Par čila Aldi, kuram visādi muļķīgi noteikumi nav rakstīti
Pietiek lasītājs01.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atgriezies no garā atvaļinājuma siltajās zemēs, Aldis Gobzems ierakstīja vairākas video tiešraides, skatoties kurās, kļūst pilnīgi skaidrs, ka Eiropas pozitīvs, Vidusjūras saule un laikam vīns nedaudz atraisīja mūsu opozicionāra koncentrēšanos un apņēmību.
Labs piemērs šādam atslābumam tālāk aprakstīto iemeslu dēļ ir video, kurā Aldis, vadot savu auto, stāsta sekotājiem par Rīgas ceļu kvalitāti un tukšajām tirdzniecības telpām Rīgā, Brīvības ielā.
Pirmkārt, veicot pagriezienu no Kalpaka bulvāra uz Brīvības bulvāri, čila Alda automašīnā nav dzirdama pagrieziena rādītāja skaņa un nav dzirdama pagrieziena rādītāja sviras atgriešanās neitrālā pozīcijā. No kā varam secināt, ka, veicot šo manevru, čila Aldis pagrieziena rādītāju, visticamākais, neieslēdza.
Otrkārt, Aldis brauc ar mašīnu sešas minūtes, visu laiku turot rokā mobilo telefonu un filmējot video ierakstu. 3.34 minūtē atpakaļskata spogulī ir skaidri redzams, ka automašīnu vada tieši Aldis un ka tālrunis neatrodas turētājā, bet gan Alda rokā.
Treškārt, braucot pāri Brīvības un Lāčplēša ielas krustojumam, Aldis to dara, kad dzeltenā gaisma iedegusies ilgi pirms mašīnas iebraukšanas krustojumā. Bet Aldi tas nemulsina un viņš turpina kustēties, tagad vienlaikus pārkāpjot jau divus ceļu satiksmes noteikumu punktus.
Covid ierobežojumu dēļ ilgu laiku neesmu bijis attīstītajā Eiropā, no kuras Aldis tikko atgriezies, un tāpēc nevaru ar pilnu pārliecību teikt, vai tur ceļu satiksmes noteikumos nav notikušas kaut kādas fundamentālas izmaiņas. Galu galā, ņemot vērā Alda stāstus par to, cik salda ir dzīve Eiropā, es nebrīnītos, ja tur būtu atcelta pagrieziena rādītāja lietošana un autovadītājiem būtu atļauts braukt pie dzeltenā luksofora signāla, lietojot telefonu.
Ja tā ir taisnība, tad Aldim jāatceras, ka, par laimi, šādas izmaiņas Latviju nav skārušas un ka mūsu valstī joprojām ir jābrauc saskaņā ar Latvijas ceļu satiksmes noteikumiem, pat ja esi Saeimas deputāts.
Gribētos pievērst uzmanību arī tam, ka, raksturojot Brīvības ielas izskatu, Aldis septiņpadsmit reizes lieto vārdu “bomžatņiks”, tādējādi liekot saprast, cik ļoti viņš nav apmierināts ar Rīgas ielu stāvokli. Tas ir interesanti, jo acu priekšā brūkošo Rīgas infrastruktūru Aldis kritizē, sēžot Mercedes Benz E-klases auto salonā, kura cena (jaunam auto) sākas no aptuveni 50 tūkstošiem eiro.
Šis auto iepriekš nebija redzēts čila Alda socialos tīklos, un pastāv aizdomas, ka viņš ar tā iespējamo iegādi vēlas paspilgtināt savu pelēko ikdienu, kurā acīmredzami ir piepildīta tikai un vienīgi ar Rīgas „bomžatņikiem”.
Un retorisks jautājums - kā jums šķiet, cik stundas Gobzems savā feisbukā būtu zāģējis Kariņu, ja premjers internetā atļautos lielīties ar video ierakstu, kuru viņš nofilmējis, turot telefonu rokā un braucot ar mašīnu pie dzeltenā luksofora signāla?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
