Par aviācijas nozares ietekmi uz Latvijas IKP: Ostapa Bendera Gausa blēņas – un realitāte
Guntars Vītols15.12.2024.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Paanalizēsim vienu pašas nozares reklāmas rullīti, kas līdzinās visiem citiem tādiem un uz ko balstīti dažnedažādi biedēkļi, ka, ja nesponsorēsim miljonu algā saņemošo Ostapu Benderu, Latvijai ir kirdik. Tā mēs te desmitgades ticam Ostapam un esam iztērējuši no budžeta ne vairāk, ne mazāk, bet veselu pusmiljardu eiro. To, ko te nesen „norakstīja” pamatkapitālā.
Jā, tas nav īpaši daudz, jo naudas ir tik daudz kā nekad. Kariņš nemeloja: viņš ar savu kodlu ir izpļekarējis krietni vairāk - Latvija tāpēc nu jau stāv uz finanšu mazspējas sliekšņa.
Atveram pēdējo IATA (starptautiska avio nozares asociācija, aviobiznesmeņi) ziņojumu par Latviju. Ostaps šonedēļ retvītoja, atkal salēja kārtējo spaghetti bolognese mums uz ausīm. Daudzi to pat nepamanīja, jo ausīs jau sen sabāzti izlietoti tamponi, no kā ausis sen iekaisušas, spageti nemaz nepamana.
Pirmkārt, nosaukums. “Aviotransporta vērtība Latvijai”. Ja ir avio, tad ir papildu vērtība, ja nav, tad nav. Šeit melots nav, skatāmies saturu. Lieliem milzu burtiem centrālajā vietā figurē divi skaitļi – 1,9 miljardi eiro (tā ir tā vērtība) jeb 4.4% no IKP. Šo ciparu nenogurstoši izmanto ošleji, lai biedētu - nedosim naudu AirBaltic, iestāsies komunisms un nabadzība! Fonā dūdo Ostaps no Vācijas - Jawohl, mein Führer! (Jā, mans līderi!)
Vērtība Latvijas ekonomikai 1,9 miljardi? Skatāmies turpat. Aviopārvadātāji paši dod 190 miljonus, AirBaltic varbūt pusi no tā - 100. Rīgā AirBaltic tirgus daļa ir 50%. No 2 miljardiem Ostapa sapņi noreducējās uz vienu divdesmito daļu jeb 0.2% no IKP (bet pie valdības pēc naudas viņš vienmēr gājis ar 4.4%).
Darbavietas, brēc mein Führer! Jā, aviopārvadātājam ir kādi tūkstoši, super, bet ir nianse. Konkrēti AirBaltic jau algas nodokļus nemaksā. Es pat nerunāju par gadiem praktizēto un tikai nesen izbeigto darbinieku „ofšorizāciju”. Summa, kuru kompānija samaksājusi algu nodokļos Latvijā, ir līdzīga tai, kuru kompānija daudzos gados saņēmusi no valsts. Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.
Aviopārvadātāji, tie kuri citi, viņi neko no mūsu budžeta nav saņēmuši un tiešām maksā, un tur var godīgi teikt - ietekme uz Latvijas ekonomiku ir. Ryanairi un Wizzairi. Bet, kur tad tie 1,9 miljardi? Gods godam, atrodam nākamo skaitli. 260 miljonus pieliek lidosta, servisi, piegādātāji. Kopā ar pārvadātājiem tātad 450 miljoni. Nav iebildumu.
A kur pārējais? Miljards ir tas, ko darbinieki tērē rimčikos, piemēram. Tieši tāpat kā citi no 900 tūkstošus lielā darbapulka Latvijā. To tā īsti skaitīt klāt pie avio IKP nevar, jo darbinieki jau varētu strādāt arī citur, tāpat maksātu un tērētu. Tas nav kaut kas, ko mēs zaudētu, ja nebūtu avio (bet tā tas tiek pasniegts).
Atlikusī daļa no 1,9 miljardiem jeb 500 miljonu un 11 000 darbavietu… tūrisma nozarē. Bet, viņi jau nesaka, ka visi tūristi atbrauc ar avio, un nesaka, ka tiem darbiniekiem algu maksā tikai no avio tūristu samaksātā. Viņi saka, ka nu šo jomu (tūrismu) avio tikai „ietekmē”. Ej nu uzmini, cik % no tiem 500 miljoniem ir tieši avio, bet viņi manipulatīvi to pieskaita avio ietekmei uz IKP.
No 4.4% mēs nonākam līdz nulle komats %, īpaši, ja runa ir konkrēti par AirBaltic. Pārējais ir pievilkts aiz ausīm. Bet, pag. Aviopārvadājumi ir divvirzienu ceļš. Nu, pieņemsim, ka avio atved tos 2 miljardus. Kaut vai cipars pievilkts aiz ausīm. Bet cik IKP aizved mūsu potenciālo IKP? Ilustrācijai reāls maršruts Rīga-Madeira. Diez vai daudzi portugāļi te drasē pa Rīgas ielām un tērē naudu. Itāļi no populārā cita galamērķa Milānas? Ciao vai arrivederci? Laikam otrais.
Letiņš samaksā 200 eirīšus, aizlido uz Madeiru un sajūsmā iztērē vēl 1000. AirBaltic ceļ Madeiras IKP, ne mūsējo. Tas nav slikti, tā ir mūsu iespēja turp aizbraukt. Tikai viena lieta. Par to tad jāmaksā tam, kurš turp lido, nevis visiem pārējiem jāuztur AirBaltic par 50 miljoniem gadā.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
