Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?

12.aprīlī noskatījos LTV1 raidījumu "Tieša runa"; tā laikā veselības ministre A.Čakša apgalvoja, ka valsts iedzīvotājiem "pērk" pakalpojumus. Tēma ir a priori sensitīva un vispārsvarīga, tāpēc sabiedrībai varbūt lietderīgi kritiskāk pavērtēt, kāda līmeņa pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī Veselības ministrijas (VM) vai citu kompetentu iestāžu skaidrojumus, valsts faktiski spēj nodrošināt.

Vispirms šī ieraksta autors mēģinās analizēt avotus ministres izteikumiem. Kaut kas tamlīdzīgs ir dzirdēts; proti, klasiskajā romānā "Divpadsmit krēsli" minēta Vasjuku sādža, kurā ir potenciāls izveidot augsta līmeņa šaha centru. Pašlaik sākotnējā iecere koriģēta, akcenti mainīti, tāpēc sādžā izveidota Veselības Satīras ministrija; tās jurisdikcija aptver 2 miljonus apkārtnes iedzīvotāju. Par goda referentu iestādē ievēlēts Ostaps Benders; pagalmā uzstādīta bronzas biste.

Ātrvilciena maršruts Maskava - Vasjuki arī jau ticis izveidots; atsevišķi vagoni, ja sarunā, kursē pat līdz Rīgai. Neilgi pēc apstiprināšanas amatā 2016.gada vasarā veselības ministre esot devusies pieredzes apmaiņā, jo sagribējies šeit pamainīt valsts sekretāru. Vasjuku V-Satīras ministrijā atbilstošā amatā ir ļoti pieredzējis kolēģis KISA. Viņš sniedzis mūsu ministrei rekomendācijas, ka augstākajam ierēdnim jāizskatās respektabli, pensneja vietā jaunāks cilvēks gan varot valkāt brilles; vēlams, lai iepriekš strādāts "pieklājīgs" darbs, iegūts kāds doktora grāds u.tml. Īpaši gudram attiecīgajam ierēdnim nevajagot būt, jo mazā teritorijā darāmais administratīvais "melnais darbs" neesot sarežģīts - piesegt kādu personu grupu sīkas žulicības vai izlikties tās nemanām. Ar pirmo vizīti ministre, šķiet, bijusi apmierināta, piemēroto ierēdni ātri atradusi.

Vasjukos ir gudra tauta; ikviens spēlē "šachu". Savukārt Latvijā visi ļoti labi "zina" savas tiesības; retais gan izlasījis kaut pavirši Satversmi vai Administratīvā procesa likumu. Šī ir patiesi unikāla valsts, jo relatīvi daudz ļaužu ieguvuši augstāko izglītību: gandrīz katrs gatavs bļaustīties, ka valsts ierobežo viņa tiesības, maz maksā algā u.tml., bet tikai retais zina, kādi likumi organizē valsts sistēmu. Taču jebkuram ir skaidrs, kā ir a priori pareizi vai nepareizi, tāpēc konkrētākas likumu normas, masu ieskatā, spēj uztvert tikai paranoiķi; par šādu pieeju ieraksta autors jaunībā izrādīja trauksmi, bet pašlaik jau apzinās, ka sabiedrības piešķirts tamlīdzīgs statuss ļauj dzīvot visai brīvi, piekopjot satīru... Kopumā Latvijā ir tikpat jautri kā Vasjukos.

KISA arī ministrei esot stāstījis, ka sādžas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi nekad nav "pirkti"; tie kuri spēlē "šachu", esot nodarbināti, tāpēc dzīvojot pietiekami ilgi, bet par veselību nepaliekot laika pat domāt. Taču nevienu arī neinteresējot, vai KISAS ministrija pērk tos pakalpojumus vai kaut kā citādi sarunā; nevienam neesot lielas saprašanas, kas vispār garantēts. Apkārtnē esot pāris pacientu tiesību ekspertu, kuriem interesējot saglabāt savu rūpalu; turklāt šos retos speciālistus algojot vienlaikus visi, jo citas izvēles nemaz nav; tautai un ierēdņiem tiekot autoritatīvi iestāstīts, ka ar sistēmu viss kārtībā. Neviens, ieskaitot Vasjuku rajona tiesnešus, šos viedokļus neapšaubot, jo faktiski ne dakteri, ne pacienti, ne amatpersonas par sistēmu neko nejēdzot un tā īsti pat negribot zināt. Vienīgi uroloģija tiekot īpaši atbalstīta, jo prostata, kā zināms, ir vīrieša otrā sirds; ja tā nav kārtībā, tad traucējoši ilgi sēdēt pie galda, lai spēlētu šahu.

Kā reaģēt uz kārtējo amatpersonas paziņojumu, ka Latvijā valsts "pērk" no ārstniecības iestādēm ārstniecības pakalpojumu iedzīvotājiem. Nezinu, kā reaģēt; varu vienatnē pasmieties... Lai gan ar patiku jāatzīst, pēdējos mēnešos pat parādījušies daži pacienti un kolēģi, ar ko parunāt par problemātiku.

Jau vairāk nekā desmit gadus administratīvo tiesu praksē ir konstatēts apstāklis, ka valsts "nepērk" pakalpojumu, bet "deleģē" tā sniegšanu ārstniecības iestādēm ar publisko tiesību līgumiem (tātad valstij saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pienāktos attiecībās ar privātpersonu atbildēt gan par pakalpojuma pieejamību, gan kvalitāti, gan precizēt, kāda apjoma pakalpojumu valsts faktiski pērk šobrīd un vai būs spējīga pirkt ko pacientu tiesības vairāk respektējošu, ja parādīsies vairāk naudas). Ja vērtējam dialektikas kategorijās "saturs un forma", tad Latvijā Veselības ministrija jau sen darbojas kā satīras iestāde, lai gan formāli nosaukums pagaidām nav mainīts. Tā arī neesmu sapratis, kāpēc mūsu tauta ignorē satīru un nepamana pat acīmredzamas tās izpausmes. VM amatpersonu publiskie izteikumi nereti ir tik kariķēti, ka šķiet nepārprotami - viņas vēlētos ar humora, kaut melnā, palīdzību uzlabot komunikāciju, bet tauta paliek kā iespītējusies, neiet uz kontaktu...

Laikam vajadzētu pajautāt KISAM, vai Latvijas valsts uzturētā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši, ņemot vērā ministrijas administratīvās vadības kompetences, būtu spējīga šobrīd jebkā saturīgi izlietot vairāk naudas, ja, piemēram, tāda tiktu iedalīta. Kaut kādas sīkas žulicības varētu sataisīt vairāk, iedot naudiņu savu čomu biedrībām, piemēram, jokuPēterim vai kādu ēku renovācijai. Taču, kamēr nav sistēmā sakārtoti pamatu pamati, proti, tiesiskās attiecības starp tur iesaistītajiem subjektiem un izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu, atliek domāt par vasaras atpūtu Vasjukos.

Būtiska aksioma - pakalpojumi, ko valsts var garantēt iedzīvotājiem ir un būs vienkāršoti, jo īpaši, ierobežoti laikā (kas nereti izslēdz ārsta komunikācijas ar pacientu iespēju, jo valsts paredzējusi laiku tikai "amatnieka" darba veikšanai); noteikti tā nebūs pilnvērtīga ārstniecība, kas var notikt vienīgi privāttiesiskās attiecībās, jo kā nopietna profesionāla darbība ir drīzāk ekonomikas jomas, nevis labklājības un sociālo tiesību jautājums!!!

P.S. Latvijas Veselības ministrija it kā esot izsludinājusi konkursu par Adamsu ģimenītes mātes Mortīcijas Adamsas bistes uzstādīšanu ēkas pagalmā; šī ieraksta autoru interesētu sīkākas detaļas, ja kādam būtu informācija, piemēram, vai viņai piešķirts Goda referentes vai cits statuss?

Ieraksta autors būtu priecīgs, ja kāds uzdāvinātu grāmatu "Stāsts par kurmīti un to, kurš viņam uztaisīja uz galvas". Savulaik nenopirku, bet tagad vairs nevar nekur dabūt. Ļoti laba grāmata bērniem, bet vēl labāka pieaugušajiem; kaut kas autobiogrāfisks.

Pārpublicēts no Facebook

Pielikumos:

1) slaids Nr.28 no 7.aprīlī publicētās lekcijas (apskatāma joprojām manā joslā),

2) VM 2014.gadā sniegts skaidrojums par tiesiskajām attiecībām valsts uzturētajā veselības aprūpes sistēmā (šais pielikumos - septītā lapa); VM faktiski apstiprina autora daudz ko šeit sarakstīto,

3) iesniegums veselības ministrei saistībā ar raidījumā "Tieša runa" 12.04.17. pausto konstatējumu (šai variantā sanākušas piecas lapas, atvainojos; tomēr, ja raksti īsi, neviens neuztver ideju; ja gari, nesaprot tekstu; kā pareizāk?):

­Veselības ministrei A.Čakšas kundzei

Oskara Bundžas, ārsta, dzīvesvietas adrese – Cēsis, ...........

iesniegums saistībā ar veselības ministres publiski pausto viedokli Latvijas televīzijas 1.kanāla 2017.gada 12.aprīļa raidījumā “Tieša runa” (raidījuma 49.-51.minūtē).

Par tiesiskajām attiecībām starp valsts uzturētajā un finansētajā veselības aprūpes sistēmā iesaistītajiem subjektiem.

Saistībā ar minētā raidījuma fragmentā izskanējušo veselības ministres repliku, ka valsts pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm, iesniedzējs atgādina par jau iepriekš gan valsts, gan tiesu varas līmenī konstatētu, iesniedzējaprāt, būtisku, bet likumdevēja un izpildvaras līdz šim kopumā ignorētu problēmu, ko ilgākā laika periodā sarakstē atzinušas Veselības ministrija un Tieslietu ministrija; proti, valstī nepastāv likuma normas, lai pietiekami precīzi reglamentētu medicīnas personāla pilnvaras un darbību, ciktāl tā notiek publisko tiesību jomā, sniedzot privātpersonām (pacientiem) valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus vai izrakstot kompensējamās zāles.

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā (skatīt pielikumā!), kas savulaik nosūtīts arī Veselības ministrijai, norāda, ka gan ārstu faktiskās pilnvaras, gan sekas, kādas ārstu pieņemtie lēmumi rada attiecībā uz konkrētas privātpersonas specifisko tiesību ievērošanu un ar to saistīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ir tipiskas valsts amatpersonu darbībai.

Likumdevējs Ārstniecības likuma 4.panta pirmajā daļā ietvēris deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un to apmaksas kārtību. Vienlaikus likumdevējs faktiski devis valdībai brīvu izvēli, kā MK noteikumos interpretēt divos likumos piedāvātos variantus par sistēmas vienu no pamatelementiem, proti, materiālajām normām, uz kā pamata veidojas tiesiskās attiecības starp ārstniecības iestādi vai ārstu no vienas puses un pacientu (privātpersonu) no otras puses.

No Ārstniecības likuma izriet, ka šīs attiecības nepārprotami ārstniecībā ir privāttiesiskas. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta otro daļu pacients var saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sevis brīvi izvēlētā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā valsts privātpersonai pakalpojumu, acīmredzot, "nopērk"; šis apstāklis pats par sevi nemaina ārstniecības iestādes un pacienta tiesisko attiecību raksturu. Ja valsts pakalpojumu tomēr neapmaksās, tad šis pienākums gulsies uz pacientu. Kopumā likuma attiecīgā norma ir teorētiska, jo tās īstenošana no saimnieciskā viedokļa, ņemot vērā faktiskās kvalitatīvu pakalpojumu izmaksas, būtu neiespējama pat ļoti bagātīga veselības aprūpes budžeta apstākļos.

MK noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā MK 17.12.13.noteikumi Nr.1529) vienmēr tikušas ietvertas normas, kas paredz publisko tiesību līgumu slēgšanu starp atbildīgo tiešās pārvaldes iestādi (šobrīd - Nacionālais veselības dienests) un ārstniecības iestādēm, ciktāl tām tiek deleģētas tiesības un piešķirts finansējums no valsts budžeta, lai varētu sniegt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ārstniecības iestāde, veicot no minētā līguma priekšmeta izrietošu uzdevumu, darbojas valsts pārvaldē. Šāda atziņa ietverta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā (15.06.2006. lēmuma lietā Nr.SKA - 365 11.1.-11.4.punkts un turpmākā prakse). Savukārt Satversmes tiesa 12.02.15. sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3.punktā traktē ārstniecības iestādi kā starpnieku starp valsti un privātpersonu, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi.

Valsts pienākumu nodrošināt ikvienai personai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu minimumu nosaka Satversmes 111.pants un likuma "Par sociālo drošību" 6.pants. Minētais likums attiecas uz publisko tiesību jomu, tai skaitā, ietverot normu, ka starp sociālo pakalpojumu sniedzēju un atsevišķu privātpersonu, kura saņem pakalpojumu, veidojas konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Arī ārstniecības iestāde, ciktāl pilda deleģēto valsts pārvaldes funkciju un sniedz likuma 6.pantā noteiktos sociālos pakalpojumus, tātad atzīstama par sociālo pakalpojumu sniedzēju. Tādējādi MK noteikumos Nr.1529 ietvertas normas, kas, lai gan noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumu, tomēr respektē tiesiskās attiecības, kādas atsevišķos gadījumos rodas starp NVD un ārstniecības iestādi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļu (par publiskas funkcijas deleģēšanu) vai starp ārstniecības iestādi un privātpersonu saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību".

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā norāda uz jau tobrīd identificētu, bet diemžēl joprojām nerisinātu problēmu. Proti, likumdevējs neesot pietiekami kompleksi izvērtējis ārstniecības personu funkcijas un neesot pietiekami skaidri nodalījis ārstniecības personu darbošanos privāttiesiskajā jomā un publiski tiesiskajā jomā. TM ieskatā, šadus "likuma robus" būtu vēlams novērst, lai personām, kas iesaistītas ārstniecības procesos (tai skaitā, pacientiem) būtu iespēja skaidri saprast konkrētās situācijas tiesisko attiecību raksturu.

Pēdējo gadu laikā informāciju par minēto TM skaidrojumu iesniedzējs nosūtījis dažādām valsts un tiesu institūcijām, ārstu profesionālajām biedrībām un pacientu tiesību ekspertiem. Šai sakarā saņemti rakstiski skaidrojumi, piemēram, no Ģenerālprokuratūras un KNAB, ka iestādes kopumā akceptē Tieslietu ministrijas viedokli, tāpēc likumu normas būtu nepieciešams pilnveidot; tā gan esot likumdevēja un Veselības ministrijas kompetence. Savukārt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja p.i. 23.05.14. sniegtā skaidrojuma izriet, ka AT Senāta Civillietu departamenta senatoriem, vērtējot ārstu izdoto administratīvo aktu sekas, neesot likumu nepilnību dēļ saprotams, ka ārstu izdotie administratīvie akti kā jebkuri tamlīdzīgi dokumenti ir administratīvo tiesu kompetencē; tāpēc nākoties vien lemt pašiem, attiecoties pret tiem kā civilprocesa kārtībā vērtējamām darbībām (???)

Veselības ministrija 20.03.12. sniegtā skaidrojumā norāda, ka ārsts var darboties publisko tiesību jomā un izdot administratīvos aktus, piemēram, izrakstīt kompensējamās zāles arī tad, ja likuma līmenī nav skaidri noteiktas tamlīdzīgas ārsta tiesības un ārsts nav arī individuāli pievienojies starp NVD un savu darba devēju noslēgtam publisko tiesību līgumam. VM gan tobrīd neanalizē, vai šāda ārsta darbība nav patvarīga no Krimināllikuma skatījuma un pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām. Tomēr 19.11.14. sniegtajā skaidrojumā Veselības ministrija jau atzīst, ka tiešām nepastāv vienota izpratne par ārstniecības personu darbības attiecībā pret pacientiem robežšķirtni saistībā ar darbību publisko vai privāto tiesību sfērā, kā arī ārstniecības personu darbības attiecināšanu pie valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas, ja pacientam sniedzamais pakalpojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem (pielikumā - VM 19.11.14. skaidrojums; skatīt 2.rindkopu!).

Tādējādi radusies situācija, ka valsts izveidotajā un uzturētajā veselības aprūpes sistēmā iesaitītajiem subjektiem nav iespējams saprast savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Lai gan līdz ar to faktiski tiek ierobežotas Satversmes 91.pantā noteiktās pamattiesības un atbildīgajām institūcijām problēma jau ilgstoši ir skaidra, tomēr tā netiek risināta. Likumdevējs vispār nav izdevis kā arī, šķiet, negrasās izdot likuma “Par sociālo drošību” 1.panta ceturtajā daļā paredzēto speciālo likumu, lai reglamentētu valsts uzturētās veselības aprūpes sistēmas pamatus un darbību

Rezumējot, valsts izveidotās veselības aprūpes sistēmas uzturēšana, attīstības plānošana un budžeta līdzekļu taisnīga, saprātīga, pārskatāma izlietošana nav iespējama, ja atbildīgās institūcijas, pirmkārt, Veselības ministrija distancējas no nepieciešamības sakārtot ikvienas sitēmas pamatā obligāti nepieciešamas materiālās normas, kas reglamentē iesaitīto subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Pat tad, ja sabiedrībai šķitīs kaitinoši, ka esošā budžeta ietvaros pilnvērtīgus ārstniecības pakalpojumus (kas, protams, ietver ne vien ārstniecības personu darba un attieksmes pret pacientu noteiktas kvalitātes nodrošināšanu, bet arī novērtēšanu finansiālā aspektā) valsts faktiski nav un vēl ilgstoši nebūs spējīga tai pirkt, ir jābūt saprotamam un pietiekami publiskā vidē izklāstītam redzējumam, lai arī turpmāk nodrošinātu apmierinošā kvalitātē kaut vai līdz šim pieejamos, faktiski, specifiskus sociālos pakalpojumus un to sniegšanā joprojām tiktu iesaistīts pietiekami kvalificēts medicīnas personāls.

Ja esošajā situācijā veselības ministre plašu sabiedrības loku interesējošā valsts televīzijas raidījumā apgalvo, ka valsts no ārstniecības iestādēm jau pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus, tad sabiedrībai tiek radīts iespaids, ka sistēma ir pietiekami sakārtota; proti, no ministres sniegtā izklāsta var secināt, ka starp NVD un ārstniecības iestādēm jau ir privāttiesiskas attiecības, kurās valsts kā starpnieks pērk pilnvērtīgu ārstniecības pakalpojumu. Faktiski no ministres teiktā raidījumā var secināt, ka valsts atbild pamatā tikai par pakalpojumu pieejamību, bet kā pircējs, protams, nevar atbildēt par to kvalitāti; lai arī netieši, var saprast, ka valsts it kā ir spējīga nodrošināt gan Eiropas konvencijā “Par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā”, gan Pacientu tiesību likumā ietvertos fundamentālos nosacījumus, lai atsevišķa pacienta intereses, saņemot pakalpojumu, tiktu vertētas kā prioritāras salīdzinājumā ar sabiedrības interesēm.

Tas iesniedzējam kā pieredzējušam ārstam izklausās utopiski; arī faktiski nekas joprojām nav mainījies – NVD slēdz publisko tiesību līgumus ar ārstniecības iestādēm; saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tas nozīmē, ka valstij pienākas atbildēt attiecībās ar privātpersonām gan par pakalpojumu pieejamību, gan kvalitāti, jo ārstniecības iestādes, ciktāl darbojas no publisko tiesību līguma priekšmeta izrietoša apjoma ietvaros, ir nevis līdzvērtīgās, privāttiesiskās attiecībās ar valsti kā pakalpojuma pārdevējs, bet gan īpaši pakļautas valstij kā saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību” deleģētas funkcijas pildītāji un publiska pakalpojuma sniedzēji valsts pārvaldes sistēmas ietvaros; pakalpojumu valsts nekad nav “pirkusi” un, ciktāl runa par normālām, tirgus ekonomikā izprotamām attiecībām, arī negrasās to darīt.

Iesniedzēja ieskatā, pašlaik gan no Satversmes tiesas, gan AT Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras izriet pietiekami nepārprotamas atziņas, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietverto mehānismu palīdzību, ievērojot valsts pārvaldes un vispārējos tiesību principus. Veselības ministrija, Tieslietu ministrija un dažādas kompetentas institūcijas jau sen apzinās, ka valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā saskaņā ar to pašlaik reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un piešķirto finansējumu (kas, ciktāl runa tieši par sociālo pakalpojumu, varbūt pat ir kaut cik pietiekams?) var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji nodrošina kādu minimālu kvalitāti; tomēr likums “Par sociālo drošību” nekādi neparedz, ka pakalpojuma sniedzējs (vai valsts!) garantēs personām visas no Pacientu tiesību likuma vai Ārstniecības likuma izrietošās tiesības.

“Vājais posms” situācijas izpratnē, pēc iesniedzēja vērojumiem, ir ārstniecības iestāžu vadība un medicīnas personāls, pacienti, kā arī Veselības inspekcija, vispārējās jurisdikcijas tiesas un nedaudzie valstī esošie pacientu tiesību eksperti; ir masveidīgi konkrēti situatīva uztvere (vai katram atšķirīgi iemesli, kādēļ izdevīgi deklarēt), ka ārstniecības iestādes vienmēr nodarbojas ar pilnvērtīgu ārstniecību, kas ietver arī pacientu tiesību aizsardzības standartu (no profesionalā viedokļa nereti diskutablu, bet, pilnīgi noteikti, vienmēr laikietilpīgu) ievērošanu. Tomēr pašlaik normatīvie akti, ārstniecības iestāžu noslēgtie līgumi ar valsti un piešķirtais finansējums līgumu izpildei paredz vienīgi amatniecībai tipisku procedūru veikšanu (tās nekādi nav kaitējošas personu veselībai, taču LR faktiski neapmaksā, piemēram, pacientu pārrunas ar ārstu, lai gan šādas opcijas ietveršana veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu kalkulācijā varētu būt pašsaprotama demokrātiskā sabiedrībā, ja valsts patiešām cenšas respektēt pacientu tiesības!).

Šai sakarā, ņemot vērā, ka tiek aktualizēta iepriekš apzināta problēma, par ko izpildvaras iestādes jau atkārtoti sarakstē paudušas pietiekami skaidrus viedokļus, iesniedzējs lūdz veselības ministri sniegt skaidrojumu, kāpēc raidījumā “Tieša runa” apzināti tika maldināta sabiedrība, norādot, ka valstij ar ārstniecības iestādēm, ciktāl tās sniedz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, ir tīri privāttiesiskas attiecības (proti, ministre norādīja, ka valsts šos pakalpojumus iedzīvotājiem “pērk”)? Pie tam, veselības ministrei nepārprotami bija saprotams, ka sabiedrības informētība par tiesiskajām attiecībām valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā jau tā ir ļoti nepietiekama; tāpat vispārzināms, ka nozares ministra traktējumu par kādu situāciju mūsu valsts iedzīvotāji, ja arī reizēm sociālajos tīklos, verbāli u.tml. tiek apšaubīta amatpersonu kompetence, kopumā tomēr uztver ar uzticību, izvairoties no kompleksas kritiskas analīzes.

Pielikumos:

 1) Veselības ministrijas skaidrojums Nr. 01-20fiz.15/4051 (19.11.14.),

2) Tieslietu ministrijas skaidrojums Nr.1-24/407-B (19.03.10.).

Oskars Bundža, ārsts Cēsīs. /O.Bundža/.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

21

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...