Par “brāļu banānu” ciemošanos “Lidlā” sāk administratīvā pārkāpuma procesu
PIETIEK16.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana sociālajā un labklājības ministra Gata Eglīša publisko taisnošanos, par abu „brāļu banānu” pozēšanu veikala „Lidl” atklāšanas pasākumā bez sejas maskām Valsts policija pēc Lato Lapsas iesniegumu saņemšanas ir sākusi administratīvā pārkāpuma procesu. Pietiek šodien publicē abus L. Lapsas iesniegumus un Valsts policijas lēmumu.
Iesniegums Valsts policijai
Šā gada 7. oktobrī Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans sociālajā tīklā „Twitter” savā profilā ir ievietojis fotoattēlu, kurā viņš kopā ar labklājības ministru Gati Eglīti redzams tirdzniecības vietā – veikalā „Lidl”. Fotoattēlā ir redzams, ka abas amatpersonas tirdzniecības vietā neievēro Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības normas un konkrēti – nelieto sejas aizsegus.
Ar šo aicinu sākt administratīvā pārkāpuma procesu un noteikt sodu abām amatpersonām. Nosakot sodu, aicinu ņemt vērā, ka šāda epidemioloģiskās drošības normu demonstratīva neievērošana, kuru īpaši uzsver augstas valsts amatpersonas, uzskatāma par īpaši cinisku, nekaunīgu un demonstratīvu pārkāpumu.
Iesniegumam pievienoju kopijas no K. Feldmana ieraksta un attiecīgā fotoattēla.
Iesniegums Valsts policijai
Šā gada 7. oktobrī vērsos Valsts policijā ar šādu iesniegumu:
„Šā gada 7. oktobrī Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans sociālajā tīklā „Twitter” savā profilā ir ievietojis fotoattēlu, kurā viņš kopā ar labklājības ministru Gati Eglīti redzams tirdzniecības vietā – veikalā „Lidl”. Fotoattēlā ir redzams, ka abas amatpersonas tirdzniecības vietā neievēro Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības normas un konkrēti – nelieto sejas aizsegus.
Ar šo aicinu sākt administratīvā pārkāpuma procesu un noteikt sodu abām amatpersonām. Nosakot sodu, aicinu ņemt vērā, ka šāda epidemioloģiskās drošības normu demonstratīva neievērošana, kuru īpaši uzsver augstas valsts amatpersonas, uzskatāma par īpaši cinisku, nekaunīgu un demonstratīvu pārkāpumu.
Iesniegumam pievienoju kopijas no K. Feldmana ieraksta un attiecīgā fotoattēla.”
Pēc tam, kad biju šo iesniegumu publiskojis, K. Feldmans sociālajā tīklā „Twitter” nāca klajā ar šādu publisku paziņojumu: „Foto ir uzņemts slēgtās telpās, pirms veikala atklāšanas, "zaļajā" režīmā. Bet pateicos par pilsonisko aktivitāti!”
Man ir pamats uzskatīt, ka K. Feldmana paziņojums neatbilst patiesībai. Papildinot savu 7. oktobra iesniegumu, nosūtu veikalu tīkla „Lidl” izsūtītu ielūgumu uz identisku pasākumu citā veikalā „Lidl”, kas tāpat noticis pirms veikala atklāšanas. Šajā ielūgumā nekas nav teikts par „zaļo” režīmu, sadarbspējīgu covid sertifikātu pārbaudi un atteikšanos no sejas aizsegu lietošanas.
Ar šo aicinu, izvērtējot notikušo, veikt pārbaudi, vai K. Feldmana un G. Eglīša apmeklējuma laikā veikalā „Lidl” patiešām ir notikusi sadarbspējīgu covid sertifikātu pārbaude, kas tieši un kā tieši to veicis, kā arī to, vai apmeklējuma laikā ir ievērotas visas epidemioloģiskās prasības, lai tiktu pieļauta sejas aizsegu nelietošana tirdzniecības vietā.
Tāpat aicinu izvērtēt, vai K. Feldmana un G. Eglīša rīcība, publiskojot attēlus, kuros viņi tirdzniecības vietā redzami bez sejas aizsegiem, nav uzskatāma par tīšu, ļaunprātīgu mudināšanu neievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļa Vecākais Inspektors Olita Pušnicka uz iesnieguma pamata konstatēja:
Par to, ka 2021.gada 7. oktobrī Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 81 veikalā "Lidl" iespējams netika ievēroti MK noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 6.3.1. panta prasības (netika lietotas sejas maskas).
Tiesiskais pamats:
Administratīvās atbildības likums:
- 116.pants 1.punkts Administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk: uz iesnieguma pamata.
Ministru kabineta noteikumi Nr.360 Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid - 19 infekcijas izplatības ierobežošanai:
- Ministru kabineta noteikumu Nr.360 Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai 6.3.1.1.apakšpunkts Distancēšanās nodrošināšanai veic vismaz šādus piesardzības pasākumus: publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu: lieto medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas (turpmāk - mutes un deguna aizsegi), izņemot: bērnus, kuri nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, un personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.
Covid - 19 infekcijas izplatības pārvaldības likums:
- 50.1 pants Par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.
Nolēma:
1. Uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
