Par bērnudārza apšaudi: viss ir tik loģiski un pārliecinoši...
Pietiek lasītājs18.02.2022.
Komentāri (280)
Iesaki rakstu: 
Jau sen gaidīju, kad pasaules un Latvijas mediji sāks izplatīt fotogrāfijas un video ar “pierādījumiem”, kas liecina par krievu armijas un/vai kaujinieku kārtējo uzbrukumu. Gaidīju tos, jo šādas fotogrāfijas un video jau sen ir kļuvušas par siltu tradīciju visiem ģeopolitiskiem konfliktiem, kuras neievērošana tiek uzskatīta par sliktas gaumes pazīmi.
Pirmais - un esmu pārliecināts, ka tālu no pēdējā, - “pierādījums” ko tai skaitā arī LTV Ziņu dienesta žurnālisti rādīja vienā no savām reportāžām, ir video par bērnudārzu pie Luhanskas (Nr.21 ar nosaukumu «Сказка»), kur, pēc kanāla pieminēto cilvēku teiktā, trāpīja "Krievijas atbalstīto kaujinieku" artilērijas šāviņš.
https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/524430938947284
NEJAUŠĪBA. Bērnudārzs Nr.21 atrodas privātmāju rajonā, un to diezgan blīvi ieskauj tuvējās ēkas. Šāviņš, kas lidoja vairākus kilometrus no vietas, kur tas tika izšauts, no visām mājam un ēkām šajā rajonā, protams, vienkārši nevarēja neielidot tieši bērnudārzā.
SIENA. Reportāžā 40.-42. sekundē var redzēt, ka sienai ir 4 ķieģeļu rindas. Tagad pamēģiniet atcerēties, kad un, pats galvenais, cik reizes savā dzīvē jūs esat redzējuši šāda biezuma sienu parastā ēkā. Arī sienu ķieģeļu klājums izskatās diezgan dīvains, jo, skatoties to pašu reportāžas daļu, šķiet, ka starp ķieģeļiem vispār nav cementa.
SKAPĪTIS. Kā liecina informācija Ukrainas medijos, uz bērnudārzu tika šauts no 122 mm kalibra smagajiem artilērijas ieročiem, kas pēc spēka un ātruma ir līdzīgi tanku ieročiem. Ja tā ir taisnība, tad 122 mm kalibra ieroču šāviņi lido ar ātrumu apmēram 800 m/s (2880 km/h).
Tagad paskatieties uz fotogrāfiju un ņemiet vērā, ka pie grīdas nepieskrūvēts saplākšņa skapis, kas stāvēja tieši pie sienas, kurā trāpīja šāviņš, nepakustējās ne centimetru un tajā esošās futbola bumbas arī nenokrita uz grīdas.
TĪRĪBA UN KĀRTĪGUMS. Ja paskatās vērīgi, tad telpā viss ir savās vietās. Uz vingrošanas kāpnēm glīti salocītas vingrošanas stīpas, stūrī glīti salikti spainīši, pie griestiem karājas vingrošanas trepes, un nevarētu teikt, ka putekļi istabā būtu kaut kur citur kā uz grīdas.
Šāviņam, kas cauršautu 4 rindu ķieģeļu sienu, pilnīgi visa telpa bija jāpārklāj ar ļoti biezu putekļu slāni, kas būtu pamanāms pat fotoattēlā.
LOGI. Video ir ļoti skaidri redzams, ka netālu no trāpījuma vietas ir 2 lielas ailes ar 3 logiem katrā jeb 6 logiem kopā un vēl vairāk logu gar sienu tālāk. Neskatoties uz to, ka burtiski viena metra attālumā no šiem sešiem logiem ar 800 m/s ātrumu ielidoja artilērijas šāviņš, nevienā no logiem stikls nesaplīsa.
TRĀPĪJUMA SEKAS ĀRĀ. Reportāžā 29.-30. sekundē var redzēt, ka uz ielas aptuveni 5-7 metru rādiusā no cauruma sienā ir izkaisīti putekļi un ķieģeļu lauskas. Sprādziens, kura spēks izkaisa ēkas fragmentus tādā attālumā, principā no šīs sienas nedrīkstēja atstāt mitru vietu. Nemaz nerunājot par logiem un saplākšņa skapīti.
Arī 33.-35. sekundē ir skaidri redzama cauruma kontūra, kas man personīgi šķiet dīvaina, it īpaši tās augšējā, absolūti taisnā līnija. Piemēram, zemāk esošajā bildē līdzīga aina izskatās daudz “dabiskāk”.
http://characterisationexplosiveweapons.org/wp-content/uploads/2016/10/introduction.png
Savukārt, ja pieņemam, ka šo caurumu bērnudārza sienā izsita nevis šāviņš, bet kaut kas cits, tad dīvaina sakritība - augstums no grīdas, kurā atrodas caurums, sakrīt ar augstumu, kurā cilvēkam ir visērtāk sist pa sienu ar veseri.
KULMINĀCIJA. Kur notika sprādziens? Ārā sprādziena nebija, jo visi logi būtu izsisti. Sprādziena nebija arī telpā jo ne sienas, ne griesti nav sacaurumoti ar šāviņa fragmentiem. Pats šāviņš arī nav redzams. Kur tas palika?
Bet droši vien sevi cienošiem Twitter cīnītājiem par Ukrainas brīvību nevajadzētu sevi apgrūtināt ar tādiem stulbiem jautājumiem. Galu galā neviena no pašreizējā konfliktā iesaistītajām valstīm nav bijusi vairākkārt pieķerta, veidojot informācijas feikus un manipulācijas, lai apsūdzētu pretējās puses noziegumos, kurus tās nav izdarījušas. Tāpēc ir diezgan loģiski pieņemt, ka arī šajā konkrētajā konfliktā puses līdz klajiem meliem nekādā gadījumā nenolaidīsies.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
