Par arestētajos Ventspils uzņēmumos izzagto naudu pirktas villas un „pils” Krētā
Imants Liepiņš01.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem vismaz 150 tūkstoši eiro no naudas, kas izsūkta no Ventspils kriminālprocesos arestētās naudas, iztērēti privātas villas iegādei Krētas vidienē, ar skatu uz jūru. Un tas nav bijis pirmais par arestēto naudu veiktais pirkums. To dokumentē e-pasti un citi dokumenti, kas parāda prokuratūras arestēto Ventspils uzņēmumu „mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni darbības, arestēto uzņēmumu līdzekļus sistemātiski pārceļot savā īpašumā un/vai kontrolē.
2015. gada 18. novembrī kāds grieķis Nikoss Masioudakis rakstīja Rūdolfam Meroni, ka ir atradis 100 kvadrātmetrus lielu māju Aggelianas ciemā Krētā, netālu no Panormosas pilsētiņas uz rietumpusi no Krētas salas galvaspilsētas Irakleio. Mājai ir divas lielas guļamistabas, pagrabs, tās galveno daļu aizņem liela dzīvojamā/ēdamistaba, un tā atrodas uz 666 kvadrātmetrus liela zemesgabala. Sekoja kaulēšanās par cenām, taču no e-pastiem redzams, ka galējā summa bijusi 150 tūkstoši eiro.
Nauda pirkumam ņemta no firmas Comar Invest struktūrvienības Grieķijā, kura pati tikusi nodibināta par līdzekļiem, kas izshēmoti no Ventspils uzņēmumiem. Tās dibināšanā piedalījusies R. Meroni „palīdze” Diāna Jukna no Mārupes, kura kopā ar R. Meroni dažādos periodos ieņēmusi amatus AS Ventbunkers, kas pakļauta prokuratūras uzliktajiem arestiem.
Spriežot pēc R. Meroni personīgās sarakstes ar dažādiem nekustamo īpašumu mākleriem, nekustamo un kustamo īpašumu meklēšana atpirkšanai no Grieķijas īpašniekiem sākusies vēl pusotru gadu pirms šī konkrētā darījuma, tātad runa ir par iepriekš izplānotām darbībām organizētā grupā, mantkārīgos nolūkos, sevišķi lielos apmēros.
Pēc iegādes sākušies remontdarbi: tos izplānojis kāds vietējais inženieru birojs, savukārt celtniecības firma Tetraktis par saviem darbiem prasījusi 10'455 eiro (ar PVN).
Tetraktis darbu vadītājs Antonionis Hatzidakis (kuru kādā citā vēstulē R. Meroni raksturo kā „cilvēku, kam es Grieķijā uzticos visvairāk no visiem”) e-pastā ar nosaukumu „Paplašināšanas Projekts Aggelianā” sajūsmas pilnā tonī rakstiski apsola R. Meroni: „Esmu priecīgs, ka tev patika plāni, mēs strādāsim uz pieminētajām pārmaiņām un atgriezīsimies rīt ar jauno plānu versiju! Protams, ka uz jumta var atļauties uzlikt džakuzi baseinu, tā kā mēs parūpēsimies arī par to!”
Tālāk no šīs vēstules var saprast, ka tā nav pirmā māja, kura iepirkta attiecīgajā Krētas apvidū, un ka tobrīd jau notiek darbi īpašumā, kas agrāk piederējis kādam vietējam iedzīvotājam Iraklim. Tiek apspriesti arī mazāki remontdarbi īpašumā, ko sarakstes dalībnieki paši sauc par „Aggelianas pili”.
Ir pilnīgi izslēgta iespējamība, ka vairāku, cita par citu lielāku īpašumu pirkšanai Grieķijā nauda varētu būt nākusi no paša R. Meroni profesionālās darbības ienākumiem vai iekrājumiem: kā parāda izziņa par viņa ienākumiem un nodokļiem 2014. un 2015. gadā, R. Meroni oficiālie ienākumi bijuši tikai 181,2 tūkstoši Šveices franku no Latvijas firmām 2014. gadā, kam jāpieskaita 6324 franki no viena Austrijas uzņēmuma.
Viņa ieņēmumi no divām Šveices un sešām Francijas firmām bijuši nulles apmērā, vēl kāds honorārs ienesis 61,2 tūkstošus franku, bet pamatdarbs advokātu birojā ienesis nožēlojamus 1250 frankus mēnesī (pie Šveices vidējām algām tā ir aptuveni desmitdaļa no skolotājas mēnešalgas). Summa tātad ir 263,8 tūkstoši franku (211 tūkstoši eiro), savukārt 2015. gadā R. Meroni oficiālie ieņēmumi nokritušies līdz 238,7 tūkstošiem franku.
Savukārt vēl mēnesi pirms tam nosūtīts, ar 2015. gada 21. oktobri datēts Rūdolfa Meroni e-pasts atklāj, ka iepriekš Iraklim piederējušajā daudzstāvu ēkā tikuši veikti nesaskaņoti būvdarbi, tālab pēc īpašuma pārņemšanas tie jālegalizē. R. Meroni atbilde uz Tetraktis vēstuli parāda, ka viņš „Irakļa mājas” pirmajā stāvā plāno ierīkot restorānu:
„Paldies tev, Antonios. Ideja par restorānu pastāv. Mūsu draugi un es - mēs visi dievinām krētiešu ēdienu. [...] Bet pēc dažām dienām mums gribētos nomainīt ēdienu veidu. Mums visiem garšo Āzijas virtuve. Lielākoties asa Taizemes, Ķīnas vai korejiešu, vai vjetnamiešu virtuve. Iespējas dabūt tādu Rētimno apvidū ir ļoti ierobežotas. [...]
Pagaidām es redzu:
Pirmais stāvs: (ziemas) restorāns un virtuve
Otrais stāvs: trīs istabas viesiem ar trim vannasistabām
Trešais stāvs: dzīvoklis ar vannasistabu tam pārim, kas vadīs restorānu
Dārzā: ārpus restorāna — dārzs ar bāru
Un tā, vēl viens projekts ir radīts :)))
Ar sveicieniem,
Dr. Rūdolfs Meroni
Meroni & Schmid.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
