Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītās Datu valsts inspekcijas rīcība, prettiesiski aizturot kādas fiziskās personas mobilo telefonu, nodokļu maksātājiem izmaksājusi 100 eiro, - ir stājies spēkā administratīvās tiesas spriedums, ar kuru šāda kompensācija par labu cietušajam samaksājama no valsts budžeta līdzekļiem. Pietiek šodien publicē spēkā stājušos tiesas spriedumu šajā lietā.

Pēdējā laikā aizvien biežāk parādās ziņas par to, kā šī institūcija, kuras uzdevums it kā būtu personu datu aizsardzības uzraudzība, pati aizvien biežāk ir iesaistīta apšaubāmā rīcībā. Tagad šīm ziņām klāt nākusi arī informācija par gadījumu, kad Datu valsts inspekcijas rīcību par prettiesisku atzinusi tiesa.

Tā kā šajā gadījumā ir fiksēta konkrētas iestādes amatpersonu rīcība, ko tiesa atzinusi par prettiesisku un kuras rezultātā valsts ir cietusi konkrētus zaudējumus (kompensācijas summu), Pietiek jau ir nosūtījis Datu valsts inspekcijai pieprasījumu izvērtēt amatpersonu atbildību un regresa kārtībā piedzīt no tām valsts ciestos zaudējumus.

Pagaidām nav saņemta atbilde ne uz šo iesniegumu, ne arī uz informācijas pieprasījumu saistībā ar iepriekšējo Datu valsts inspekcijas (DVI) „sasniegumu”, - šī iestāde ir noslepenojusi vairs ne tikai konkrētu personu datus, bet pat savu darbinieku amata aprakstus, jo tie esot „paredzēti ierobežotam personu lokam”.

„DVI norāda, ka DVI amatpersonu amata apraksti atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju,” – šādi iestādes vadītāja Avdejanova oficiāli atbildējusi kādam interesentam, kurš vēlējies iepazīties ar divu konkrētu inspekcijas darbinieku amata aprakstiem.

Šie divi darbinieki ir bijuši inspekcijas „drošības pārvaldnieks” Aleksandrs Novickis un Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļas juriskonsulte Marina Skutele.

Avdejanovas vadītā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai”.

Pietiek jau daudzkārt aprakstījis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidū ir izcēlušās mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere,

piedaloties pieteicējam Sergejam Buividam, pieteicēja tiesību un tiesisko interešu aizstāvja biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” pārstāvim Nikolajam Buividam, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Datu valsts inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim Jānim Kāršeniekam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniegtā pieteikuma par morālā kaitējuma 1500 euro un personiskā kaitējuma 87 euro atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Sergejs Buivids vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu atzīt par prettiesisku Datu valsts inspekcijas faktisko rīcību, laika posmā no 2015.gada 2.jūnija līdz 28.augustam aizturot pieteicēja telefonu, un atlīdzināt morālo kaitējumu 1500 euro apmērā, kā arī personisko kaitējumu 87 euro apmērā.

Ar Datu valsts inspekcijas 2016.gada 28.jūnija lēmumu Nr.N-2-1/1285 atzīts, ka iestādes faktiskā rīcība, no 2015.gada 27.jūnija līdz 21.augustam glabājot pieteicējam piederošo telefonu, bija prettiesiska un nolemts atlīdzināt morālo kaitējumu par prettiesisko faktisko rīcību, atvainojoties. Laika posmā no 2015.gada 2.jūnija līdz 27.jūnijam pieteicēja telefons Datu valsts inspekcijā atradās tiesiski, bet 2015.gada 21.augustā tika nodots Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējs 2015.gada 27.maijā tika aizturēts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī par iespējams nelikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem, par ko tika sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols, ar kuru izņemts mobilais telefons. 2015.gada 2.jūnijā Datu valsts inspekcijā no policijas tika saņemti lietas materiāli un kartona kaste ar telefonu, kas aizzīmogots ar drošības lenti. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmo daļu, Datu valsts inspekcija 2015.gada 8.jūnijā (trīs darba dienu laikā no materiāla saņemšanas dienas) pieņēma lēmumu par lietas materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. 2015.gada 9.jūnijā lietas materiāli un telefons tika pārsūtīti Latvijas Republikas Prokuratūrai, bet 2015.gada 19.jūnijā saņemti atpakaļ Datu valsts inspekcijā. 2015.gada 27.jūnijā Datu valsts inspekcija pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tātad pieteicēja telefons Datu valsts inspekcijā atradās īsu laika posmu (no 2015.gada 2.jūnija līdz 8.jūnijam un no 2015.gada 19.jūlija līdz 27.jūlijam), kas bija nepieciešams, lai izvērtētu administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā un termiņā pieņemtu atbilstošu lēmumu. Tātad laika posmā no 2016.gada 2.jūnija līdz 2015.gada 27.jūnijam pieteicējam piederošais telefons Datu valsts inspekcijā atradās tiesiski, bet no 2015.gada 27.jūnija līdz 2015.gada 21.augustam (dienai, kad telefons tika nodots Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam) Datu valsts inspekcijai nebija tiesiska pamata glabāt pieteicējam piederošo telefonu.

[1.2] Konkrētajā gadījumā ir konstatējams morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats – pieteicēja tiesību uz īpašumu aizskārums, tomēr pieteicēja tiesību aizskārums nav smags un atlīdzinājums par morālo kaitējumu nav nosakāms naudā. Iestādes faktiskā rīcība nebija apzināti ļaunprātīga (iestādei nebija nolūka ļaunprātīgi ierobežot pieteicēja īpašuma tiesības), bet gan izrietēja no normatīvo aktu interpretācijas, kuru iestāde atzīst par kļūdainu. Atbilstīgs atlīdzinājuma veids par pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu, kas nav vērtējams kā smags, ir iestādes rakstveida atvainošanās. Līdz ar to iestāde par tās prettiesisko faktisko rīcību rakstveidā atvainojas.

[2] Biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniedza tiesā pieteikumu par morālā kaitējuma 1500 euro un personiskā kaitējuma 87 euro atlīdzināšanu. Pieteikumā norādīts, ka rakstveida atvainošanās nav samērīgs un taisnīgs atlīdzinājums par morālo un personisko kaitējumu, kas radīts ar iestādes prettiesisku faktisko rīcību, ierobežojot pieteicēja īpašuma tiesības uz telefonu. Šāds atlīdzinājums nenovērš iespēju līdzīgai situācijai atkārtoties nākotnē. Pieteicējs laikā, kad nevarēja izmantot telefonu, vairākkārt vērsās Datu valsts inspekcijā, norādot uz iestādes prettiesisko faktisko rīcību un lūdzot to pārtraukt, tomēr iestāde pieteicēja norādījumus neņēma vērā līdz Latvijas Republikas tiesībsarga atzinuma saņemšanai. Iestāde ierobežoja pieteicēja cilvēktiesības, pat nemēģinot šo ierobežojumu pamatot ar tiesību normām. Pieteicējam ir radušās bažas par turpmāku cilvēktiesību ievērošanu no iestāžu un institūciju puses.

[3] Datu valsts inspekcija paskaidrojumā atsaucas uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Pieteicējs nav pierādījis personiskā kaitējuma pamatu un apmēru.

[3.2] Latvijas Republikas Prokuratūra vai Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs, pēc materiālu saņemšanas par policijas darbinieku, iespējams, prettiesisku rīcību, veicot amata pienākumus vai kriminālprocesa ietvaros Kriminālprocesa likumā noteiktos pasākumus, varēja pieprasīt papildus informāciju (dokumentus un citus pierādījumus, tostarp, telefonu), kas apstiprina iespējamo policijas darbinieka prettiesiskās rīcības faktu un var kalpot kā pierādījums pārbaudes veikšanai, tāpēc Datu valsts inspekcija glabāja saņemto telefonu kā lietisko pierādījumu līdz brīdim, kad Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs paziņoja par tālāko rīcību.

[3.3] Pieteicējs vairākkārt tika informēts par telefona glabāšanas nepieciešamību un pamatotību.

[4] Tiesas sēdē biedrība “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” prasījumu uzturēja, balstoties uz rakstveidā izteikto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka, ierobežojot pieteicēja tiesības rīkoties ar telefonu (sakaru līdzeklis, attēla un skaņas ieraksta līdzeklis, u.c. funkcijas), tika ierobežotas arī citas pieteicēja tiesības, piemēram, tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, autortiesības, kā arī nodarīti materiālie zaudējumi. Kā saziņas līdzeklis pieteicējam bija arī cits telefons, bet kā ierīce, ar ko pieteicējs pelna sev iztiku – tā bija svarīga ierīce (pieteicējs ir video operators). Darbība bija acīmredzami prettiesiska. Administratīvajā lietā, kurā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, nelikumīgi apstrādājot personas datus, uz personas adresi nosūtīja divas anketas, kas saturēja viņa personas datus, tiesa personai nolēma izmaksāta kompensāciju 100 latu apmērā, savukārt inspekcija uzlika Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” sodu – 3000 latus. Izskatāmajā lietā kaitējums ir smagāks. Inspekcijas amatpersonām nav vēlēšanās laboties un nožēlot prettiesisko rīcību. Tāpēc inspekcijas rakstveida atvainošanos nevar atzīt par pietiekamu un samērīgu kompensāciju. Rakstveida atvainošanās nekalpos arī tam, lai līdzīga prettiesiska faktiskā rīcība neatkārtotos nākotnē. Pieteicējs norādīja, ka viņu neinteresē, kā to nosaukt – personisko kaitējumu vai mantiskiem zaudējumiem, viņš tikai zina, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) ir ierobežotas viņa tiesības uz īpašumu.

Datu valsts inspekcijas pārstāvis paskaidroja, ka iestāde prettiesisko faktisko rīcību laikā no 2015.gada 28.jūnija līdz 2015.gada 21.augustam atzīst. Tāpat iestāde atzīst, ka pārkāpums ir bijis ilgstošs. Pārkāpumu saistīts ar kļūdainu tiesību normu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Krimināllikuma), prokuratūras un Valsts policijas drošības biroja kompetences interpretāciju. Inspekcija uzskatīja, ka telefons varētu būt pierādījums kriminālprocesa uzsākšanai, un gaidīja atbildi gan no policijas, gan prokuratūras, lai izlemtu, ko darīt ar telefonu. Šo jautājumu vairākkārt tika lūgts izskatīt paātrinātā procesā. Lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos, konkrētais gadījums ir analizēts un pārrunāts. Pieteicējam ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Iespējams, pieteicējam ir tiesības uz atlīdzinājumu naudas izteiksmē.

Motīvu daļa

[5] Pieteicējs vēlas morālā kaitējuma atlīdzinājumu par prettiesisku telefona aizturēšanu 1500 euro apmērā.

Datu valsts inspekcija uzskata, ka morālais kaitējums atlīdzināms atvainojoties, savukārt tiesas sēdē pieļāva iespēju, ka pieteicējam ir tiesības uz atlīdzinājumu naudas izteiksmē.

Ņemot vērā minēto, lietā ir jānoskaidro morālā kaitējuma atlīdzinājuma veids un apmērs.

[6] Satversmes 92.panta trešais teikums noteic ikvienas personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota personas tiesību aizskāruma gadījumā. Attiecībā uz administratīvo procesu šīs personas tiesības ir konkretizētas Administratīvā procesa likuma 92.pantā, savukārt to īstenošanas kārtība ir noteikta Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (turpmāk - Zaudējumu atlīdzināšanas likums).

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmajai daļai, nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, ir jāņem vērā vairāki apstākļi: 1) tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums; 2) konkrētā aizskāruma smagums; 3) iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi; 4) cietušā rīcība un līdzatbildība; 5) citi konkrētajā gadījumā būtiski apstākļi (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 16.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 (A42466905) 12.punktu).

Neatkarīgi no personas tiesību aizskāruma rakstura morālā kaitējuma atlīdzinājumam vienmēr ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.pantā noteikta atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 16.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 (A42466905) 13.punktu). Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai, lai atlīdzinājums būtu atbilstīgs Satversmes 92.panta izpratnē, tam ir jābūt efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim. Jēdziens “atbilstīgs atlīdzinājums” nozīmē, ka atlīdzinājumam ir jābūt taisnīgam. Atlīdzinājumam ir jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības ir tikušas aizskartas. Ar atlīdzinājumu var arī atturēt iestādi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Turklāt jāņem vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 14.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-266/2015 (A420470112) 5.punktu un tajā norādīto judikatūru).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pantā ir noteikts, ka morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Ar Datu valsts inspekcijas 2016.gada 28.jūnija lēmumu Nr.N-2-1/1285 atzīts, ka iestādes faktiskā rīcība, no 2015.gada 27.jūnija (tiesas sēdē tika precizēts, ka rīcība bija prettiesiska no 28.jūnija (lietas 97.lapa)) līdz 21.augustam glabājot pieteicējam piederošo telefonu, bija prettiesiska (lietas 20.-23.lapa).

Prettiesiski aizturot pieteicēja telefonu, ir aizskartas pieteicējam Satversmes 105.pantā garantētās tiesības uz īpašumu, tāpēc šo tiesību aizskārums ir uzskatāms par nozīmīgu, nevis nebūtisku vai mazsvarīgu.

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

Tātad konkrētajā gadījumā ir tiesisks pamats morālā kaitējuma atlīdzinājumam.

[7] Atlīdzināms naudā ir vienīgi būtisks morālais kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz faktiski atlīdzināt. Proti, papildu atlīdzinājums būtu pieļaujams tikai tad, ja pastāvētu kādas īpaši būtiskas un ar stāvokļa atjaunošanu nenovēršamas morālas ciešanas (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 16.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-479/2012 (A420464111) 7.punktu).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta trešajā daļā ir noteikts, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 4268,62 euro. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7114,36 euro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 28 457,44 euro. Atbilstoši minētā panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Tātad tiesai ir jānoskaidro kaitējuma būtiskums.

Konkrētajā gadījumā Datu valsts inspekcija atzīst telefona prettiesisku aizturēšanu laika posmā no 2015.gada 28.jūnija līdz 21.augustam. Līdz 2015.gada 27.jūnijam, kad Datu valsts inspekcija pieņēma lēmumu Nr.2-1/5435 par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (lietas 62.lapa), telefona aizturēšana ir atzīta par tiesisku. Atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādītajam, procesuālais dokuments par iepriekš minētā telefona glabāšanu netika pieņemts.

Tātad telefons tika prettiesiski aizturēts vismaz 55 dienas, kas ir salīdzinoši ilgs laiks.

No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka Datu valsts inspekcijas 2015.gada 7.jūlija vēstulē Nr.2-1/5716 Latvijas Republikas Prokuratūrai tika lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt viedokli, vai Valsts policijas rīcība, Sergeju Buividu ielaižot un atļaujot viņam uzturēties telpā, kurā notika darbs ar kriminālprocesa dokumentiem, resoriskām pārbaudēm, ir uzskatāma par atbilstošu, un informēt, vai nepieciešamas nosūtīt lietas materiālus, lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un mobilo telefonu (lietas 63.-64.lapa). Ar Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta 2015.gada 10.jūlija vēstuli Nr.3/2-7-118-15/2071 minētā vēstule tika pārsūtīta Valsts policijai (lietas 69.lapa). Datu valsts inspekcijas 2015.gada 6.augusta vēstulē Nr.2-1/6533, lai lemtu jautājumu par izņemtā mobilā telefona atgriešanu tā īpašniekam vai nodošanu Valsts policijai pārbaudes veikšanai par iespējamo policijas darbinieku prettiesisko rīcību, Valsts policija lūgta līdz 2015.gada 20.augustam norādīt, vai Valsts policijai ir nepieciešams dienesta pārbaudes veikšanai administratīvās aizturēšanas kārtībā izņemtais mobilais telefons, kas varētu kalpot kā pierādījums Valsts policijas pārbaudes veikšanai (lietas 72.lapa). Ar Valsts policijas Iekšējā drošības biroja 2015.gada 5.augusta vēstuli Nr.20/4-24029 (Datu valsts inspekcijā saņemta 10.augustā) Datu valsts inspekcija informēta, ka Valsts policijas Iekšējā drošības biroja Kontroles un analīzes nodaļā ir uzsākta pārbaude par Datu valsts inspekcijas 2015.gada 7.jūlija vēstulē Nr.2-1/5716 fiksētajiem faktiem, kā arī lūgts nosūtīt lietas materiālus (lietas 76.lapa). Ar Valsts policijas Iekšējā drošības biroja 2015.gada 10.augusta vēstuli Nr.20/4-24529 Datu valsts inspekcija lūgta nosūtīt arī administratīvās aizturēšanas kārtībā izņemto telefonu (lietas 74.lapa). Ar Datu valsts inspekcijas 2015.gada 13.augusta vēstuli Nr.2-1/6740 lietas materiāli un mobilais telefons nosūtīts Valsts policijas Iekšējās drošības birojam (lietas 77.lapa). Ar Valsts policijas Iekšējā drošības biroja 2015.gada 18.augusta vēstuli Nr.20/4-25300 administratīvās aizturēšanas kārtībā izņemtais mobilais telefons nosūtīts atpakaļ Datu valsts inspekcijai lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu atpakaļ īpašniekam, jo veicot tā apskati, ne telefona aparātā, ne telefona atmiņas kartē netika konstatētas datnes, kas saturētu informāciju saistībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī iespējams veikto video ierakstu 2015.gada 27.maijā (lietas 78.lapa). Ar Datu valsts inspekcijas 2015.gada 21.augusta vēstuli Nr.2-1/6958 mobilais telefons atkal nosūtīts Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, norādot, ka telefons nebija jāsūta atpakaļ Datu valsts inspekcijai, lēmums par mobilā telefona atgriešanu īpašniekam jāpieņem Valsts policijas Iekšējās drošības birojam (lietas 79.lapa).

Pieteicējs apstiprina, ka mobilais telefons pieteicējam ir atgriezts 2015.gada 28.augustā (lietas 7.lapa). Līdz ar to tiesiskā situācija ir atjaunota.

Pieteicējs tiesas sēdē, pamatojot morālo kaitējumu, atzina, ka aizturētais mobilais telefons nav vienīgais pieteicēja telefons, tomēr uzsvēra, ka aizturētā telefona funkcijas ir plašākas, kā tam, kas bija pieteicēja rīcībā.

Tiesa ņem vērā, ka laika posmā, kad telefons tika prettiesiski aizturēts, tas ir sūtīts no vienas iestādes uz otru, lai noskaidrotu, vai ir uzsākama lieta, kurā telefons varētu tikt izmantots kā pierādījums. Iestāde šādu rīcību pamatoja ar tiesību normu interpretāciju, ko vēlāk atzina par kļūdainu. Līdz ar to nav konstatējama iestādes rīcība, kas apzināti vērsta tieši pret pieteicēju, tomēr iestādes norādītais pamatojums nekādā veidā neattaisno prettiesisku telefona aizturēšanu un nemazina tās rezultātā pieteicējam radītos pārdzīvojumus. Turklāt pat tad, kad kļuva skaidrs, ka lieta netiks uzsākta, telefons netika nekavējoties atgriezts īpašniekam, bet iestāžu starpā turpinājās diskusija par to, kurai iestādei telefons jāatgriež, par ko iestādes nekavējās informēt arī pieteicēju.

Būtiski, ka pieteicējs līdz brīdim, kad telefons tika atgūts, ir bijis aktīvs savu tiesību aizsardzībā – vairākkārt centās risināt jautājumu par telefona atgūšanu (lietas 65.-66., 67., 70.lapa). Tāpat par Datu valsts inspekcijas rīcību, neatgriežot telefonu, pieteicējs ir vērsies ar iesniegumiem pie Latvijas Republikas tiesībsarga (lietas 9.-12.lapa).

Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.A420553611, izvērtējot atlīdzinājuma apmērus lietās saistībā ar īpašuma tiesību ierobežošanu, secinājusi, ka īpašuma tiesību aizskāruma gadījumā, ja tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda tā bija pirms prettiesiskā administratīvā akta pieņemšanas (atcelts pienākumu uzliekošs administratīvais akts, izdots personas prasītais administratīvais akts, atmaksātas nepamatoti piedzītās summas un atcelti iepriekš noteiktie ierobežojumi), morālā kaitējuma atlīdzinājums vispār nav ticis piešķirts vai arī tikusi noteikta iestādes rakstveida atvainošanās. Atlīdzinājums naudā ir ticis noteikts, ja pastāvējuši īpaši kvalificējoši apstākļi – tiesību aizskāruma ilgums, iestādes apzināta prettiesiska rīcība, personas motivēta norāde uz īpašiem ciešanas radošiem apstākļiem.

Apkopojot minēto, tiesa secina, ka pieteicējam nodarīts morālais kaitējums nav smags, tomēr tiesiskā stāvokļa atjaunošana un atvainošanās konkrētajā gadījumā nav pietiekama, jo tiesiskā stāvokļa atjaunošana notika ar būtisku kavēšanos, neskatoties uz pieteicēja iebildumiem par iestādes rīcības prettiesiskumu un lūgumiem telefonu atdot.

Salīdzināmas lietas, kurās ierobežotas personas īpašuma tiesības uz mobilo telefonu, nav. Salīdzinot gadījumus, kur ir spriests par morālā kaitējuma atlīdzinājumu nekustamā īpašuma tiesību aizskāruma gadījumos, tiesa konstatē, ka 500 lati līdz 3000 lati (711,44 euro līdz 4268,62 euro) piespriesti lietās, kurās pašvaldības ir ilgstoši liegušas personām realizēt to tiesības uz dzīvokļu privatizāciju (lieta Nr.A42293506; Nr.A42241805; Nr.A42390706; Nr.A42308105; Nr.A42479405; Nr.A42323906; Nr.A42423607), 3000 lati (4268,62 euro) piespriesti lietā Nr.A42550708, kur pašvaldība atteikusi pieteicējai atļauju atdalīt no pieteicējas nekustamā īpašuma zemes gabalus atsavināšanai, 300 lati (426,86 euro) piespriesti lietā Nr.A42731508 par pašvaldības bezdarbību, nenovēršot patvaļīgo būvniecību.

Ņemot vērā minēto, tiesību aizskāruma raksturu un ilglaicību, tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā taisnīgs un atbilstīgs atlīdzinājums par pieteicējām nodarīto morālo kaitējumu ir 100 euro.

[8] Pieteicējs lūdz atlīdzināt personisko kaitējumu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm.

Tā kā minētā norma paredz nemantiska labuma aizsardzību pret nepamatotu aizskārumu, pieteicēja norādītais tiesību uz īpašumu ierobežojums nevar būt pamats personiskā kaitējuma atlīdzinājumam. Tiesību uz īpašumu kā mantiska rakstura tiesību ierobežojums var radīt tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu, bet ne atlīdzinājumu par personisko kaitējumu, proti, nemantisku tiesību aizskārumu (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-226/2016 13.punktu).

Pieteicējs ir norādījis arī uz citiem pamatiem personiskā kaitējuma atlīdzinājumam - kaitējumu tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī autortiesībām.

Atbilstoši minētā likuma 11.panta otrajā daļā noteiktajam personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un to pamatot.

Tātad kaitējums tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī autortiesībām un citām nemantiskajām tiesībām ir jāpierāda.

Konkrētajā gadījumā personiskā kaitējuma tiesiskais pamats nav pierādīts. Tiesa sēdē pieteicējam izskaidroja tiesisko regulējumu personiskā kaitējuma atlīdzinājumam, tomēr pieteicējs palika pie uzskata, ka ar tiesību aizskārumu ir pietiekami.

Tā kā personiskais kaitējums nav pierādīts, tad pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[9] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka ir apmierināms pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu 100 euro apmērā. Pārējā daļā pieteikums par morālā un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-290.pantu, tiesa,

nosprieda:

daļēji apmierināt biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniegto pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt Sergejam Buividam (personas kods  - , dzīvesvieta  , Rīga, LV- ) 100 euro par nodarīto morālo kaitējumu.

Noraidīt biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniegto pieteikumu par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu pārējā daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere

Novērtē šo rakstu:

28
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...