Iesaki rakstu: 
Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika pasākums, kurā Latvijā dzīvojošie cilvēki, kas sevi identificē kā krievi vai krievvalodīgie, protestēja pret Krievijas agresiju Ukrainā. Ne cilvēku skaits, ne runātāju sastāvs uz mani iespaidu neatstāja. Es nemanīju - Iļja Kozins publiski mītiņoja pret Putinu? Bet pasākumā uzstājās patiešām ievērojama Krievijas aktrise Čulpana Hamatova, par kuras uzturēšanos Latvijā diskusijas nenorimst pēdējās nedēļas.
Kad es izlasīju par Hamatovas sadarbību ar Alvja Hermaņa Jauno Rīgas teātri, mani kārtējo reizi pārsteidza, cik ļoti viss šai pasaulē nav nejauši un cik dīvainas sakritības, pat zīmes, dzīve mēdz izspēlēt.
Pirms apmēram 10 gadiem, kad Hermanis strādāja Vīnē, tur gadījās visai skandaloza epizode, par ko rakstīja prese gan Latvijā, gan Austrijā. Režisors izdzina no mēģinājuma ļoti slavenu aktieri - Klausu Mariju Brandaueru.
Brandauera ievērojamākā loma ir filmā Mefisto (Ištvans Sabo, 1981, Oskars par labāko ārzemju filmu). Tas ir stāsts par aktiera sadarbību ar nacistisko režīmu Vācijā. Pamatā ir Klausa Manna (Tomasa Manna vecākais dēls) romāns, kur prototips ir viņa jaunības draugs un māsas vīrs Gustafs Grindgens, kurš izveidoja spožu aktiera karjeru nacistiskajā Reihā. Klauss Manns kopā ar māsu emigrēja no Vācijas 1933.gadā, kad pie varas nāca Hitlers.
Noskatieties. Izcila filma par aktiera atbildību par režīma noziegumiem. Ja piesaucam, piemēram, Marlēnu Dītrihu, kura arī emigrēja no nacistiskās Vācijas, tad viņa par nekad par Hitleru nav aģitējusi.
Tā ir principiālā atšķirība no Čulpanas Hamatovas, kura (līdz pēdējiem notikumiem Ukrainā) ir aktīvi piedalījusies visās Putina aģitācijas kampaņās. Tā teikt, aktīvi pārdeva Kremļa produktus krievu sabiedrībai… Un tagad, ko? Naudu nopelnīja no Putina, bet tagad klusi atsēdēsies Latvijā pie kredītkartēm un Instagram, kamēr Ukrainā cilvēki sēž zem raķešu apšaudēm, bet Krievijā zem sankcijām?
Lai nu Hermanis dara, ko grib, bet es atsakos atzīt Čulpanu Hamatovu par mocekli un cīnītāju pret Putina režīmu. Kategoriski!
Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt… Arī Čulpanai…
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
