
Par Bordāna un Judina virzītajiem "viltus ziņu" grozījumiem Krimināllikumā
Oskars Ozoliņš20.01.2022.
Komentāri (0)
Tas nav nekāds joks. Tas ir liels solis vārda brīvības ierobežošanā. Gandrīz visi atbildīgās apakškomisijas deputāti to atbalsta.
Tie mērķēti tieši politiskajiem oponentiem. Ne tādām viltus ziņām, kā par tirdzniecības centrā iegruvušajiem griestiem (bija tāds gadījums).
Bordāna mērķis nav kādu iesēdināt. Viņš tikai vēlas apkarināt savus politiskos oponentus ar kriminālprocesiem. Lai baidās. Likuma izplūdušie formulējumi to pieļauj.
Pirms gada šādi grozījumi nebūtu iespējami. Taču šobrīd notiek izteikta sabiedrības noslāņošanās, un Bordāna elektorāts (gan paša Bordāna ieskatā) atbalsta radikālu rīcību ar skaļākajiem tās oponentiem - izolēt, notiesāt, iesēdināt vai aizsūtīt uz citu planētu.
Grozījumi speciāli uzrakstīti tā, lai pat tad, ja tie netiek pieņemti, par tiem sāktos aktīva diskusija. Piemēram, par to, ko nozīmē vārds "izdomājums". Jau paša diskusija dod Bordānam ētera laiku, mediju uzmanību un iespēju paspīdēt savu atbalstītāju priekšā.
Normālā situācijā atbildīgajai apakškomisijai būtu jāizlidina šie grozījumi pa taisno miskastē pat neskatīti. Jau pats fakts, ka par tiem tiek nopietni diskutēts, parāda, ka kaut kas šeit īsti nav kārtībā. Ja nu ne valstī kopumā, tad vismaz atsevišķu amatpersonu galvās.





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.