Iesaki rakstu: 
Man diez ko nepatīk rakstīt par aitām, bet pēc mednieku savādā pieprasījuma paust savu viedokli par aitu incidentu Madonas pusē pietiks, ja atgādināšu dažas pamatlietas.
Par aitām
2018.gada jūlijā LDC datubāze uzrādīja 134 tūkstošus aitu 3 500 ganāmpulkos. Valsts meža dienests (VMD) gadā reģistrē 20-30 uzbrukumus aitām, kuri nemainīgi tiek pierakstīti vilkiem. Gandrīz visos gadījumos nokostas tiek 1-5 aitas, bet katru gadu gadās pa kādam incidentam, kad vienā ganāmpulkā tiek nokostas 20 un vairāk aitas.
Īpaša medusmaize masu medijiem ir, ja cietušais aitkopis izrādās mednieks. Tādās reizēs tiek iedarbināti visi mednieku sakari, lai panāktu, ka negadījumu filmē televīzija un par to raksta laikraksti, izmantojot sirdi plosošus epitetus.
Bļaujot par 20-30 gadījumiem, netiek pieminēti 3 500 neskartie ganāmpulki, un sabiedrībai tiek radīts maldīgs iespaids, ka vilki nevis pārtiek no savvaļas pārnadžiem, bet gan esot par daudz savairojušies un tāpēc vajagot kontrolēt viņu skaitu.
Par burkām
Madonas pusē notikušo incidentu, protams, divos rakstos steidza aprakstīt arī medību žurnālists Indulis Burka. Šis neitrālais korespondents brīvajā laikā piedalās mednieku reklāmrullīšos un apmeklē pamatskolas, lai skalotu bērniem smadzenes:
Mednieka stāsts - kādēļ esmu mednieks
https://www.youtube.com/watch?v=te3pDX302fI
http://www.la.lv/interese-par-medibam-un-mezu-ir-tikai-jastasta
Pietiek palasīt dažus viņa rakstus par vilku un lūšu ģimeņu apšaušanu, lai saprastu, cik līdzsvarota attieksme Indulim Burkam ir pret Eiropā aizsargājamām sugām:
Nomedī septiņus vilkus (papildināts)
http://www.staburags.lv/valasprieks/medibas/nomedi-septinus-vilkus-papildinats-18
Veiksmīgais lūšu mednieks - Mārtiņš Putniņš
https://www.youtube.com/watch?v=Lbk2OQvbmBM
Par medību ideologiem
Kā speciālistus aitu-vilku jautājumā savā otrajā rakstā I.Burka pasniedza mednieku organizāciju vadītājus Haraldu Barviku un Jāni Baumani. Un, kā jau ierasts, medību ideologi nelika vilties:
http://www.la.lv/vilki-aitas-osupe
"Šobrīd ir periods, kad vilki savus mazuļus apmāca medību mākslā. Diemžēl aitas aplokā ir lielisks apmācības objekts. Tāpēc arī postījumi sākas aptuveni vienā laikā – jūlija vidū – gadu no gada,” prāto H. Barviks.”
"Jānis Baumanis sliecas domāt, ka posta darbu izdarījis jaunu vilku bars, kurā ir trīs četrus gadus veci dzīvnieki. Tie ir kā tīņu bars, kuri cenšas demonstrēt savu spēku, un arī bailes no cilvēkiem viņiem ir mazākas.”
„“Diezin vai tik lielu apjomu saplēstu vecie vilki, gādājot barību šopavasar dzimušajiem vilcēniem. Toties tīņu vecuma vilku bars gan var kost un plosīt vairāk, nekā viņiem nepieciešams barībai,” skaidro J. Baumanis."
Kārtējo reizi nākas pārliecināties, ka vilku un lūšu bioloģija medību ideologiem ir tumša bilde un viņiem grūti saprast, ka divus mēnešus veci vilcēni vēl tikai zīž mātes pienu, piena zobi viņiem ir vismaz līdz augusta beigām un nekādām apmācībām nav bioloģiska pamata, un ka līdz gada vecuma sasniegšanai jaunie vilki tikpat kā nedod nekādu ieguldījumu medību procesā.
https://www.wolf.org/wolf-info/basic-wolf-info/biology-and-behavior/pup-development/
Tikpat jocīgi ir uzskatīt, ka aplokā vilki uz bezpalīdzīgajām aitām tiek mācīti kā medīt stirnas, briežus, aļņus un mežacūkas. Atšķirībā no medniekiem, kas, dzenoties pēc adrenalīna, nogalina izklaides nolūkā, vilkiem ir jāriskē ar savu dzīvību, lai nomedītu savvaļas pārnadžus - ko apliecina ielauztie galvaskausi un ribas.
https://www.nps.gov/articles/the-hard-life-of-a-yellowstone-wolf.htm
Un atliek vien pasmaidīt par medību žurnālistu I.Burku, kurš nesaprot, ko pats pierakstījis, ja atļaujas nopublicēt, ka trīs četrus gadus veci vilki ir tīņi.
Ieteikums medību ideologiem beidzot noskaidrot elementāras lietas par vilku un lūšu bioloģiju - piemēram, ko var izdarīt divus mēnešus vecs vilka kucēns. Tad nevajadzēs visai Latvijai apliecināt, cik stulbi ir mednieki, stāstot par to, kā vilki uz aitām apmācot medīt kucēnus. Par Latvijas padomju mednieku zināšanām ekoloģijā jau ir izteicies klasiķis Ļoļiks:
"Как говорит наш любимый шеф: "Если человек идиот, то это надолго"!"
https://www.youtube.com/watch?v=1VMFKCfaTAA
Par 5% un 10%
Interesanti ir paklausīties I.Burkas pierakstītās H.Barvika tirādes par medniekiem kā vienīgajiem problēmas risinātājiem:
“Ja savvaļas dzīvnieki rada šādus postījumus, to darbošanās ir jāierobežo neatkarīgi no tā, ir konkrētajā laikā medību sezona vai nav. Ja tas ir apgrūtinoši, visticamāk, tam par iemeslu ir cilvēciskais faktors – kāda ierēdņa neizdarība vai zināmā mērā nihilisms."
Acīmredzot medību poļitruks nav informēts, ka pēc Silavas veiktā pētījuma svaigo meža apkodumu apjoms sasniedz 10%, postījumi lauksaimniecības platībām – 5%, un, neskatoties uz pārnadžu radītajiem miljonus lielajiem zaudējumiem, pētījuma autori Jānis Ozoliņš un Jānis Baumanis iesaka “pārāk nedramatizēt situāciju’’.
http://www.la.lv/krietni-vairak-postijumu
Par uzskatāmu piemēru postījumiem lauksaimniecības platībām noder Laura Saliņa pieredze, kuram Vietalvas Pļaviņu pusē mežacūkas vienā pašā sezonā radīja 420 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.
Jāatgādina, ka, neskatoties uz pārnadžu nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, mežacūku, stirnu, briežu un aļņu populācijas mednieki apzināti palielināja 3-6 reizes neizpildot atvēlētos limitus un vēl piebarojot, lai vairāk mazuļu dzimst un izdzīvo.
Aļņu skaits ir palielinājies no 6 000 (1996.g.) līdz 23 000; staltbriežu skaits - no 20 000 līdz 59 000, mežacūku skaits - no 15 000 līdz 74 000 (pirms Āfrikas cūku mēris ieviesa savas korekcijas), stirnu skaits - no 38 000 līdz 240 000, pirms divas parastas ziemas samazināja stirnu skaitu par 100 000 dzīvniekiem.
Tā rezultātā vidēji uz vienu Latvijas mednieku sanāk
https://pietiek.com/raksti/kam_izdevigi_valstiskie_meli_par_vilkiem_un_lusiem_un_to_slaktins
Bet, ja vilki nokož 30-40 nepieskatītas aitas, tad ir jāapšauj puse no katras vilku ģimenes , lai „nepalielinātu ekonomiskos konfliktus”.
Gadā viens Latvijas iedzīvotājs vidēji patērē
Kopš 1990. gadu otrās puses notika sistemātiska mežacūku piebarošana, bet no atļautā limita šāva mazāk par pusi. ĀCM vīrusu apritē uztur un tālāk izplata tieši mežacūkas, jo mājas cūku fermās, veicot bioloģiskos drošības pasākumus, situāciju ilgtermiņā varētu kontrolēt. Eiropas Savienībā ekonomiskās intereses, maigi izsakoties, ir prioritāte, un attiecīgi galvenais gaļas ieguves avots ir lauksaimniecība (un nevis medniecība).
Līdz ar to Latvijas mednieki apzināti un sistemātiski gadiem ilgi (vismaz 15 gadus no vietas) ne tikai neatlaidīgi kāpināja ĀCM riskus Latvijas galvenajai gaļas ieguves nozarei, bet radīja apdraudējumu visai Eiropas Savienības cūkkopības nozarei un cūkgaļas tirgum. Šīs riska samazināšanas izmaksas ir mērāmas miljonos:
Tā kā Latvijā ir 134 000 aitu, tad 5% - 10% zaudējumi atbilstu 7 000 - 13 000 vilku nokostām aitām. Pašreiz gadā tiek nokostas vidēji ap 100 aitām, kas nesastāda pat 0.1% no aitu kopskaita. Jāatgādina, ka vidēji no vienas aitas pārdošanas var nopelnīt 10 eiro.
http://laukos.la.lv/mezoku-aitu-biznesu-balsta-eksports/
Tas arī droši vien izskaidro, kāpēc aitu īpašnieki nepieskata savas aitas - jādara citi darbi, lai ģimenei nodrošinātu ienākumus.
Soctīklos: Vai kādam nav pazudis aitu ganāmpulks? Dzīvnieki klejo gar šoseju
Šajā kontekstā visas runas par miljonu vērtiem žogiem un vilku neierobežotu apšaušanu ir jāuzskata par aitkopības un mednieku lobiju iegribām.
Pietiktu, ja katra no esošajām 3 500 saimniecībām kopējā kasē gadā iemaksātu 3 eiro, lai kompensētu nokostās simt aitas. Taču aitkopības spicei ir citas prioritātes - īdēt par miljoniem eiro žogiem, kuri Eiropai esot jāapmaksā, un vilkiem, - kurus vēl vairāk vajagot apšaut.
Secinājums - mednieki Latvijā mūsu savvaļas dzīvnieku sugu apsaimniekošanā problēmas nevis risina, bet gan rada. Turklāt šie zaudējumi mērāmi miljonu eiro apmērā. Un tā katru gadu.
Latvijas situācija ir apbrīnojama, - savvaļas sugas, kurām nav aizsargājamas sugas statusa, tiek apzināti palielinātas, lai gan to nodarītie zaudējumi ir burtiski tūkstoš reižu lielāki nekā aizsargājamo savvaļas sugu nodarījumi (dažas vilku nokostās aitas, kas ir daži tūkstoši eiro pret 10 miljoniem eiro lieliem zaudējumiem, kurus rada pārnadži).
https://pietiek.com/raksti/kad_aita_partop_par_medibu_ideologi_un_otradi
Par Madonu - aitu Holivudu
Grūti izskaidrot, kāpēc, ziņojot par jūlijā notikušo Madonas aitu negadījumu, žurnālisti piemirsa suņu uzbrukumus aitām. Gadu no gada regulāri nākas lasīt par suņiem, kas nokoduši 20 un vairāk aitu.
Saimniecība zaudē 30 aitas
http://www.la.lv/saimnieciba-zaude-30-aitas%E2%80%A9-2
“Vakarrīt Burtnieku novada Rencēnu pagastā kādā zemnieku saimniecībā pēc iespējamā suņu uzbrukuma bojā gājušas 30 aitas. Īpašniekiem radīti zaudējumi 2440 latu apmērā. “
Suns saplēš 25 grūsnas aitas
https://www.apollo.lv/5475315/suns-saples-25-grusnas-aitas
"Pārgaujas novada Raiskuma pagastā suns saplēsis 25 grūsnas aitu mātes, informēja veterinārārste, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāve Aija Šneidere.
"Nelaime notika zemnieku saimniecībā "Grīvas"."
Straupē suņi sakož aitas
http://www.pargaujasnovads.lv/?nid=778
“2013. gada 6. un 7. jūnijā aitu saimniecībā Straupē divi agresīvi, klaiņojoši suņi divos uzbrukumos nogalināja gandrīz 20 un ievainoja gandrīz 30 aitas un jēriņus. No šo suņu uzbrukuma aitu ganāmpulks cieta arī vēlā rudenī - tad bojā gāja 4 aitas. Nodarīti lieli zaudējumi, un tā kā suņi tā arī nav noķerti - bīstamā situācija turpinās.”
Klaiņojoši suņi saplosa zemnieka aitas
https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/klainojosi-suni-saplosa-zemnieka-aitas-29130
"Naktī uz aizvadīto sestdienu divi klaiņojoši suņi pie "Ozolu" mājām Tadaiķos uzbrukuši Āra Grāmatiņa aitu ganāmpulkam. 14 dzīvnieki gājuši bojā.
40 sprogainītes savainotas un saplosītas, un daļu no tām droši vien nākšoties nokaut, bet jēri, kas nesen dzimuši un vēl nespēj iztikt bez piena, palikuši bez mātēm."
Klaiņojoši suņi uzbrūk aitu ganāmpulkam
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/klainojosi-suni-uzbruk-aitu-ganampulkam.a33744/
"13 nokostas, 28 pazudušas un 15 smagi savainotas aitas. Tādu ainu savā šķirnes aitu ganāmpulkā, pēc klaiņojošo suņu uzbrukuma, ieraudzīja Brantu pagasta "Rīderu" saimnieki. "
Apkārt klīstoši suņi sarīko asinspirti aitu ganāmpulkā
https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2006/08/04/?p=6
Bērzes pagasta zemniekus un bērnus tiranizē nikni aitu suņi
https://jauns.lv/raksts/zinas/80794-berzes-pagasta-zemniekus-un-bernus-tiranize-nikni-aitu-suni
Klaiņojoši suņi nokož aitas un jērus
https://www.rekurzeme.lv/kriminalzinas/klainojosi-suni-nokoz-aitas-un-jerus-53340
“Divpadsmit aitas un jērus “Sātkalnu” saimniekiem Dunalkas pagastā maija brīvdienās nokoduši divi klaiņojoši suņi.”
Bet par aitu kariem Madonas pusē var veidot Holivudas cienīgus grāvējus, kur galvenajās lomās iesaistīti ir medību suņi un klaiņojošie suņi. Ko vērta, piemēram, ir sižeta līnija:
Aizstāvot aitas, zemnieks nožņaudz medību suņus
“Līgo pagasta zemnieks Zigurds Laurs trīs gadus bez sekmēm bija centies notvert klaiņojošos suņus, kas saplosījuši 31 viņa aitu. Kad beidzot izdevās dabūt rokās divus aitu trenkātājus, aitkopis nešauboties nožņaudza divus prāvus suņus, lai tikai pieliktu punktu aitu mocībām.”
"Z.Laurs stāsta: "Līdz šim vienmēr rudeņos naktīs manas aitas plosīt nākuši melni suņi. Esmu gaismu paspīdinājis un redzējis. Jau agrāk kopā ar vietējo policistu izbraukāju visas sētas Līgo pagastā. Nekur tādus melnus suņus nemanīju, bet te viņi pēkšņi bija manā acupriekšā un uzbruka aitām. Tajā mirklī prātā bija visi līdzšinējie mūsu ģimenes, pārdzīvojumi par suņu nobendētām aitām, kuru gaļa nav bijusi vairs izmantojama, par aitām, kuras palikušas dzīvas ar asiņojošiem vēderiem un no sāpēm viņu acīs bija asaras gluži kā cilvēkam, par kazlēnu, kuram suņi dzīvam bija novilkuši ādu. Par grūsno, saplosīto kazu, kurai no rētas vēderā ārā spraucās kazlēna kājiņas."
Viņš saka paldies Līgo policistam Valdim Šteinam un veterinārārstei Guntai Gžibovskai, jo ar abiem visus šos gadus zemnieks dalījies bēdās. "
https://www.apollo.lv/4781126/aizstavot-aitas-zemnieks-noznaudz-medibu-sunus
Vēl dažus gadus iepriekš no suņu uzbrukumiem bija cietis mednieks Andris Ķerāns:
Madonas rajonā ganībās nokostas 12 aitas
“Ķerāns atzina, ka par nokosto aitu gaļas lietošanu uzturā nav ko domāt. "Dzīvnieki bija uzpūtušies," viņš teica. Saimnieks pauda, ka suņi nokoduši skaistākās viņa aitas no vairāk nekā 40 dzīvnieku ganāmpulka. Turpmāk naktī vajadzēšot aitas sargāt, jo tieši šajā diennakts laikā klaiņojošie suņi nākot aitu medībās. Ķerāns uzsvēra, ka klaiņojošie mājdzīvnieki ir nopietna problēma Liezērē. "Man pašam suņu nav, jo es saprotu, ka dzīvnieki ir jābaro. Esmu arī mednieks. Daudzus klaiņojošus suņus nācies nošaut. Taču to nedrīkst darīt apdzīvotā vietā," sacīja Ķerāns.”
https://www.tvnet.lv/6236736/madonas-rajona-ganibas-nokostas-12-aitas
Jaunākā psiholoģiskā trillera sižeta līnija tiek izvērsta ap Pārslas un Birutas ieilgušo konfliktu:
“Šito nemieru tavas kuces pēc! Es nevaru naktīs gulēt!” Aitu nogalināšanā Madonas pievārtē lopkope vaino kaimiņienes suni
Neilgā laikā Madonas pusē nokosti vairāki jēriņi; saimniece tur aizdomās kaimiņienes suni
"Abas sievietes jau gadiem ilgi iesaistītas pamatīgā konfliktā, kurā katru mēnesi tiek iesaistīta arī policija.Teju visi jēri jau ir nokosti, tāpēc nākamie upuri varētu būt arī lielākās aitas.
81 gadu vecā Biruta atklāj, ka Pārsla esot draudējusi izrēķināties ar viņu tikai teritoriālu iemeslu dēļ, un suņa vainošana izmantota kā šantāžas paņēmiens.
“Tas cilvēks nerimsies, jo viņa pat ir piedraudējusi, ka viņa nodedzinās mūsu māju, beigu beigās, ka mēs esam uzradušies nez no kurienes,” bilst Biruta.
Abu sieviešu konflikts jau vairākas reizes reģistrēts policijā. Pārsla aprēķinājusi, ka viņas zaudējumi lēšami 1000 eiro apmērā. Jēru saimniece ir pārliecināta, ka ar laiku viņai izdosies pierādīt savu taisnību."
Man vēl nav zudusi cerība, ka kādu dienu ASV kinoakadēmijas balvu "Oskars" pasniegs arī izsmalcinātai spriedzes filmai par aitu kariem Madonas pusē.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
