Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

zutis

21.05.2018. 15:14

Bet, kad par musu tienesu kludam maksajam tukstosus, tas, protams, ir nieks.

Atbildēt

zutis

30.04.2018. 22:32

Par kaut kadu telefonu, tada jezga!

Atbildēt

to Buivids

18.04.2018. 08:46

Dzīve 4. maija republikā mums māca, ka ar pie varas esošiem čekistiem un komunistiem jāizrēķinās ar viņu metodēm - fizisku iespaidošanu un slepkavībām. Jo šie bandīti raksta un nostiprina likumus, kas viņus aizsargā.

Atbildēt

to Buivids

18.04.2018. 08:44

Tiesneši un prokurori saskanā ar jauno atlīdzināšanas likumu ir valsts kases likumīgie zagļi un tiek aizsargāta viņu noziedzīgās- pretlikumiskās rīcības, taisot apsūdzības un tiesu nolēmumus. Regresu par nodarītiem zaudējumiem ar pretlikumībām prokuroru un tiesnešu rīcībā var panākt, ja cietušie noskaidro šo neliešu dzīvesvietas un iešķiebj šo regresu fiziskā ceļā.

Atbildēt

Pietiek melot!

18.04.2018. 07:24

»

tesiņš

с канализационной системой 2013-03-12 17:10:56 46.109.31.234...


Neiesaku nevienam tiesnesi Ligitu Gavari.

Atbildēt

tesiņš

18.04.2018. 00:37

с канализационной системой 2013-03-12 17:10:56 46.109.31.234

SERIĀLS. XI SĒRIJA. Latvijas republikas augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam, Brīvības bulvārī 36, [...] sūdzība. 2013.gada 9.janvārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa (Iveta Bērziņa, Ligita Gavare Lauma Volberga) izskatīja civillietu manā prasībā pret SIA „Rīgas Satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kura, ar 2012.gada 19.oktobra Augstākās tiesas Senāta (S.Lodziņa, V.Cīrule. E.Vermuša) spriedumu, bija nodota atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, Dzintras Baltas, Mildas Zelmanes un Silvijas Sēbriņas darba brāķa pārskatīšanai. Šajā tiesas sēdē noraidīju tiesnesi Laumu Volbergu, kurai, izsakot neuzticību, lūdzu atstatīties no lietas izskatīšanas. Kā iemeslu minēju: viņas dalību manas prasības citā lietā (Nr.C28444910; CA_3935/20, 2011.g.) pret SIA „Rīgas Satiksmi” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, kur viņa noraidīja manu prasību, kuru vēlāk pārsūdzēju augstākai tiesai, kā nepamatotu. Teicu: ka Lauma Volberga nav ieinteresēta lietas objektīvā spriešanā. Pamatojumā minēju, ka viņai ir pamatota neieinteresība izskatīt lietu objektīvi, tādējādi rastos situācija, ka Laumai Volbergai būtu radīta iespēja ietekmēt sēdes norisi un pieņemt viņai vēlamu lēmumu. 2013.gada 9.janvāra tiesu informēju, ka: lietā, kur tika izskatīts jautājums par manu atjaunošanu darbā, viena no tiesnesēm Lidija Pliča bija jau kādreiz atstatījusies no šīs lietas izskatīšanas, izsakot iemeslu, ka es - ārpus tiesas sēdes vairākkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo darba lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī bija skatījusi Lidija Pliča. Atstatoties, viņa bija uzskaitījusi arī pietiekamu skaitu atstatīšanās iemeslu: likumu par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu. LR tieslietu ministram Gaidim Bērziņam 2011.gada 28.decembra sūdzībā par Lidiju Pliču apšaubīju viņas „godprātību”, un lūdzu Gaidi Bērziņu noskaidrot, vai Lidija Pliča nav pārkāpusi likumu, vai viņa, atstatoties no lietas, nav melojusi, jo īstais Lidijas Pličas atstatīšanās iemesls bija manā diktofonā fiksētā tiesas sastāva sarunas par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu - ar otru lietas dalībnieku SIA Rīgas satiksme pārstāvi Ervīnu Dakšu un arodbiedrības „LABA” pārstāvi Raimondu Gaili (kurš aktīvi pārstāvēja SIA Rīgas satiksmi), brīdī, kamēr mēs ar juridiskās palīdzības man piešķirto advokāti Inesi Nikuļcevu (prakse: Kaļku iela 7, Rīgā bijām izgājuši no tiesas zāles četru minūšu pārtraukumā, bet tiesas sastāvs zāli nebija pametis. Interesanti, ka tiesa šajā brīdī pārrunāja ar citiem dalībniekiem to pašu jautājumu, kuru mēs aiz durvīm pārrunājām ar advokāti Inesi Nikuļcevu, kaut gan iepriekš ne kādā tiesas sēdē, ne ar tiesu, ne ar SIA „Rīgas Satiksme”, ne Raimondu Gaili par šo jautājumu nebijām runājuši. 2012.gada 21.decembrī Jums biju lūdzis, pārbaudīt vai Laumas Volbergas, (Līgas Blūmiņas un Gvido Ungura) sēdes protokols ir viltots un - ja ir, tad sodīt viņu, jo biju pārliecināts, ka viņas 2012.gada 21.jūnija spriedums (lieta Nr.C28444910; CA-1003/25; 2012) bija balstīts uz nepatiesiem apgalvojumiem, kuri gūti no 2012.gada 13.jūnija tiesas sēdes protokolā sagrozītiem faktu sagrozījumiem. Tādēļ uzskatu, ka tiesnesei Laumai Volbergai bija jāatstatās no lietas. Neatstatoties, pretstatā tiesneses Lidijas Pličas „atklāsmei”, Laumai Volbergai pietrūka godprātības un saprašanas, ka arī viņa pārkāpa tiesneses Lidijas Pličas iepriekš piesauktās pašaustīšanās pārkāptās likuma normas. Man bija pamats uzskatīt, ka Laumas Volbergas piedalīšanās 2013.gada 9.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa sēdē par disciplinārsoda atcelšanu, var ietekmēt tiesas iznākumu prasības noraidīšanai, jo Lauma Volberga bija ieinteresēta negatīvā, neobjektīvā lēmuma lemšanā, tāpēc, ka šis disciplinārsods bija darba līguma uzteikuma viena no sastāvdaļām darba līguma uzteikuma motivācijā, kuru, kā jau iepriekš minēju, biju apstrīdējis, kā nepamatotu. Ja tiktu apmierināta mana prasība par disciplinārsoda atcelšanu, tad Laumas Volbergas skatītajā lietā Nr.C28444910; Nr.CA-1003/25;2012 pieņemtais lēmums par manas prasības noraidīšanu – būtu nepamatots, jo pietrūktu pamatojuma darba līguma uzteikumam. Šīs pašas lietas – par atjaunošanu darbā sakarā, 2011.gada 29.jūnijā, 4.augustā un 4.novembrī Jums sūdzējos par Kurzemes rajona tiesnesi Maritu Šaltu un lūdzu noskaidrot vai Marita Šalta nav melojusi un, pēc mana ieskata, pieņēmusi prettiesisku lēmumu noraidot manu prasību gan par atjaunošanu darbā, gan disciplinārsoda atcelšanu (abas lietas 2011.gada 22.februārī, 7.jūnijā, 25.augustā, 5.oktobrī un 21.septembrī izskatīja Marita Šalta), un lūdzu Jūs sodīt Maritu Šaltu par šo pārkāpumu, bet līdz šodienai Jūs neesat šo lietu izvērtējis pēc būtības, bet 2011.gada 11.jūlijā, 12.augustā un 22.novemrī es saņēmu tikai profesionālus atrakstīšanās piemērus un atteikumus man palīdzēt. 2013.gada 9.janvārī, tādēļ, ka tiesneses Iveta Bērziņa un Ligita Gavare izlēma, ka tiesnese Lauma Volberga nav jāatstata no izskatīšanas, izteicu neuzticību visam sastāvam – arī Ivetai Bērziņai un Ligitai Gavarei, jo man šis viņu lēmums bija pēdējais piliens, lai man zustu jebkāda ticība Latvijas tiesu sistēmai, kam par iemeslu bija jau iepriekš publiski pieejamā ziņa, kur tiesneši: Dace Ābele, Madara Ābele, Inga Akmeņlauka, Dzintra Amerika, Sandra Amola, Ingūna Amoliņa, Ilze Amona, Lolita Andersone, Dzintra Apine, Ilze Apse, Lala Apšeniece, Aija Āva, Ina Baiko, Daina Baltā, Dzintra Balta, Brigita Baltraite, Doloresa Bambere, Alfs Baumanis, Jānis Bazēvičs, Marika Bebriša, Inese Belicka, Svetlana Beļajeva, Kaspars Berķis, Santa Bernharde, Anita Bērziņa, Dagnija Bērziņa, Iveta Bērziņa, Mārtiņš Birkmanis, Intars Bisters, Ingrīda Bite, Maruta Bite, Dace Blūma, Stella Blūma, Olita Blūmfelde, Līga Blūmiņa, Dina Bondare, Tatjana Bormane, Helmuts Brasovs, Sandra Briķe, Iveta Brimerberga, Tamāra Broda, Rita Bruce, Skaidrīte Buivide, Brigita Būmeistere, Ilze Celmiņa, Andis Celms, Dzintra Danberga, Signe Dektere, Uldis Danga, Agita Dmitrenoka, Vilis Donāns, Diāna Dumbre, Imants Dzenis, Anita Dzērve, Diāna Dzērviniece, Aiga Freimane, Gunta Freimane, Ilze Freimane, Ilze Freimane, Juris Freimanis, Viesturs Gaidukēvičs, Ligita Gavare, Boriss Geimans, Sandra Gintere, Solvita Glaudāne, Smaida Gļazere, Inese Grauda, Lelde Grauda, Elita Grigoroviča, Ērika Gulbe, Līga Hāzenfuse, Rihards Hlevickis, Biruta Horuna, Skaidrīte Hrebtova, Aelita Ignatjeva, Baiba Jakobsone, Ināra Janēviča, Dace Jansone, Irīna Jansone, Baiba Jēkabsone, Inta Jēkabsone, Ingrīda Junghāne, Agnese Jurevica, Daiga Kalniņa, Inta Kalniņa, Signe Kalniņa, Kristīne Kalvāne-Radziņa, Irina Kaļiņina, Sanita Kanenberga, Līga Karlsone, Dace Kantsone, Adrija Kasakovska, Karīna Kazārova, Astra Klaiše, Dainis Peteris Kļaviņš, Regīna Knabe, Juris Kokins, Iluta Kovaļova, Renāte Krasovska, Irēna Krastiņa, Karina Krastiņa, Laima Kraule, Iveta Krēvica, Guna Krieviņa, Inga Krigena-Jurkāne, Iveta Kromāne, Sandra Krūmiņa, Agija Kudrēviča, Zita Kupce, Ļubova Kušnire, Ligita Kuzmane, Guntars Kveska, Biruta Ķeire, Dace Ķeire, Zinaida Lagzdiņa, Selga Lapejeva, Gundega Lapiņa, Ilze Lazdiņa, Elmārs Lenšs, Rinalda Liepiņa, Staņislavs Linkevičs, Irēna Logina, Svens Lorencs, Sarmīte Lucava, Irīna Makovska, Valērijs Maksimovs, Svetlana Maršāne, Dzintars Melbārdis, Iveta Meldere, Sandra Meliņa, Sandra Mertena, Rudīte Migla, Anna Mihailova, Una Mihailova, Andrejs Mihaļčenko, Irēna Millere, Maija Miltiņa, Anita Misiuna, Anita Moļņika, Inese Mudele, Aina Nicmane, Margarita Osmane, Ilze Ošiņa, Arvīds Ozerskis, Ineta Ozola, Sanita Ozola, Sigita Ozola, Baiba Ozoliņa, Gunta Ozoliņa, Roze Paegle, Agita Papule, Aija Pāvele, Zane Pētersone, Ilona Petrovska, Lidija Pliča, Kornēlija Poča, Ojārs Priedītis, Viktors Prudņikovs, Inguna Preisa, Solvita Pujāte, Inga Putra, Vineta Ramba, Ieva Reikmane, Silva Reinholde, Aija Reitupe, Gunta Rezgoriņa, Kaspars Rinčs, Normunds Riņķis, Iveta Risberga, Ināra Rozīte, Inta Rubene, Inese Rubina, Sanita Rūtenberga, Silvija Sēbriņa, Rinalds Silakalns, Velta Silamiķele, Vija Siliniece, Inese Siliņeviča, Juris Siliņš, Dace Skrauple, Inese Skudra, Līvija Slica, Santa Sondare, Visvaldis Sprudzāns, Kārlis Stārasts, Elita Stelte-Auziņa, Sanita Strakše, Ināra Strautiņa, Ziedonis Strazds, Inese Strelča, Sandra Strence, Inese Strode, Iveta Stuberovska, Juris Stukāns, Guntars Stūris, Jānis Stūrmanis, Elga Sudāre, Dina Suipe, Mārtiņš Sviķis, Marita Šalta, Ineta Škutāne, Mairita Šķendere, Māris Šļakota, Gatis Štauers, Ināra Šteinerte, Lauma Šteinerte, Marianna Terjuhana, Daina Treija, Aivars Uminskis, Gvido Ungurs, Vineta Vaiteika, Sarmīte Vamža, Ilze Vanaga, Kristīne Vanaga, Aelita Vancāne, Valdis Vazdiķis, Linda Vēbere, Agnese Veita, Linda Vēbere, Žaneta Vēvere, Iveta Vīgante, Aldis Vīksne, Signe Vilne, Daiga Vilsone, Gunta Viļumsone, Linda Vīnkalna, Rita Vīva, Vita Vjatere, Lauma Volberga, Vivita Voronova, Inta Zaļā, Aivars Zāģeris, Zaiga Zaiceva, Sanita Zakrevska, Jolanta Zaškina, Milda Zelmene, Dzintra Zemitāne, Inese Laura Zemīte, Valda Zommere, Antra Zute, Dzintra Zvaigzneskalna-Žagare, Ārija Ždanova, Žanete Žimante (246 gabali.) lūdza palielināt algas. Viņu aizstāvošā pilnvarotais pārstāvis (liekas, ka jau zinātņu doktore) Inese Nikuļceva Satversmes tiesā tiesnešu lūguma argumentācijā, minot tiesnešu algu samazinājuma sekas, teica: „Pieteikuma iesniedzēju ieskatā darba samaksa pēc šiem samazinājumiem vairs nav atbilstoša, tā neatbilst šiem kritērijiem un arī ir pārkāpti vairāki principi, kas izriet no satversmes. Šie principi, pirmkārt, ir tiesu varas neatkarības princips, kas izriet no 83.panta, varas dalīšanas princips . Otrkārt, tas ir vienlīdzības un solidaritātes princips un, treškārt, tas ir tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes princips. Un es arī vēlētos pēc kārtas pieskarties visiem šiem te trim minētajiem principiem. Sākšu ar Satversmes 83.pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes tiesa jau šī gada janvāra spriedumā ir atzinusi to, ka tiesnešu neatkarības jēdzienā ietilpst arī pienācīgas darba samaksas noteikšana. Tāpat ir skaidrs, ka tiesneša neatkarība nav pašmērķis, tas ir tikai līdzeklis, lai realizētu to, ka valsts ir tiesiska, tā ir demokrātiska un ka tiek aizsargātas jebkuras personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir garantētas Satversmes 92.pantā, jo tikai tad, ja tiesnesis spriež neatkarīgi un objektīvi, tiesa var būt taisnīga. Es arī neminēšu visus starptautiskos dokumentus, kuros ir runāts par to, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums un ka pietiekams atalgojums ir viena no ļoti būtiskām neatkarības garantijām. Es nocitēšu tikai vienu no šiem dokumentiem, tas ir, vispārējās tiesnešu hartas 13.pantu, kas nosaka, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums, kas nodrošinātu viņam patiesu ekonomisko neatkarību. Un atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no tiesneša darba rezultātiem un tiesneša pilnvaru termiņa laikā nedrīkst tikt samazināts.” Kas ir finansiālā drošība? To ir arī Satversmes tiesa šīgada janvāra spriedumā izskaidrojusi. Un tā ir teikusi, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka valsts samazina tiesneša atalgojumu tik tālu, ka tiesnesis, kas uzņēmies ar savu darba samaksu samērīgas finansiālas saistības, kļūst maksātnespējīgs. Un tādējādi tiek apdraudēta viņa neatkarība. Šāda atalgojuma rezultātā tiesnešiem rodas stress, pārpūle, psiholoģiskā spriedze, kas negatīvi ietekmē viņu iespējas spriest tiesu. Un pēdējais, kam es gribētu pieskarties — tieši par to darba samaksas samērīgumu, ir par cieņu sabiedrības acīs un par profesionālo prestižu. Pat tajā gadījumā, ja tiesnesis ir vis-visgodīgākais un nekādā veidā viņš nav ne korumpēts, varbūt pat kaut kā viņš ir atradis iespēju apmaksāt šos kredītus... ja puses lietā, piemēram, zina, ka tiesnešiem ir nesamērīgas kredīta saistības, vai ja puses civillietā, kur varbūt izšķiras miljonu liktenis, zina, ka tiesnesim ir 500 latu alga, tad ir gūti iedomāties, ka šīs puses patiešām uzskatīs, ka tiesa ir spriesta taisnīga un ka tiesnesis ir patiešām darbojies neatkarīgi. Un tāpēc ir jāvērtē arī tas, vai šī darba samaksa nodrošina cieņu sabiedrības acīs. Ne tikai tas, kā tas ir, bet arī tas, kā tas izskatās. Es gribu uzsvērt to, ka tiesneši arī gribot vai negribot ir solidarizējušies tāpēc, ka šis pirmais algas samazinājums, kas bija ārkārtīgi būtisks un par kuru lēma Satversmes tiesa jau janvārī, viņš ir atcelts tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Un tas nozīmē, ka gan pagājušogad, gan šogad tiesnešiem jau ir ārkārtīgi samazinātas algas. Un šajā mirklī mēs runājam tikai jau par otro un trešo samazinājumu. Un šis pirmais samazinājums uz pagājušo un šogadu nekādā veidā netiek atcelts, ja vien Satversmes tiesa nedomā pārskatīt janvāra spriedumu.”. (http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/stenogramma_2009_111_01.htm) Pēc Ineses Nikuļcevas Satversmes tiesā teiktā, un manas gūtās pieredzes, tiesājoties ar SIA „Rīgas Satiksmi” par atjaunošanā darbā un disciplinārsoda atcelšanā, sapratu, ka Latvijā man nav cerību gūt objektīvu tiesas spriešanu, un šo iemesla dēļ noraidīju visu tiesas sastāvu, bet tiesneses Lauma Volberga, Iveta Bērziņa un Ligita Gavare neatstatījās, tādēļ man atkal sakrājušies daži jautājumi: 1. Kāpēc Jūs nepalīdziet tiesnešiem tomēr sasniegt tādu algu līmeni, lai viņu iespējamās materiālās nepietiekamības dēļ, nebūtu aizdomas par viņu korumpētību? 2. Vai tiesnese Lauma Volberga nebūtu jāsoda par to, ka viņa uz mana lūguma neatstatījās no lietas izskatīšanas, t.i., nesekojot Lidijas Pličas piemēram - atstatīties, jo biju apšaubījis viņas objektivitāti? 2013.gada 1.martā. (SIA „Rīgas Satiksme”autobusa vadītājs) /.../

Atbildēt

Nikolajs Buivids

17.04.2018. 23:27

»

Yo

Vajadzēja, lai Gos to samaksā no savas kabatas, nevis nodokļu maksātāju naudu par Gos kļūdām


No 1. marta 2018. gada stājas spēkā jaunais likums, “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”, kurā starpcitu ir teikts -

28. pants. Pret amatpersonu vērsta regresa prasība
(1) Normatīvajā aktā noteiktā piekritīgā iestāde (26. panta otrā daļa) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radās pienākums atlīdzināt kaitējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.
(2) Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, tā atlīdzības summu samaksā no saviem naudas līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par atlīdzības summas ieturēšanu no sava atalgojuma.
(3) Ja amatpersona nepiekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu vai nav iespējams atlīdzības summu ieturēt no šīs amatpersonas atalgojuma, jo tā vairs neatrodas darba vai dienesta tiesiskajās attiecībās ar iestādi, pret attiecīgo amatpersonu ceļ regresa prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Regresa kārtībā iegūtos līdzekļus ieskaita tās publisko tiesību juridiskās personas budžetā, no kuras budžeta ir izmaksāta zaudējuma atlīdzība.
(5) Šā panta nosacījumi neattiecas uz tiesnešu un prokuroru nepamatotu vai prettiesisku rīcību.

Atbildēt

Yo

17.04.2018. 20:57

Vajadzēja, lai Gos to samaksā no savas kabatas, nevis nodokļu maksātāju naudu par Gos kļūdām.

Atbildēt

ķēķa tiesa uz bui-dui

17.04.2018. 19:03

А судьи кто?

Atbildēt

par

17.04.2018. 19:01

»

jibiorio

Smieklīga kompensācija


smieklīgām lietām smieklīgas kompensācijas

Atbildēt

Yellow

17.04.2018. 18:25

Datu valsts inspekcijas direktore daudzu cilvēku acīs tiek uzskatīta par negodīgo tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība)un Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša (līdz ar Andri Guļānu, Ivaru Bičkoviču un Ētiku Kalnmeiieru līdzatbildīgs par mafiozās tiesu sistēmas nostiprināšanos) savu cilvēku.

Atbildēt

cūku mēris

17.04.2018. 17:45

totāli stulbeņi, bet ar entuziasmu - tādi var salaist dēlī jebko..

Atbildēt

jibiorio

17.04.2018. 16:57

Smieklīga kompensācija...

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...