Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Reģionu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas mēra amata kandidāts un kādreizējais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars, kurš pēc viņam finansiāli potenciāli katastrofālā tiesas sprieduma bankas lietā bija „aizgājis pagrīdē”, nu no tās ir iznācis, bet tikai daļēji – viņš jau gatavs indīgiem jautājumiem par saviem politiskajiem konkurentiem, bet atbildēs par savu Krājbankas lietu gan vēl nevēloties.

„Jūs, @APiebalgs, iestājaties par piedāvāto nodokļu reformu. Vēlētos uzzināt kāda bija Jūsu ienākumu un soc. nodokļa likme kā EK komisāram?!” – šādu jautājumu politiķis un bijušais bankas vadītājs svētdien sociālajā tīklā Twitter bija paziņojis pašreizējam partijas Vienotība vadītājam Andrim Piebalgam.

Šī bija Bondara pirmā publiskā parādīšanās kopš jūnija beigām, kad atklājās, ka tiesas spriedums par 15 miljoniem eiro, kas solidāri piedzenami no bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem, attiecas arī uz tagadējo politiķi. Tā vietā, lai sniegtu jelkādus komentārus, Bondars no medijiem faktiski aizbēga, ar savas palīdzes starpniecību pavēstot, ka esot devies atvaļinājumā.

Nu politiķis no atvaļinājuma ir atgriezies – taču, kā izrādās, tikai daļēji. Uz viņam turpat Twitter uzdoto jautājumu, kad sabiedrība var sagaidīt viņa skaidrojumus Krājbankas sprieduma sakarā, Bondars ir pavēstījis, ka „ar darbu saistītiem jautājumiem” viņš būšot gatavs pievērsties tikai ceturtdien – 20. jūlijā, kad „varēsiet personīgi mani satikt un izjautāt, ja, protams, Jums ir interese”.

Pietiek jau ir informējis par tiesas sprieduma būtību: ja jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Bondars nevēlas atdot Latvijas Krājbankas likvidatoram ģimenes savrupmāju – priekšvēlēšanu avīzē izreklamēto Mārupes „miera ostu”, kur viņš mēdzot sarunāties ar ķirbjiem, tagadējam politiķim vispirms kopā ar sešiem citiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem steidzami jāsavāc vairāk nekā 95 tūkstoši eiro valsts nodevai sakarā ar apelācijas iesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu un tad jācer uz to labāko.

Par to, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, jūnija beigās paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunīgi vērtētā un ar skaļiem skandāliem saistītā uzņēmuma KPMG Baltics pārstāvis.

Taču pat pēc uzstājīga Pietiek lūguma KPMG Baltics nevēlējās atklāt faktiski nekādas šīs civilprasības detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēma to nodrošinājumus.

KPMG Baltics nevēlas atklāt arī to bijušo Krājbankas valdes locekļu vārdus un uzvārdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidīgo summu attiecas. Taču, kā rāda Lursoft dati, pēc 2007. gada Krājbankas valdē kopā ir bijušas tikai septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska, Svetlana Ovčiņņikova, Mārtiņš Zalāns, kā arī divi bijušie bankas vadītāji – Ivars Priedītis un līdzšinējais Saeimas deputāts, jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Bondars.

Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.

Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa priekšvēlēšanu izdevumos izreklamētā „miera osta” Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču Lursoft datu bāze rāda, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmē, ka piedziņa, visticamākais, tiks vērsta arī pret Mārupes savrupmāju.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas, visticamākais, arī tiks, taču arī tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šādā situācijā, kad spriedumā minētā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tūkstošiem eiro.

Vai šo summu visi atbildētāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopēju apelācijas sūdzību, - par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadījumā Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarētu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tūkstoši dolāru un 42,6 tūkstoši eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...