Par čigāniem, kuri vidēji nonāk cietumā 23,6 reizes biežāk nekā latvieši

Kas ir noticis?

Tātad Slovēnijā tika pieņemts jauns drošības likums, kas piešķir policijai plašākas pilnvaras.[1]

Likuma pieņemšanu katalizēja kāda slovēņa noslepkavošana kautiņa laikā. Slepkavība notika valsts dienvidaustrumu pilsētā Novo Mesto. Vīrieša slepkavībā ir apsūdzēts 21 gadu vecs čigāns.

18. novembrī tika pieņemts jaunais “Šutara likums”, un tas dos policijai lielākas tiesības veikt kratīšanas "augsta riska" zonās. Vietējo policijas nodaļu priekšnieki, pamatojoties uz tādiem datiem kā noziedzības rādītāji, varēs noteikt šādas "augsta riska" zonas.

Tur policistiem būs atļauts bez tiesas rīkojuma ienākt privātīpašumā, lai, piemēram, konfiscētu šaujamieročus. Premjers Golobs paziņoja, ka likuma mērķis ir palielināt drošības sajūtu sabiedrībā. Viņš arī uzsvēra, ka likums nav vērsts pret kādu noteiktu sabiedrības grupu.

Slovēnijā dzīvo apmēram 10 tūkstoši čigānu.

Kur tad ir problēma?

Progresīvie uzskata, ka noziedznieku aizturēšana ir ļauna, ja tā skar “minoritātes”. Dažādi “eksperti” norāda, ka likums vērsīšoties tieši pret nabaga čigāniem, bet aizmirst pateikt – čigāni nav nekāda parastā minoritāte!

Čigāni ir pasaulslaveni ar neproporcionāli augstajiem noziedzības rādītājiem.[2] Bulgārijā čigāni veido 5-10% no sabiedrības, bet ir 50% no ieslodzītajiem. Ungārijā čigāni ir 7% no iedzīvotājiem, bet veido 40% no ieslodzītajiem. Diemžēl neizdevās atrast Slovēnijas rādītājus.

Kā ir Latvijā?

Sazinājos ar Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi, bet saņēmu atbildi, ka uzskaiti pēc tautības vairs neveicot. Tāpēc nāksies izmantot 2016. gada datus, bet nav iemesla domāt, ka tie būtu būtiski mainījušies līdz šodienai.

Tātad 2016. gadā augustā Latvijas cietumos atradās 4261 cilvēks.[3] No tiem latvieši bija 1761, krievi 1573, čigāni 175, baltkrievi 77, ukraiņi 74, lietuvieši 67, poļi 56 utt. 406 tautība nebija zināma. Skat. 1. tabulu.

1.tabula

Ieslodzīto īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem 2016. gadā pēc tautības

Tātad ko mēs varam secināt? Par piemēru izmantosim latvieti. Ja tev uz ielas pretī nāk nejauš latvietis un krievs, iespēja, ka krievs ir bijis cietumā, ir 2,2 reižu lielāka.

Ja tev uz ielas pretī nāk nejaušs latvietis un čigāns, iespēja, ka čigāns ir bijis cietumā, ir 23,6 reižu lielāka.

Šeit arī atklājas čigānu skaudrā realitāte – viņi nonāk cietumā 23,6 reižu biežāk nekā latvieši un 10,7 reižu biežāk kā otrā lielākā minoritāte Latvijā – krievi.

Man tas uzreiz atgādina ASV, kur nēģeri ir 14% no sabiedrības, bet pastrādā pusi no vardarbīgajiem noziegumiem. Tas nav rasisms, ja policists ir īpaši uzmanīgs, nonākot biezi nēģeru apdzīvotā rajonā.

Līdzīgi ir ar čigāniem, kuri pastrādā noziegumus tik neproporcionāli bieži, ka ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi īpaši uzraudzīt rajonus, kur mitinās čigāni. Tas nav ne rasisms, ne diskriminācija, kā to vēlas pasniegt progresīvie.

Progresīvie metīsies čigānu noziedzīgos elementus aizstāvēt: “Augstais ieslodzīto skaits tikai parāda, cik diskriminējoša ir sistēma”. Nē, acīmredzami problēma nav sistemātiska, jo šāda problēma ar čigānu kriminalitāti ir visur, pat “progresīvajās” valstīs.

Un ironiski ir, ka ar šo problēmu ir grūti tikt galā. Piemēram, atklāti pateikt, ka čigāni neproporcionāli bieži ir noziedznieki, ir nepolitkorekti. Tāpēc sākumā ir jāatzīst, ka pastāv kulturāla problēma, lai to var sākt risināt. Jā, kulturāla, jo nav runa tikai par zemiem ienākumiem. Ir nabadzīgi latvieši, ukraiņi, krievi, lietuvieši, bet viņi neveic noziegumus ne tuvu tik bieži.

Čigāni ir sīka minoritāte, bet ir trešā lielākā ieslodzīto grupa Latvijas cietumos. Tāpēc atcerēsimies – Slovēnijā, Latvijā un citās valstīs notiek vēršanās nevis pret čigāniem, bet pret noziedzniekiem.

Novērtē šo rakstu: