Par bērnudārza apšaudi: viss ir tik loģiski un pārliecinoši...
Pietiek lasītājs18.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau sen gaidīju, kad pasaules un Latvijas mediji sāks izplatīt fotogrāfijas un video ar “pierādījumiem”, kas liecina par krievu armijas un/vai kaujinieku kārtējo uzbrukumu. Gaidīju tos, jo šādas fotogrāfijas un video jau sen ir kļuvušas par siltu tradīciju visiem ģeopolitiskiem konfliktiem, kuras neievērošana tiek uzskatīta par sliktas gaumes pazīmi.
Pirmais - un esmu pārliecināts, ka tālu no pēdējā, - “pierādījums” ko tai skaitā arī LTV Ziņu dienesta žurnālisti rādīja vienā no savām reportāžām, ir video par bērnudārzu pie Luhanskas (Nr.21 ar nosaukumu «Сказка»), kur, pēc kanāla pieminēto cilvēku teiktā, trāpīja "Krievijas atbalstīto kaujinieku" artilērijas šāviņš.
https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/524430938947284
NEJAUŠĪBA. Bērnudārzs Nr.21 atrodas privātmāju rajonā, un to diezgan blīvi ieskauj tuvējās ēkas. Šāviņš, kas lidoja vairākus kilometrus no vietas, kur tas tika izšauts, no visām mājam un ēkām šajā rajonā, protams, vienkārši nevarēja neielidot tieši bērnudārzā.
SIENA. Reportāžā 40.-42. sekundē var redzēt, ka sienai ir 4 ķieģeļu rindas. Tagad pamēģiniet atcerēties, kad un, pats galvenais, cik reizes savā dzīvē jūs esat redzējuši šāda biezuma sienu parastā ēkā. Arī sienu ķieģeļu klājums izskatās diezgan dīvains, jo, skatoties to pašu reportāžas daļu, šķiet, ka starp ķieģeļiem vispār nav cementa.
SKAPĪTIS. Kā liecina informācija Ukrainas medijos, uz bērnudārzu tika šauts no 122 mm kalibra smagajiem artilērijas ieročiem, kas pēc spēka un ātruma ir līdzīgi tanku ieročiem. Ja tā ir taisnība, tad 122 mm kalibra ieroču šāviņi lido ar ātrumu apmēram 800 m/s (2880 km/h).
Tagad paskatieties uz fotogrāfiju un ņemiet vērā, ka pie grīdas nepieskrūvēts saplākšņa skapis, kas stāvēja tieši pie sienas, kurā trāpīja šāviņš, nepakustējās ne centimetru un tajā esošās futbola bumbas arī nenokrita uz grīdas.
TĪRĪBA UN KĀRTĪGUMS. Ja paskatās vērīgi, tad telpā viss ir savās vietās. Uz vingrošanas kāpnēm glīti salocītas vingrošanas stīpas, stūrī glīti salikti spainīši, pie griestiem karājas vingrošanas trepes, un nevarētu teikt, ka putekļi istabā būtu kaut kur citur kā uz grīdas.
Šāviņam, kas cauršautu 4 rindu ķieģeļu sienu, pilnīgi visa telpa bija jāpārklāj ar ļoti biezu putekļu slāni, kas būtu pamanāms pat fotoattēlā.
LOGI. Video ir ļoti skaidri redzams, ka netālu no trāpījuma vietas ir 2 lielas ailes ar 3 logiem katrā jeb 6 logiem kopā un vēl vairāk logu gar sienu tālāk. Neskatoties uz to, ka burtiski viena metra attālumā no šiem sešiem logiem ar 800 m/s ātrumu ielidoja artilērijas šāviņš, nevienā no logiem stikls nesaplīsa.
TRĀPĪJUMA SEKAS ĀRĀ. Reportāžā 29.-30. sekundē var redzēt, ka uz ielas aptuveni 5-7 metru rādiusā no cauruma sienā ir izkaisīti putekļi un ķieģeļu lauskas. Sprādziens, kura spēks izkaisa ēkas fragmentus tādā attālumā, principā no šīs sienas nedrīkstēja atstāt mitru vietu. Nemaz nerunājot par logiem un saplākšņa skapīti.
Arī 33.-35. sekundē ir skaidri redzama cauruma kontūra, kas man personīgi šķiet dīvaina, it īpaši tās augšējā, absolūti taisnā līnija. Piemēram, zemāk esošajā bildē līdzīga aina izskatās daudz “dabiskāk”.
http://characterisationexplosiveweapons.org/wp-content/uploads/2016/10/introduction.png
Savukārt, ja pieņemam, ka šo caurumu bērnudārza sienā izsita nevis šāviņš, bet kaut kas cits, tad dīvaina sakritība - augstums no grīdas, kurā atrodas caurums, sakrīt ar augstumu, kurā cilvēkam ir visērtāk sist pa sienu ar veseri.
KULMINĀCIJA. Kur notika sprādziens? Ārā sprādziena nebija, jo visi logi būtu izsisti. Sprādziena nebija arī telpā jo ne sienas, ne griesti nav sacaurumoti ar šāviņa fragmentiem. Pats šāviņš arī nav redzams. Kur tas palika?
Bet droši vien sevi cienošiem Twitter cīnītājiem par Ukrainas brīvību nevajadzētu sevi apgrūtināt ar tādiem stulbiem jautājumiem. Galu galā neviena no pašreizējā konfliktā iesaistītajām valstīm nav bijusi vairākkārt pieķerta, veidojot informācijas feikus un manipulācijas, lai apsūdzētu pretējās puses noziegumos, kurus tās nav izdarījušas. Tāpēc ir diezgan loģiski pieņemt, ka arī šajā konkrētajā konfliktā puses līdz klajiem meliem nekādā gadījumā nenolaidīsies.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
