Iesaki rakstu: 
Studiju gados man viena pedagoģe teica: “No katra s...da var bagātināties...” – ar domu, ka nav jēgas kašķēties un vaimanāt, bet vajag censties atrast “racionālo graudu”, lai nākotnē varētu no “s...diem” izvairīties.
Tagad nu vajadzētu atrast “racionālo graudu” pašreizējā situācijā, – un pārņem bezcerība. Bezcerība par tautu un mūsu visu nākotni. Jau it kā arī agrāk zinājām, ka mūsu ievēlētie tautas priekšstāvji par mums domā gan dienu, gan nakti, respektīvi – gandrīz nemaz. To skaidri parāda “domāšana” par citu vajadzībām priekšvēlēšanu periodos.
Covid 19 valdības domāšanas skaidrību izgaismo īpaši labi. Mēs redzam, ka valdība pat nespēj izlasīt un kur nu vēl sekot PVO rekomendācijām C19 apkarošanas sakarā, vienīgais, ko tā spēj, ir atdarināt citu valstu lēmumus. Un pat to nespēj izdarīt, neradot bardaku.
Skatoties uz to visu, nez kāpēc nāk prātā Jaroslava Hašeka romānā “Šveiks” izteiktā doma: “Kur tūkstoši ēd, tur daži paēdīs atliku likām.” Un ir taču 3 vai pat 4 miljardi eiro C19 radīto seku likvidēšanai, dīkstāves pabalstiem, uzņēmējdarbības atbalstam... Tikai šīs naudas izsniegšanas kritēriji un veids, kā tas tiek darīts, ir, nu, dīvaini, ļoti dīvaini.
Izskatās ka mūsu dārgā valdība ir vairāk ieinteresēta ārkārtas stāvokļa maksimāli ilgā saglabāšanā, nevis tā atcelšanā. Jo mediji mums sniedz informāciju gandrīz tikai par saslimušajiem un mirušajiem, valdības pārstāvji lielās ar savu izdarību nepieciešamo materiālu iegādē par 3 reizes lielāku cenu, nekā tie būtu pieejami man, netiek pieļautas diskusijas par citiem iespējamiem scenārijiem cīņā ar C19 – piemēram, Zviedrijas pieeja.
Un, jā – par to bezcerību. Bija Lieldienas – 4 brīvas dienas, kuru laikā es nedrīkstēju apciemot savu mammu, jo valdība uzskatītu to par “pulcēšanos”, jo mēs taču nedzīvojam vienā mājsaimniecībā un mans dzīves mērķis ir viņai uzdāvināt C19… It kā viņa nevarētu to C19 satikt piemājas pārtikas veikalā vai sabiedriskajā transportā.
Ja PVO rekomendācijas, kaut vai tikai attiecībā uz vispārēju C19 testu pieejamību būtu sadzirdētas un realizētas, es varētu ar eksprestesta palīdzību pārbaudīt, vai varu kādam to C19 padot tālāk vai ne. Bet, ak vai, - izrādās, ka eksprestesti ir, bet, lai Veselības inspekcija tos atļautu ievest un izmantot, valdībai mazliet jāsakārto papīri, un tai ir tik daudz citu, svarīgāku darbu, ka 3 nedēļu laikā to vēl nav izdevies izdarīt…
Bet bezcerība iestājas, redzot cilvēku attieksmi pret valdības lēmumiem. Izskatās, ka pārsvarā mēs esam nevis patstāvīgi domājošas būtnes, bet kā lopu bars, kas paklausīgi iet gana norādītajā virzienā. Ja būtu citādi – stulbi valdības lēmumi nebūtu iespējami tā vienkāršā apstākļa dēļ, ka tūlīt tiktu norādīts uz to stulbumu un to darītu nevis atsevišķi cilvēki, bet lielākā tautas daļa.
Nobeigumā kāda pazīstama policijas darbinieka izteikums: “Zaj...aļi tie stukači!”
COVID-19 Strategic Preparedness and Response Plan:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
