Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Latvijā no pažobelēm izlīduši visādi mošķi, kuri cilvēkus sauc uz piketiem, boikotiem un uz revolūciju! Mums ir viens jautājums - PRET KO? Tā mierīgi apstājamies un sev pavaicājam -PRET KO revolūcija?
Pret noteikumiem valkāt sejas maskas? Tādi ir visā pasaulē, un ne jau mūsu valdība, savu iegribu vadīta, tos ir izdomājusi! Sejas maskas nevis pasargā Jūs no tiem, kuri var būt potenciāli slimi. Visus apzināt un izkontrolēt reāli nevar, tad nu vismaz ir kaut kāds mehānisms, lai veikalā novērstu iespēju, kad kāds Jums Covid neiešķauda tieši starp acīm!
Maskā grūti elpot? Pastāstiet to tiem, kuri slimnīcās guļ pie mākslīgās elpināšanas aparātiem. Covid nav izgudrots! Protams, ir dažādi strāvojumi, kuri viņa aizsegā pelna sev miljonus, bet tāpēc jau nevajag dzīt zosis, ka problēma nepastāv.
Revolūcija pret valdības stulbumu? Ar to ir jācīnās pie vēlēšanu urnām, bet, ak vai, lielai masai ir tik īsa atmiņa, ka viņi jau vairs neatceras, kurš pirms diviem gadiem karināja makaronus uz ausīm un stāstīja, ka valstij esot jāsāk ar sevi. Kurš solīja 3x500 vai likvidēt OIK. Viss ir aizmirsies, lec tik otrreiz uz tā paša grābekļa un vainīgi ir visi citi, tikai ne pašu stulbums.
Revolūcija pret zemām algām vai nabadzību? Lai kā šis fakts daudziem kostu acīs, mēs nekad savas pastāvēšanas vēsturē neesam bijuši tik pārtikuši kā šodien. Jūs salīdzināt sevi ar Vāciju? Tad, kad uzcelsiet Latvijā savu BMW, Audi vai meršu rūpnīcu, tad parunāsim arī par Vāciju, bet kaut ko pieprasīt uz "gribu" pamata var tikai cilvēki bez prāta. Salīdziniet šodienu ar 1989.gadu! Nekas nemulsina, ne?
Un nobeigumā uzdodiet sev šādu jautājumu. Iziesiet ielās, izsitīsiet Saeimai un MK logus, paķersiet vēl pa ceļam kādu Narvesen kiosku vai Latvijas balzama veikalu! KAS TĀLĀK?
Jūs nopietni domājat, ka ES, NATO un pārējā rietumu pasaule atzīs Ostapu Gobzemu par Latvijas caru? Vai sēdīsies pie galda ar Vaļeru vai Atmiņu ūdens ražotāju Pļaviņu? Jūs ko pīpējat?
Viss, ko reāli sola šie ielās gājēji, ir Jūsu nokļūšana tumsā, nevis labāka dzīve. Uz labāku dzīvi viņi cer tikai, sev meklējot ēzeļus, uz kuru mugurām piejāt tuvāk silei!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
