Par Bordāna un Judina virzītajiem "viltus ziņu" grozījumiem Krimināllikumā
Oskars Ozoliņš20.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas nav nekāds joks. Tas ir liels solis vārda brīvības ierobežošanā. Gandrīz visi atbildīgās apakškomisijas deputāti to atbalsta.
Tie mērķēti tieši politiskajiem oponentiem. Ne tādām viltus ziņām, kā par tirdzniecības centrā iegruvušajiem griestiem (bija tāds gadījums).
Bordāna mērķis nav kādu iesēdināt. Viņš tikai vēlas apkarināt savus politiskos oponentus ar kriminālprocesiem. Lai baidās. Likuma izplūdušie formulējumi to pieļauj.
Pirms gada šādi grozījumi nebūtu iespējami. Taču šobrīd notiek izteikta sabiedrības noslāņošanās, un Bordāna elektorāts (gan paša Bordāna ieskatā) atbalsta radikālu rīcību ar skaļākajiem tās oponentiem - izolēt, notiesāt, iesēdināt vai aizsūtīt uz citu planētu.
Grozījumi speciāli uzrakstīti tā, lai pat tad, ja tie netiek pieņemti, par tiem sāktos aktīva diskusija. Piemēram, par to, ko nozīmē vārds "izdomājums". Jau paša diskusija dod Bordānam ētera laiku, mediju uzmanību un iespēju paspīdēt savu atbalstītāju priekšā.
Normālā situācijā atbildīgajai apakškomisijai būtu jāizlidina šie grozījumi pa taisno miskastē pat neskatīti. Jau pats fakts, ka par tiem tiek nopietni diskutēts, parāda, ka kaut kas šeit īsti nav kārtībā. Ja nu ne valstī kopumā, tad vismaz atsevišķu amatpersonu galvās.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
