Par Čakšas un „Vienotības” plāniem graut valsts valodas politiku
Latviešu valodas aģentūras oficiālais paziņojums13.07.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
2024. gada 18. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja četru iestāžu reorganizācijas plānu, kas paredz pievienot LVA jaunizveidotai valsts aģentūrai. Pēc sabiedrības, ekspertu, valodnieku, politiķu diskusijām izglītības un zinātnes ministre A. Čakša šī gada 26. jūnijā medijos sniegusi vairākus publiskus paziņojumus, uzsverot, ka tiek atlikts lēmums par LVA reorganizēšanu.
LVA pēc šī paziņojuma gatavojās konstruktīvai sarunai, lai rastu efektīvus risinājumus, taču (bez iepriekšējas informēšanas un diskusijām) šī gada 11. jūlijā nacionālās informācijas aģentūras „Leta” ziņu lentā LVA vadība, darbinieki un plaša sabiedrība tika negaidīti pārsteigta – bija publicēts IZM plāns ar LVA reorganizācijas projektu.
Pašlaik publiski pieejamā informācija rada daudzus jautājumus un nesaskan ar iepriekš minēto par institūciju reorganizācijas plāniem. Informācijas trūkuma dēļ LVA nevar atbalstīt plānoto reorganizāciju, jo pašlaik publiski pieejamais skaidrojums norāda uz institūcijas darba efektivitātes mazināšanu.
Analizējot pieejamo informāciju, rodas nopietnas bažas par to, kā tieši tiks stiprināta (finansiāli un funkcionāli) valsts valodas politika, gan arī kā tiks realizēts holistisks atbalsts izglītībai latviešu valodā Latvijā un diasporā. LVA vairāk nekā 20 gadus sniedza metodisko un pedagoģisko atbalstu latviešu valodas stiprināšanai izglītībā, izstrādājot un ieviešot kompleksu atbalsta sistēmu, kas augsti novērtēta gan no Latvijas izglītības iestāžu puses, gan starptautiskiem ekspertiem.
Veicot plānoto reorganizāciju, iestādes funkcijās plānots atstāt vismazāk finansēto funkciju daļu. Piemēram, valodas situācijas regulārai izpētei finansējuma nav. Līdz šim LVA minēto funkciju varēja īstenot, kā sadarbības partnere piedaloties valsts pētījumu programmās. Tāpat ar latviešu valodas praksi un attīstību saistītus izdevumus un informatīvi izglītojošus materiālus LVA izdod, izmantojot pašu ieņēmumu daļu. Savukārt, lai pilnvērtīgi īstenotu informatīvi izglītojošus pasākumus un sekmētu valsts valodas lietojumu, nepieciešama sadarbība ar konkrētu mērķauditoriju vispirms jau izglītības iestādēs – ar pedagogiem, skolēniem, vecākiem.
LVA kompetencē ietilpst tikai tie jautājumi, kas skar latviešu valodas apguvi un pilnveidi lingvistiski heterogēnā vidē un latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguvi, līdz ar to saturiski tā nav vērtējama kā funkciju pārklāšanās. Atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs līdz šim sniegusi tikai LVA. Šie un citi jautājumi kopš 2008. gada ir vērtēti jau vairākkārt. Jāpiebilst, samazinot iestādes funkcijas (un līdz ar to darbinieku skaitu un finansējumu), tiek palielināts administratīvo izmaksu īpatsvars.
Tiesību aktu portālā pieejams rīkojuma projekts „Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju” (dokuments Nr. 24-TA-1725; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts).
Atbilstoši savai kompetencei un pienākumam reaģēt uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, LVA 26.06.2024. informēja IZM par iespējamajiem reorganizācijas riskiem, šobrīd tiek gatavota vēstule, lai atkārtoti aktualizētu būtiskus valsts valodas politikas jomas un valsts pārvaldes uzdevumu izpildes aspektus.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
