Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes attiecībā uz AS „Pasažieru vilciens” (PV) darbību un gribu nedaudz papildināt žurnālista pausto.

Vispirms jau problēmas ar dzelzceļa pasažieru infrastruktūras bēdīgo stāvokli slēpjas tās finansēšanas mehānismā. Proti, no valsts budžeta katru gadu tiek izdalīta noteikta summa pasažieru dotācijām, kuru sadala Satiksmes paspārnē esošā Autotransporta direkcija. Un tur viss ir kopā, gan autobusu, gan dzelzceļa pasažieru dotācijām paredzētā nauda. Tā kā daļa autobusu pārvadātāju ir privāti, tad lobijs un caur to arī spiediens uz direkcijas vadību ir visai nopietns. PV dabūja tikai pašu minimumu, un šī minimuma lielākā sastāvdaļa bija infrastruktūras maksa. PV vadība līdz ar to darīja visu iespējamo, lai infrastruktūras maksa būtu pēc iespējas zemāka, kas arī būtu normāli, ja nebūtu pāris „bet”.

Pirmais „bet” - infrastruktūras maksu nosaka no "Latvijas dzelzceļa" neatkarīga iestāde. Sākumā tas bija Sabiedrisko pakalpojumu regulators un tagad AS „Latrailnet”. Nosaka pēc apstiprinātas metodikas, pamatojoties uz izmaksu attiecināmības un pamatojuma principu. Tātad, piemēram, ja infrastruktūras īpašnieks („Latvijas dzelzceļš”) izremontē kādu staciju, tad rodas papildu izmaksas, izmaksas tiek iekļautas infrastruktūras maksā, un PV būtu jāsamaksā. Viss vienkārši, ja vien Autotransporta direkcija piešķirtu naudu. Taču naudas tam nav. Tāpēc PV valde bija pret jebkādiem remontiem attiecībā uz pasažieru infrastruktūru. Absurds, taču tā tas diemžēl notika.

Otrais „bet” - šķērssubsīdijas no ieņēmumiem par kravu pārvadājumiem uz pasažieru pārvadājumiem ir ar likumu aizliegtas. Līdz ar to peļņu no kravas pārvadājumiem nevar ieguldīt pasažieru pārvadājumu infrastruktūrā. Vienīgais veids, kā sakārtot dzelzceļa stacijas, nepaaugstinot izmaksas, bija un ir ES struktūrfondu finansējums ar minimālu līdzfinansējumu. Tātad politiskās gribas jautājums - piešķirt vai ne ES naudu - nāk no ministrijas puses. Kopš kāda 2016. gada šis jautājums tiek pa kārtām risināts, un kopā ar ES standarta peroniem tiek sakārtotas arī staciju ēkas.

Tātad pamatcēlonis visu sabiedrisko pasažieru pārvadājumu problēmām -  un ne tikai dzelzceļa - ir aplamais finansēšanas modelis, kurš nerisina pasažieru mobilitātes jautājumus, bet aprobežojas tikai ar budžeta līdzekļu sadali starp pārvadātājiem. No otras puses, budžeta piešķirtie līdzekļi vienmēr ir bijuši stipri par mazu, lai nodrošinātu laikmetam atbilstošu pasažieru pārvadājumu kvalitāti. Nav bijis politiskās gribas sakārtot šos jautājumus. Citas prioritātes ir bijušas svarīgākas.

Ja lēmumu pieņemšanas procesi ir sadrumstaloti, turklāt iesaistīto personu kompetence samazinās, bet atbildība ilgstoši netiek prasīta, tad līdz haosam ir tikai daži soļi. Tāpēc haoss PV ir tikai loģisks iepriekš pieņemto lēmumu rezultāts, un atbildība jāprasa no Satiksmes ministrijas vadības, jo tikai viņu spēkos un kompetencē ir sakārtot pasažieru pārvadājumu finansējumu valstī un tikai viņi ir atbildīgi par PV Padomes locekļu izvēli. PV valdes kompetence vai nekompetence ir PV Padomes izvēle un arī atbildība. Pašreiz izveidotā valsts uzņēmumu padomju un valdes locekļu atlase caur HR kompānijām ir novedusi pie pilnīgas bezatbildības. Ja kas, tad vainīga kaut kāda mistiska kandidātu atlases komisija. Tāpēc nevajag brīnīties, ja faktiski visos valsts uzņēmumos vadības kompetence krītas.

Novērtē šo rakstu:

101
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...