Iesaki rakstu: 
Vēlamies atkārtoti vērst uzmanību uz ilgstoši nesakārtotu situāciju Carnikavas novada pašvaldībā sabiedrības līdzdalības, informēšanas un atklātības jomā. Carnikavas novada pašvaldībā tiek pārkāpts normatīvo aktu regulējums par informācijas pieejamību attiecībā uz komiteju un domes sēdes laiku un darba kārtību, kā arī regulāri tiek novēlota domes lēmumu publicēšana pašvaldības interneta mājas lapā www.carnikava.lv.
Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām" 27. panta trešo daļu paziņojums par domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā domes ēkā vai pie tās un publicē pašvaldības mājas lapā internetā.
Carnikavas novada pašvaldības Saistošo noteikumu par Carnikavas novada pašvaldības nolikumu (apstiprināti ar domes lēmumu 2011. gada 25. maijā, protokols Nr. 10, 2. paragrāfs, turpmāk - pašvaldības nolikums) 74. punkts noteic, ka domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša trešās nedēļas trešdienā plkst. 14:00. Šās vēstules rakstīšanas dienā - 2012. gada 18. aprīlī. plkst. 9:00 pašvaldības interneta mājas lapas sadaļā Domes lēmumi ir informācija par nākamo domes sēdi, kas notiks 2012. gada 18. janvārī, bet darba kārtībā ir ievietota informācija par 2012. gada 21. marta domes sēdes darba kārtību.
Likuma „Par pašvaldībām" 26. panta otrā daļa noteic, ka domes lēmumus publicē pašvaldības mājas lapā internetā ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc to parakstīšanas dienas.
Vēstules rakstīšanas dienā plkst. 9:00 pašvaldības interneta mājas lapas sadaļā Domes lēmumi nav publicēti 2012. gada 21. marta domes lēmumi, kā arī domes sēdes protokoli no 2012. gada 18. janvāra, 8. un 22. februāra un 21. marta domes sēdes, kā to noteic nolikuma 129. punkts.
Esam jau iepriekš vairākas reizes informējušas pašvaldības domes priekšsēdētāju D. Jurēvicu par konstatēto situāciju, gan mutiski, gan M. Mundurei nosūtot vēstuli 2011. gada 1. novembrī. Atbildē tika saņemta informācija, ka tiek veikts intensīvs darbs pie mājas lapas uzlabošanas un pilnveidošanas, tomēr iepriekš minētie pārkāpumi joprojām tiek konstatēti. Jāpiezīmē, ka pašvaldības mājas lapa internetā „tiek uzlabota" jau no 2009. gada, tomēr ievērojami normatīviem aktiem atbilstoši saturiski uzlabojumi nav veikti līdz šim brīdim. Par to liecina arī iedzīvotāju viedokļi, kas izteikti komentāros pie rakstiem un sadaļā Viesu grāmata.
Saskaņā ar pašvaldības nolikuma 77. punktu komiteju darba kārtība pēc tās apstiprināšanas tiek ievietota pašvaldības mājas lapā internetā un redzamā vietā pašvaldības administratīvajā ēkā. Pašvaldības mājas lapā nav un nekad līdz šim nav bijusi ievietota informācija par komiteju sēdes norises laiku, vietu un sēdes darba kārtību. Savukārt nolikuma 82. punkts noteic, ka pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras piedalās domes sēdē, ir tiesības izteikt viedokli, ja ir saņemta sēdes vadītāja atļauja. Tādējādi sēdes vadītājam ir vienpersoniskas tiesības liegt iedzīvotājiem izteikt viedokli novadam būtiskos jautājumos, īpaši, ja iedzīvotāju viedoklis ir pretējs izstrādātajam lēmumprojektam - šādu situāciju personīgi piedzīvojām šā gada sākumā notikušā domes sēdē jautājumā par ilgtermiņa investīciju programmas apstiprināšanu turpmākajiem gadie m.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka Carnikavas novada pašvaldības domes darba organizēšana un lēmumu pieņemšanas process ne vienmēr notiek sabiedrības interesēs un sabiedrībai saprotamā veidā, netiek ievērots demokrātijas un atklātības princips domes darbā, liedzot iedzīvotājiem iespēju realizēt līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, kas veicina aizdomas par korupciju. Līdz ar to lūdzam Carnikavas novada pašvaldību novērst minētos pārkāpumus un papildināt pašvaldības nolikumu ar kārtību, kādā iedzīvotāji var piedalīties komiteju sēdēs un realizēt savas līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanas procesā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
