Par "Citadeles" afēru var nākties atbildēt: pieprasījums Ministru prezidentei
Ivars Zariņš, 11. Saeimas deputāts05.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji Jūsu deklarētajam, ka šīs valdības laikā netiks pieņemti nekādi izšķiroši lēmumi, valdība tomēr sasteigti un slepeni cenšas lemt par valstij piederošoCitadele bankas akciju pārdošanu, pamatojot to ar nepieciešamību pildīt Eiropas Komisijas prasības.
Lai kliedētu sabiedrībā radītās bažas, ka šis pārdošanas process tiek īstenots nevis kāda finanšu grupējuma, bet valsts un sabiedrības interesēs, šī gada 17. jūlijā, īstenojot Satversmē noteiktās tautas pārstāvja tiesības, es lūdzu Jūs iesniegt dokumentus, kuri apliecina šīs minētās Eiropas Komisijas izvirzītās prasības, kā arī apliecināt, ka valdības rīcībā esošie atzinumi ir sagatavoti ar atbilstošu kompetenci, ministriem saprotamā formātā, ka šo atzinumu sagatavotāji uzņemas par tiem pilnu atbildību un valdības ministriem ir nodrošināta pienācīga iespēja iepazīties ar visu nepieciešamo informāciju, un tā ir pietiekama, lai atbildīgi un kompetenti pieņemtu lēmumu.
Lai gan, pat īstenojot visas iespējamās birokrātiskās procedūras, šādas informācijas sagatavošana (kurai jau sen būtu jābūt Jūsu rīcībā!) aizņemtu ne vairāk kā dažas dienas, Jūs joprojām vairāku nedēļu laikā neesat spējusi sniegt nekādu atbildi un neesat iesniegusi prasīto informāciju, kura apliecinātu Jūsu valdības rīcības pamatotību.
Tajā pašā laikā plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka Jūsu vadītā valdība pa šo laiku slepenā valdības sēdē "šaurā lokā konfidenciāli vienojoties, ir radījusi ekskluzīvu izņēmumu vienam pretendentam" iegādāties Citadeles akcijas!
Nenoliedzami, šāda Jūsu rīcība kalpo par kārtējo apliecinājumu augstāk paustajām bažām un vēl jo vairāk liek sabiedrībai šaubīties par to, cik godprātīgi un prasmīgi un kā interesēs tiek īstenots šis Citadeles pārdošanas process.
Tādēļ, lai rastu jelkādu pamatu novērst šādas bažas par Jūsu rīcību, aicinu Jūs nekavējoši sniegt skaidras, konkrētas un izsmeļošas atbildes uz Jums nosūtītajiem jautājumiem. Ja šāda pamatojuma Jums nav, aicinu to atzīt, un izlēmīgi rīkoties, lai nepieļautu kārtējo valdības apzināti vai neapzināti pieņemto kļūdaino lēmumu, kurš kārtējo reizi valstij radīs vairāku miljonu lielus zaudējumus.
Ja šāda rīcība no Jūsu puses nesekos, kā tautas interešu pārstāvis un pilsonis, kuram rūp savas valsts nākotnes attīstība un neatkarība, vērsīšos pie atbilstošām Latvijas Republikas un Eiropas Savienības institūcijām, lai tās izvērtētu šo procesu, kas diemžēl aizvien vairāk izskatās pēc kārtējās valdības nekompetences vai afēras.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
