Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?

12.aprīlī noskatījos LTV1 raidījumu "Tieša runa"; tā laikā veselības ministre A.Čakša apgalvoja, ka valsts iedzīvotājiem "pērk" pakalpojumus. Tēma ir a priori sensitīva un vispārsvarīga, tāpēc sabiedrībai varbūt lietderīgi kritiskāk pavērtēt, kāda līmeņa pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī Veselības ministrijas (VM) vai citu kompetentu iestāžu skaidrojumus, valsts faktiski spēj nodrošināt.

Vispirms šī ieraksta autors mēģinās analizēt avotus ministres izteikumiem. Kaut kas tamlīdzīgs ir dzirdēts; proti, klasiskajā romānā "Divpadsmit krēsli" minēta Vasjuku sādža, kurā ir potenciāls izveidot augsta līmeņa šaha centru. Pašlaik sākotnējā iecere koriģēta, akcenti mainīti, tāpēc sādžā izveidota Veselības Satīras ministrija; tās jurisdikcija aptver 2 miljonus apkārtnes iedzīvotāju. Par goda referentu iestādē ievēlēts Ostaps Benders; pagalmā uzstādīta bronzas biste.

Ātrvilciena maršruts Maskava - Vasjuki arī jau ticis izveidots; atsevišķi vagoni, ja sarunā, kursē pat līdz Rīgai. Neilgi pēc apstiprināšanas amatā 2016.gada vasarā veselības ministre esot devusies pieredzes apmaiņā, jo sagribējies šeit pamainīt valsts sekretāru. Vasjuku V-Satīras ministrijā atbilstošā amatā ir ļoti pieredzējis kolēģis KISA. Viņš sniedzis mūsu ministrei rekomendācijas, ka augstākajam ierēdnim jāizskatās respektabli, pensneja vietā jaunāks cilvēks gan varot valkāt brilles; vēlams, lai iepriekš strādāts "pieklājīgs" darbs, iegūts kāds doktora grāds u.tml. Īpaši gudram attiecīgajam ierēdnim nevajagot būt, jo mazā teritorijā darāmais administratīvais "melnais darbs" neesot sarežģīts - piesegt kādu personu grupu sīkas žulicības vai izlikties tās nemanām. Ar pirmo vizīti ministre, šķiet, bijusi apmierināta, piemēroto ierēdni ātri atradusi.

Vasjukos ir gudra tauta; ikviens spēlē "šachu". Savukārt Latvijā visi ļoti labi "zina" savas tiesības; retais gan izlasījis kaut pavirši Satversmi vai Administratīvā procesa likumu. Šī ir patiesi unikāla valsts, jo relatīvi daudz ļaužu ieguvuši augstāko izglītību: gandrīz katrs gatavs bļaustīties, ka valsts ierobežo viņa tiesības, maz maksā algā u.tml., bet tikai retais zina, kādi likumi organizē valsts sistēmu. Taču jebkuram ir skaidrs, kā ir a priori pareizi vai nepareizi, tāpēc konkrētākas likumu normas, masu ieskatā, spēj uztvert tikai paranoiķi; par šādu pieeju ieraksta autors jaunībā izrādīja trauksmi, bet pašlaik jau apzinās, ka sabiedrības piešķirts tamlīdzīgs statuss ļauj dzīvot visai brīvi, piekopjot satīru... Kopumā Latvijā ir tikpat jautri kā Vasjukos.

KISA arī ministrei esot stāstījis, ka sādžas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi nekad nav "pirkti"; tie kuri spēlē "šachu", esot nodarbināti, tāpēc dzīvojot pietiekami ilgi, bet par veselību nepaliekot laika pat domāt. Taču nevienu arī neinteresējot, vai KISAS ministrija pērk tos pakalpojumus vai kaut kā citādi sarunā; nevienam neesot lielas saprašanas, kas vispār garantēts. Apkārtnē esot pāris pacientu tiesību ekspertu, kuriem interesējot saglabāt savu rūpalu; turklāt šos retos speciālistus algojot vienlaikus visi, jo citas izvēles nemaz nav; tautai un ierēdņiem tiekot autoritatīvi iestāstīts, ka ar sistēmu viss kārtībā. Neviens, ieskaitot Vasjuku rajona tiesnešus, šos viedokļus neapšaubot, jo faktiski ne dakteri, ne pacienti, ne amatpersonas par sistēmu neko nejēdzot un tā īsti pat negribot zināt. Vienīgi uroloģija tiekot īpaši atbalstīta, jo prostata, kā zināms, ir vīrieša otrā sirds; ja tā nav kārtībā, tad traucējoši ilgi sēdēt pie galda, lai spēlētu šahu.

Kā reaģēt uz kārtējo amatpersonas paziņojumu, ka Latvijā valsts "pērk" no ārstniecības iestādēm ārstniecības pakalpojumu iedzīvotājiem. Nezinu, kā reaģēt; varu vienatnē pasmieties... Lai gan ar patiku jāatzīst, pēdējos mēnešos pat parādījušies daži pacienti un kolēģi, ar ko parunāt par problemātiku.

Jau vairāk nekā desmit gadus administratīvo tiesu praksē ir konstatēts apstāklis, ka valsts "nepērk" pakalpojumu, bet "deleģē" tā sniegšanu ārstniecības iestādēm ar publisko tiesību līgumiem (tātad valstij saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pienāktos attiecībās ar privātpersonu atbildēt gan par pakalpojuma pieejamību, gan kvalitāti, gan precizēt, kāda apjoma pakalpojumu valsts faktiski pērk šobrīd un vai būs spējīga pirkt ko pacientu tiesības vairāk respektējošu, ja parādīsies vairāk naudas). Ja vērtējam dialektikas kategorijās "saturs un forma", tad Latvijā Veselības ministrija jau sen darbojas kā satīras iestāde, lai gan formāli nosaukums pagaidām nav mainīts. Tā arī neesmu sapratis, kāpēc mūsu tauta ignorē satīru un nepamana pat acīmredzamas tās izpausmes. VM amatpersonu publiskie izteikumi nereti ir tik kariķēti, ka šķiet nepārprotami - viņas vēlētos ar humora, kaut melnā, palīdzību uzlabot komunikāciju, bet tauta paliek kā iespītējusies, neiet uz kontaktu...

Laikam vajadzētu pajautāt KISAM, vai Latvijas valsts uzturētā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši, ņemot vērā ministrijas administratīvās vadības kompetences, būtu spējīga šobrīd jebkā saturīgi izlietot vairāk naudas, ja, piemēram, tāda tiktu iedalīta. Kaut kādas sīkas žulicības varētu sataisīt vairāk, iedot naudiņu savu čomu biedrībām, piemēram, jokuPēterim vai kādu ēku renovācijai. Taču, kamēr nav sistēmā sakārtoti pamatu pamati, proti, tiesiskās attiecības starp tur iesaistītajiem subjektiem un izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu, atliek domāt par vasaras atpūtu Vasjukos.

Būtiska aksioma - pakalpojumi, ko valsts var garantēt iedzīvotājiem ir un būs vienkāršoti, jo īpaši, ierobežoti laikā (kas nereti izslēdz ārsta komunikācijas ar pacientu iespēju, jo valsts paredzējusi laiku tikai "amatnieka" darba veikšanai); noteikti tā nebūs pilnvērtīga ārstniecība, kas var notikt vienīgi privāttiesiskās attiecībās, jo kā nopietna profesionāla darbība ir drīzāk ekonomikas jomas, nevis labklājības un sociālo tiesību jautājums!!!

P.S. Latvijas Veselības ministrija it kā esot izsludinājusi konkursu par Adamsu ģimenītes mātes Mortīcijas Adamsas bistes uzstādīšanu ēkas pagalmā; šī ieraksta autoru interesētu sīkākas detaļas, ja kādam būtu informācija, piemēram, vai viņai piešķirts Goda referentes vai cits statuss?

Ieraksta autors būtu priecīgs, ja kāds uzdāvinātu grāmatu "Stāsts par kurmīti un to, kurš viņam uztaisīja uz galvas". Savulaik nenopirku, bet tagad vairs nevar nekur dabūt. Ļoti laba grāmata bērniem, bet vēl labāka pieaugušajiem; kaut kas autobiogrāfisks.

Pārpublicēts no Facebook

Pielikumos:

1) slaids Nr.28 no 7.aprīlī publicētās lekcijas (apskatāma joprojām manā joslā),

2) VM 2014.gadā sniegts skaidrojums par tiesiskajām attiecībām valsts uzturētajā veselības aprūpes sistēmā (šais pielikumos - septītā lapa); VM faktiski apstiprina autora daudz ko šeit sarakstīto,

3) iesniegums veselības ministrei saistībā ar raidījumā "Tieša runa" 12.04.17. pausto konstatējumu (šai variantā sanākušas piecas lapas, atvainojos; tomēr, ja raksti īsi, neviens neuztver ideju; ja gari, nesaprot tekstu; kā pareizāk?):

­Veselības ministrei A.Čakšas kundzei

Oskara Bundžas, ārsta, dzīvesvietas adrese – Cēsis, ...........

iesniegums saistībā ar veselības ministres publiski pausto viedokli Latvijas televīzijas 1.kanāla 2017.gada 12.aprīļa raidījumā “Tieša runa” (raidījuma 49.-51.minūtē).

Par tiesiskajām attiecībām starp valsts uzturētajā un finansētajā veselības aprūpes sistēmā iesaistītajiem subjektiem.

Saistībā ar minētā raidījuma fragmentā izskanējušo veselības ministres repliku, ka valsts pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm, iesniedzējs atgādina par jau iepriekš gan valsts, gan tiesu varas līmenī konstatētu, iesniedzējaprāt, būtisku, bet likumdevēja un izpildvaras līdz šim kopumā ignorētu problēmu, ko ilgākā laika periodā sarakstē atzinušas Veselības ministrija un Tieslietu ministrija; proti, valstī nepastāv likuma normas, lai pietiekami precīzi reglamentētu medicīnas personāla pilnvaras un darbību, ciktāl tā notiek publisko tiesību jomā, sniedzot privātpersonām (pacientiem) valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus vai izrakstot kompensējamās zāles.

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā (skatīt pielikumā!), kas savulaik nosūtīts arī Veselības ministrijai, norāda, ka gan ārstu faktiskās pilnvaras, gan sekas, kādas ārstu pieņemtie lēmumi rada attiecībā uz konkrētas privātpersonas specifisko tiesību ievērošanu un ar to saistīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ir tipiskas valsts amatpersonu darbībai.

Likumdevējs Ārstniecības likuma 4.panta pirmajā daļā ietvēris deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un to apmaksas kārtību. Vienlaikus likumdevējs faktiski devis valdībai brīvu izvēli, kā MK noteikumos interpretēt divos likumos piedāvātos variantus par sistēmas vienu no pamatelementiem, proti, materiālajām normām, uz kā pamata veidojas tiesiskās attiecības starp ārstniecības iestādi vai ārstu no vienas puses un pacientu (privātpersonu) no otras puses.

No Ārstniecības likuma izriet, ka šīs attiecības nepārprotami ārstniecībā ir privāttiesiskas. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta otro daļu pacients var saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sevis brīvi izvēlētā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā valsts privātpersonai pakalpojumu, acīmredzot, "nopērk"; šis apstāklis pats par sevi nemaina ārstniecības iestādes un pacienta tiesisko attiecību raksturu. Ja valsts pakalpojumu tomēr neapmaksās, tad šis pienākums gulsies uz pacientu. Kopumā likuma attiecīgā norma ir teorētiska, jo tās īstenošana no saimnieciskā viedokļa, ņemot vērā faktiskās kvalitatīvu pakalpojumu izmaksas, būtu neiespējama pat ļoti bagātīga veselības aprūpes budžeta apstākļos.

MK noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā MK 17.12.13.noteikumi Nr.1529) vienmēr tikušas ietvertas normas, kas paredz publisko tiesību līgumu slēgšanu starp atbildīgo tiešās pārvaldes iestādi (šobrīd - Nacionālais veselības dienests) un ārstniecības iestādēm, ciktāl tām tiek deleģētas tiesības un piešķirts finansējums no valsts budžeta, lai varētu sniegt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ārstniecības iestāde, veicot no minētā līguma priekšmeta izrietošu uzdevumu, darbojas valsts pārvaldē. Šāda atziņa ietverta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā (15.06.2006. lēmuma lietā Nr.SKA - 365 11.1.-11.4.punkts un turpmākā prakse). Savukārt Satversmes tiesa 12.02.15. sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3.punktā traktē ārstniecības iestādi kā starpnieku starp valsti un privātpersonu, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi.

Valsts pienākumu nodrošināt ikvienai personai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu minimumu nosaka Satversmes 111.pants un likuma "Par sociālo drošību" 6.pants. Minētais likums attiecas uz publisko tiesību jomu, tai skaitā, ietverot normu, ka starp sociālo pakalpojumu sniedzēju un atsevišķu privātpersonu, kura saņem pakalpojumu, veidojas konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Arī ārstniecības iestāde, ciktāl pilda deleģēto valsts pārvaldes funkciju un sniedz likuma 6.pantā noteiktos sociālos pakalpojumus, tātad atzīstama par sociālo pakalpojumu sniedzēju. Tādējādi MK noteikumos Nr.1529 ietvertas normas, kas, lai gan noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumu, tomēr respektē tiesiskās attiecības, kādas atsevišķos gadījumos rodas starp NVD un ārstniecības iestādi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļu (par publiskas funkcijas deleģēšanu) vai starp ārstniecības iestādi un privātpersonu saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību".

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā norāda uz jau tobrīd identificētu, bet diemžēl joprojām nerisinātu problēmu. Proti, likumdevējs neesot pietiekami kompleksi izvērtējis ārstniecības personu funkcijas un neesot pietiekami skaidri nodalījis ārstniecības personu darbošanos privāttiesiskajā jomā un publiski tiesiskajā jomā. TM ieskatā, šadus "likuma robus" būtu vēlams novērst, lai personām, kas iesaistītas ārstniecības procesos (tai skaitā, pacientiem) būtu iespēja skaidri saprast konkrētās situācijas tiesisko attiecību raksturu.

Pēdējo gadu laikā informāciju par minēto TM skaidrojumu iesniedzējs nosūtījis dažādām valsts un tiesu institūcijām, ārstu profesionālajām biedrībām un pacientu tiesību ekspertiem. Šai sakarā saņemti rakstiski skaidrojumi, piemēram, no Ģenerālprokuratūras un KNAB, ka iestādes kopumā akceptē Tieslietu ministrijas viedokli, tāpēc likumu normas būtu nepieciešams pilnveidot; tā gan esot likumdevēja un Veselības ministrijas kompetence. Savukārt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja p.i. 23.05.14. sniegtā skaidrojuma izriet, ka AT Senāta Civillietu departamenta senatoriem, vērtējot ārstu izdoto administratīvo aktu sekas, neesot likumu nepilnību dēļ saprotams, ka ārstu izdotie administratīvie akti kā jebkuri tamlīdzīgi dokumenti ir administratīvo tiesu kompetencē; tāpēc nākoties vien lemt pašiem, attiecoties pret tiem kā civilprocesa kārtībā vērtējamām darbībām (???)

Veselības ministrija 20.03.12. sniegtā skaidrojumā norāda, ka ārsts var darboties publisko tiesību jomā un izdot administratīvos aktus, piemēram, izrakstīt kompensējamās zāles arī tad, ja likuma līmenī nav skaidri noteiktas tamlīdzīgas ārsta tiesības un ārsts nav arī individuāli pievienojies starp NVD un savu darba devēju noslēgtam publisko tiesību līgumam. VM gan tobrīd neanalizē, vai šāda ārsta darbība nav patvarīga no Krimināllikuma skatījuma un pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām. Tomēr 19.11.14. sniegtajā skaidrojumā Veselības ministrija jau atzīst, ka tiešām nepastāv vienota izpratne par ārstniecības personu darbības attiecībā pret pacientiem robežšķirtni saistībā ar darbību publisko vai privāto tiesību sfērā, kā arī ārstniecības personu darbības attiecināšanu pie valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas, ja pacientam sniedzamais pakalpojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem (pielikumā - VM 19.11.14. skaidrojums; skatīt 2.rindkopu!).

Tādējādi radusies situācija, ka valsts izveidotajā un uzturētajā veselības aprūpes sistēmā iesaitītajiem subjektiem nav iespējams saprast savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Lai gan līdz ar to faktiski tiek ierobežotas Satversmes 91.pantā noteiktās pamattiesības un atbildīgajām institūcijām problēma jau ilgstoši ir skaidra, tomēr tā netiek risināta. Likumdevējs vispār nav izdevis kā arī, šķiet, negrasās izdot likuma “Par sociālo drošību” 1.panta ceturtajā daļā paredzēto speciālo likumu, lai reglamentētu valsts uzturētās veselības aprūpes sistēmas pamatus un darbību

Rezumējot, valsts izveidotās veselības aprūpes sistēmas uzturēšana, attīstības plānošana un budžeta līdzekļu taisnīga, saprātīga, pārskatāma izlietošana nav iespējama, ja atbildīgās institūcijas, pirmkārt, Veselības ministrija distancējas no nepieciešamības sakārtot ikvienas sitēmas pamatā obligāti nepieciešamas materiālās normas, kas reglamentē iesaitīto subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Pat tad, ja sabiedrībai šķitīs kaitinoši, ka esošā budžeta ietvaros pilnvērtīgus ārstniecības pakalpojumus (kas, protams, ietver ne vien ārstniecības personu darba un attieksmes pret pacientu noteiktas kvalitātes nodrošināšanu, bet arī novērtēšanu finansiālā aspektā) valsts faktiski nav un vēl ilgstoši nebūs spējīga tai pirkt, ir jābūt saprotamam un pietiekami publiskā vidē izklāstītam redzējumam, lai arī turpmāk nodrošinātu apmierinošā kvalitātē kaut vai līdz šim pieejamos, faktiski, specifiskus sociālos pakalpojumus un to sniegšanā joprojām tiktu iesaistīts pietiekami kvalificēts medicīnas personāls.

Ja esošajā situācijā veselības ministre plašu sabiedrības loku interesējošā valsts televīzijas raidījumā apgalvo, ka valsts no ārstniecības iestādēm jau pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus, tad sabiedrībai tiek radīts iespaids, ka sistēma ir pietiekami sakārtota; proti, no ministres sniegtā izklāsta var secināt, ka starp NVD un ārstniecības iestādēm jau ir privāttiesiskas attiecības, kurās valsts kā starpnieks pērk pilnvērtīgu ārstniecības pakalpojumu. Faktiski no ministres teiktā raidījumā var secināt, ka valsts atbild pamatā tikai par pakalpojumu pieejamību, bet kā pircējs, protams, nevar atbildēt par to kvalitāti; lai arī netieši, var saprast, ka valsts it kā ir spējīga nodrošināt gan Eiropas konvencijā “Par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā”, gan Pacientu tiesību likumā ietvertos fundamentālos nosacījumus, lai atsevišķa pacienta intereses, saņemot pakalpojumu, tiktu vertētas kā prioritāras salīdzinājumā ar sabiedrības interesēm.

Tas iesniedzējam kā pieredzējušam ārstam izklausās utopiski; arī faktiski nekas joprojām nav mainījies – NVD slēdz publisko tiesību līgumus ar ārstniecības iestādēm; saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tas nozīmē, ka valstij pienākas atbildēt attiecībās ar privātpersonām gan par pakalpojumu pieejamību, gan kvalitāti, jo ārstniecības iestādes, ciktāl darbojas no publisko tiesību līguma priekšmeta izrietoša apjoma ietvaros, ir nevis līdzvērtīgās, privāttiesiskās attiecībās ar valsti kā pakalpojuma pārdevējs, bet gan īpaši pakļautas valstij kā saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību” deleģētas funkcijas pildītāji un publiska pakalpojuma sniedzēji valsts pārvaldes sistēmas ietvaros; pakalpojumu valsts nekad nav “pirkusi” un, ciktāl runa par normālām, tirgus ekonomikā izprotamām attiecībām, arī negrasās to darīt.

Iesniedzēja ieskatā, pašlaik gan no Satversmes tiesas, gan AT Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras izriet pietiekami nepārprotamas atziņas, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietverto mehānismu palīdzību, ievērojot valsts pārvaldes un vispārējos tiesību principus. Veselības ministrija, Tieslietu ministrija un dažādas kompetentas institūcijas jau sen apzinās, ka valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā saskaņā ar to pašlaik reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un piešķirto finansējumu (kas, ciktāl runa tieši par sociālo pakalpojumu, varbūt pat ir kaut cik pietiekams?) var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji nodrošina kādu minimālu kvalitāti; tomēr likums “Par sociālo drošību” nekādi neparedz, ka pakalpojuma sniedzējs (vai valsts!) garantēs personām visas no Pacientu tiesību likuma vai Ārstniecības likuma izrietošās tiesības.

“Vājais posms” situācijas izpratnē, pēc iesniedzēja vērojumiem, ir ārstniecības iestāžu vadība un medicīnas personāls, pacienti, kā arī Veselības inspekcija, vispārējās jurisdikcijas tiesas un nedaudzie valstī esošie pacientu tiesību eksperti; ir masveidīgi konkrēti situatīva uztvere (vai katram atšķirīgi iemesli, kādēļ izdevīgi deklarēt), ka ārstniecības iestādes vienmēr nodarbojas ar pilnvērtīgu ārstniecību, kas ietver arī pacientu tiesību aizsardzības standartu (no profesionalā viedokļa nereti diskutablu, bet, pilnīgi noteikti, vienmēr laikietilpīgu) ievērošanu. Tomēr pašlaik normatīvie akti, ārstniecības iestāžu noslēgtie līgumi ar valsti un piešķirtais finansējums līgumu izpildei paredz vienīgi amatniecībai tipisku procedūru veikšanu (tās nekādi nav kaitējošas personu veselībai, taču LR faktiski neapmaksā, piemēram, pacientu pārrunas ar ārstu, lai gan šādas opcijas ietveršana veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu kalkulācijā varētu būt pašsaprotama demokrātiskā sabiedrībā, ja valsts patiešām cenšas respektēt pacientu tiesības!).

Šai sakarā, ņemot vērā, ka tiek aktualizēta iepriekš apzināta problēma, par ko izpildvaras iestādes jau atkārtoti sarakstē paudušas pietiekami skaidrus viedokļus, iesniedzējs lūdz veselības ministri sniegt skaidrojumu, kāpēc raidījumā “Tieša runa” apzināti tika maldināta sabiedrība, norādot, ka valstij ar ārstniecības iestādēm, ciktāl tās sniedz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, ir tīri privāttiesiskas attiecības (proti, ministre norādīja, ka valsts šos pakalpojumus iedzīvotājiem “pērk”)? Pie tam, veselības ministrei nepārprotami bija saprotams, ka sabiedrības informētība par tiesiskajām attiecībām valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā jau tā ir ļoti nepietiekama; tāpat vispārzināms, ka nozares ministra traktējumu par kādu situāciju mūsu valsts iedzīvotāji, ja arī reizēm sociālajos tīklos, verbāli u.tml. tiek apšaubīta amatpersonu kompetence, kopumā tomēr uztver ar uzticību, izvairoties no kompleksas kritiskas analīzes.

Pielikumos:

 1) Veselības ministrijas skaidrojums Nr. 01-20fiz.15/4051 (19.11.14.),

2) Tieslietu ministrijas skaidrojums Nr.1-24/407-B (19.03.10.).

Oskars Bundža, ārsts Cēsīs. /O.Bundža/.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....