz 2%, nevis tos, kas vienkārši pārsniedz ieteicamos 1.25%. Šobrīd Veselības ministrijas piedāvājums ir aplikt desas un tamlīdzīgus izstrādājumus no gaļas, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta, kā arī sālītu, sālījumā, žāvētu vai kūpinātu gaļu un gaļas subproduktus ar 5 latu (7 eiro) akcīzes nodokli par 100 kilogramiem jeb 5 santīmiem par kilogramu.

Šāds nodoklis attiektos gan uz importētiem, gan pašmāju ražojumiem, tirgu neiespaidotu. Tomēr nomērīt šos 1.25% sāls nenāksies viegli, un pašreizējās ražošanas iekārtas šādu sāls daudzumu pievieno praktiski jebkuram gaļas izstrādājumam.

Tāpat Veselības ministrija iesaka aplikt ar akcīzes nodokli – 15 lati (21 eiro) par 100 kilogramiem – kartupeļu čipsus, popkornu un sāļās kukurūzas uzkodas, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta. Tās tiešām visas satur daudz par daudz sāli un būtu samazināmas iedzīvotāju uztura racionā, kaut mēs labi zinām pašmāju ražotājus, kas šobrīd cenšas ražot čipsus ar pazeminātu sāls saturu. Trešā ražojumu grupa, ko iesaka ar nodokli aplikt Veselības ministrija, ir sāļās rūpnieciski ražotās zupas un buljonu kubiciņi.

Manuprāt, konsekventi būtu aplikt ar nodokli arī pārlieku sāļus cepumus, maizi, sieru un citus produktus, taču par normu pieņemot pārlieku augstu sāls daudzumu, piemēram, Skandināvijā ieteiktos 2%.

Tieši diskusijai par sāls samazināšanu būtu jākļūst par sarunu priekšmetu starp Veselības ministriju, veselības profesionāļiem no vienas puses un Zemkopības ministriju, pārtikas ražotājiem no otras puses, nevis psihopātiskai bļaušanai par nabaga ražotāju, kam nodoklis atņems pēdējo maizes riecienu. Akcīzes nodoklim sālij būtu jākļūst nevis par valsts iespējamās peļņas avotu, bet par ceļa stabu virzībai uz patiesi veselīgu produktu ražošanu.

Akcīzes nodoklis transtaukskābēm

Publikācijas pēdējās dienās liecina, ka Latvijā tiešām cilvēki neko nezina par taukiem, un publicē melīgu informāciju, ka Veselības ministrija gatavojas ierobežot taukus un aplikt tos ar nodokļiem.

Bez taukiem cilvēka organisms dzīvot nevar, tauki ir vajadzīgi šūnas uzbūvei, hormonu transportam, enerģijai, vielmaiņai. Vislabākie tauki ir zivs tauki, par labiem taukiem mēs uzskatam olīveļļu, spiestas augu eļļas, sliktāki tauki ir dzīvnieku un piena tauki, kā arī rafinētas augu eļļas, taču arī tos cilvēkam mērenās devās ir ieteicams lietot uzturā.

Vienīgie sliktie tauki ir transtauki, kas veidoti augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā. Parasti šie tauki ražoti mākslīgi no palmu eļļas, tie ir termoizturīgi, veido produktam nepieciešamo konsistenci (nu gluži kā plastmasa). Tādēļ šie tauki tiek plaši izmantoti margarīna ražošanā, bet īpaši kulinārijā. Lielā tortes roze mūsdienās nekad nav ražota no dabīga saputota sviesta, bet no transtaukiem. Transtaukus, kā jau mākslīgu produktu, cilvēka organisms nevar pārstrādāt un izmantot, tie izgulsnējas no iekšpuses uz asinsvadu sieniņām kā pangas un kļūst par iemeslu infarktam, insultam vai artērijas trombozei.

Kardiologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība jau daudzkārt aicinājusi Latvijas valdību veikt izmaiņas likumdošanā (kādas tās jau šobrīd ir Skandināvijā, Šveicē, Islandē), kas Latvijā atļautu tikai tādu produktu ievešanu, pārdošanu un izmantošanu, kuros transtaukskābes sastāda <2% no kopējā tauku daudzuma, pie kam tas attiektos gan uz gatavo produktu, gan izejvielām.

Diemžēl Zemkopības ministrija šobrīd iestājas kā lielais neveselīga dzīvesveida lobijs, un likumdošana šajā jomā nekust ne no vietas. Tāpat kā nekust no vietas Latvijas Ārstu biedrības aicinājums visiem produktiem ieviest marķējuma prasības, kurās tiek norādīts tauku sastāvs, izsakot procentos, gramos un kalorijās (norādot kopējo tauku daudzumu un paskaidrojot tauku veidu proprcionālo sadalījumu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki) uz 100 g produkta.

Kaut akcīzes nodoklis nav pats iedarbīgākais līdzeklis, kā izmainīt ražošanas un gatavošanas paradumus, Veselības ministrija Ingrīdas Circenes vadībā ir nolēmusi spert šādu argumentētu soli savu iedzīvotāju veselības saglabāšanā un pieprasa valdībai aplikt ar akcīzes nodokli margarīnu, augu tauku maisījumus un palmu eļļu. Ja šis solis izdosies, Ingrīda Circene savas valsts iedzīvotāju veselībai būs veikusi nozīmīgu darbu, jo ražotāji atgriezīsies pie konditorejas izstrādājumiem no dabiskiem taukiem, pārstās ražot „krējuma produktu” un „siera produktu”, kas nav ne siers, ne krējums, bet transtauku maisījums.

Tie, kas atceras aizpērnā gada skandālu, kad Kopenhāgenas Gentoftes Universitātes profesors Stēns Stenders pārbaudīja Laimas ražotās vafeles un atklāja, ka tajās transtauki sastāda vairāk nekā 16% produkta masas, kas vienkāršotā valodā nozīmē – lēnais ciankālijs. Kaut Laima publiski centās atmazgāties, tās vadībai pietika saprāta defektu pārvērst par efektu un tieši konkrētās vafeles turpmāk ražot no dabiskiem taukiem. Es tagad varētu šīs vafeles ieteikt visiem un Laimu minēt kā labu piemēru, ja vien Laima būtu taukus nomainījusi visiem saviem izstrādājumiem.

Vismaz šobrīd Latvijā bulciņas, kūkas, tortes, kā arī nezināmas izcelsmes saldējumu pirkt ir pašnāvnieciski (es pats lietoju Skrīveru mājas saldējumu, kura dabisko izcelsmi esmu noskatījis viņu ražotnē).

Akcīzes nodoklis cukuram un saldinātajiem dzērieniem

Iespējams, tieši šis akcīzes nodoklis varētu būt sarežģītākais un valdībai nepieņemamākais. Tomēr statistika nepielūdzami saka, ka Latvijā normāla ķermeņa masa konstatēta tikai 52,9% vīriešu un 49,6% sieviešu, bet paaugstināta ķermeņa masa vai aptaukošanās – 44,8% vīriešu un 45,4% sieviešu. Aptaukošanās kļūst par bērnu slimību. Normālas ķermeņa masas īpatsvars pirmklasniekiem samazinās. Latvijā vidēji 22,7% septiņus gadus vecu pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, astoņus gadus veciem pirmklasniekiem – 23,8%.

Aptaukošanās galvenais iemesls, protams, ir mazkustīgs dzīvesveids un sporta neesamība skolās. Atsevišķas Izglītības ministrijas ierēdnes mums kļuvušas par Latvijas aptaukošanas simboliem, jo kategoriski pretojas trešajai sporta stundai (kur nu vēl ceturtajai un piektajai, kā rekomendē PVO) skolā. Tomēr otrs iemesls ir neveselīgs uzturs, un galveno lomu šeit spēlē cukura pārmērīga lietošana.

Veselības ministrija, vēloties ar nodokļu politiku mainīt uztura paradumus, aicina cukura konditorejas izstrādājumus (karameles, īrisus, dražejas) – aplikt ar akcīzes nodokli 5 lati (7 eiro) par 100 kilogramiem, kā arī palielināt akcīzes nodokļa likmi saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem – 10 lati (14 eiro) par 100 litriem. Iespējams, tieši šeit parādās lielākā problēma, jo saldināti dzērieni ir gan tādi, kur cukura saturs ir ļoti zems, kā ūdens ar aromatizētājiem, sporta dzēriens vai mazsaldinātās ledus tējas, bet ir dzērieni ar pārmērīgu cukura daudzumu (15 –18%) kā kvass, tarhūns un kola, ko nudien nevienam nevajadzētu dzert vairāk par ēdamkaroti.

Iespējams, ka akcīzes nodoklis būtu piemērojams tikai tiem dzērieniem, kam cukura daudzums pārsniedz 7%. Kopš 2011. gada akcīzes nodoklis saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 5,2 lati par 100 litriem, kas ir salīdzinoši zems, jo pagaidām šie dzērieni cenas ziņā ir pieejami patērētājiem, t.sk. jauniešiem un šo dzērienu lietošana lielā daudzumā noved pie liekā svara un aptaukošanās problēmām.

2013. gada nogalē Latvijai ir izdevība savu nodokļu politiku pavērst iedzīvotāju veselības interesēs. Jautājuma būtība slēpjas apstāklī, ka nenovēršami Latvija pie šiem risinājumiem nonāks agrāk vai vēlāk, jautājums ir – vai drosmīga un godīga būs šī Saeima un šī valdība.

Novērtē šo rakstu:

24
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...